Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto: Freepik

Liāna Langa: Jūtūbs, tiktoks, gūgle un virtuālās spēles. Vai drīzas ardievas latviešu valodai? 18

Liāna Langa, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
7 dārzeņi, kas palīdz atbrīvoties no taukiem vidukļa zonā, ja tos patērē katru dienu
TV24
Kreituse: Pozņaka kungs “nopirka” vietu EP par 400 tūkstošiem eiro. Vai tā ir adekvāta summa?
Klusā okeāna ūdeņos atklāta būtne, kuras dzīves ilgums ir cilvēka prātam neaptverams 23
Lasīt citas ziņas

Slejas nosaukums ir ar trauksmes signālu apzināti pielādēts un provokatīvs. Paskaidrošu, kāpēc tā. Esam aizvadījuši ikgadējās Dzejas dienas, būs Prozas lasījumi, kuros ierasti skanēs mūsu dzimtā valoda.

Turpina iznākt grāmatas, žurnāli. Skatāmies teātra izrādes, filmas, TV pārraides latviski. Valsts valodas statuss latviešu valodu ir nostiprinājis, nodrošinot dokumentu apriti latviski.

CITI ŠOBRĪD LASA

Latviski notiek mācības skolās, augstskolās un varētu šķist, ka ar mūsu valodu viss ir vislabākajā kārtībā. Tomēr šī drošības sajūta ir maldīga.

Pazīstu triju nu jau pieaugušu atvašu māmiņu, kura man teikusi, ka tikai vienu bērnu viņai izdevies uzaudzināt par latvieti. Abi pārējie, dzīvojot Latvijā, patiesībā dzīvo globālajā angļvalodīgajā pasaulē.

Viens ar saviem draugiem vada daudz laika virtuālo spēļu sacensībās un sarunājas angliski, otrs ar saviem kursabiedriem koledžā – arī. Lielākā daļa kursabiedru ikdienā viens ar otru ierasti sarunājas angliski. Latviski vien ar pasniedzējiem.

Publiskajā telpā arvien biežāk dzirdams, ka latviešu jaunieši sarunājas angliski, un vecāku stāstītais soctīklos to apliecina.

Kamēr noņēmāmies ar valsts valodas pozīciju stiprināšanu, jūtūbs, tiktoks, gūgle un virtuālās spēles masīvi, baidos, ka neatgriezeniski, pārangliskojušas jauno paaudzi.

Bieži vien pirmās animācijas, spēlītes vai dziesmiņas, ar kurām vecāki savus pāris gadus vecos bērnus izklaidē dažādos tīmekļa nodrošinātājrīkos, ir angļu valodā.

Tā tas notiek un attīstās – bērnu apziņā angļu, nevis dzimtā valoda, kļūst dominējošā, savukārt popkultūrisku produktu lielā izvēle tajā neatgriezeniski ievelk.

Mūsdienu pusaudžus interesējošo saturu piedāvā dažādas tīmekļa platformas angliski.

Soctīklos manīts, ka atsevišķi vecāki ir diezgan lielā izmisumā par notiekošo, jo bērni ar viņiem ikdienā sarunājas angliski, bet otra daļa meklē un sameklē dažādus attaisnojumus, izplatītākie ir šādi: latviešu rakstnieku grāmatas ir nepietiekami saistošas un jauniešu auditoriju nespēj ieinteresēt, tulkojumi ir vāji, angļvalodīgo grāmatu izvēle ir daudz plašāka nekā vietējo, lielāka izvēle noved pie lasīšanas angliski.

Reklāma
Reklāma

Kāpēc nav vietējās Harija Potera tipa grāmatas? Tad latvju bērni būtu glābti?

Pasaule bērniem ir vaļā, trūkst popkultūrisku produktu latviski, bērni pielāgojas realitātei un viņi ir mūsu nākotne.

Top skaidrs, ka viņu redzējumā nākotne Latvijā notiks angliski. Kā uz glābiņu raugās Skolēnu dziesmu un deju svētku virzienā. Tur taču dzied latviski! Valodas nākotni nodrošina tās lietošanas prakse ikdienā, ne svētki vai regulējoši dokumenti.

Lai atceramies gēlu valodas likteni Īrijā, tās gandrīz pilnīgu izzušanu pāris gadsimtu laikā. Un to pat neradīja milzīgais šodienas tīmekļa paātrinājums, bet gan pakāpeniska īru atteikšanās no sarunāšanās savā valodā ikdienā un angļu valodas ietekme.

Akurāt, ko tagad novērojam mūsu jauniešu vidū. Esmu pat dzirdējusi argumentu, ka latviski sarunājoties vien nacionāli noskaņoti jaunieši, kamēr pārējie ir progresīvi kosmopolīti! Tāda, lūk, attieksme – kā pret aizgalda vai virtuves valodu.

Tīmeklī neatrodu vietējos pētījumus par jauniešu pārangliskošanās apmēriem Latvijā. Nevienai institūcijai, kura nodarbojas ar valodas politiku, nemaz nerūp notiekošais?

Un tagad nevairīšos no dramatiskām aplēsēm – ja jau pusaudži, ja vispār kaut ko lasa, to dara angliski, kurš pēc 10–15–20 gadiem lasīs latviski sarakstītās grāmatas, kurās mūsu kultūra pierakstīta? Vai to darīs vien akadēmiski noskaņoti baltu filologi?

Šo jautājumu uzdevu pazīstamam latviešu rakstniekam. Viņš nolaida galvu un izteiksmīgi klusēja.

Fakts, ka par šo jautājumu nerunāsim un necelsim trauksmi, latviešu valodas nākotnes izredzes nekādā veidā neuzlabos, gluži otrādi. Varbūt pietiks izlikties, ka viss ir kārtībā?

Jauniešiem ir nesaprotama latviešu valodas nozīme Latvijā. Ka tieši tā – un nekas cits – ir mūsu un valsts identitātes serde. Ka valoda ir tauta. Šo izpratni zaudējot, zūdam paši.

Būsim kā īri, kuri, dzerot Irish coffee, sarunājas angliski, paaudzēs auklējot smeldzi par savas valodas izzušanu?

Mūsu kultūra izplatības ziņā nevar konkurēt ar angļvalodīgo, tādēļ atliek savas nacionālās pašcieņas un pašapziņas stiprināšana līdz ar mērķtiecīgu valodas politiku.

Vai arī nākotnē pastāvēs ar angļvalodīgiem mankurtiem apdzīvota teritorija ar nosaukumu “Latvija” pasaules kartē.

Šajā publikācijā paustais ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar LA.LV redakcijas redzējumu.
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.