Vai grāmatas mūsdienās lasa tikai pensionāri? LNB darbinieki iezīmē jauno laiku tendences bibliotēkās
0
Kad reģionālās skolas slēdz, kad estrādēs balles vairs neskan, mazākās bibliotēkas ir vieta, kur cilvēkiem tikties. Izpētījām, kā Dobelē un Ogrē bibliotēkas pulcē jauniešus, rīko pasākumus un lauž stereotipus, ka grāmatas lasīt laiks ir tikai pensijā. Bet kas notiek Latvijas lepnākajā bibliotēkā Rīgā?
Tagad, kad daudziem dzīve ir ekrānos, kā šis laiks ir mainījis bibliotēkas? Vai tajās ir jaunas funkcijas, veidi, kā pavadīt brīvo laiku bērniem un pieaugušajiem?
“Digitālais laikmets bibliotēkas nav padarījis mazāk nozīmīgas, tieši pretēji, tas ir paplašinājis to lomu un funkcijas. Mūsdienu bibliotēka ir kļuvusi par daudzfunkcionālu zināšanu, izglītības un kopienas klātienes tikšanās centru, kas palīdz cilvēkiem orientēties plašajā informācijas telpā, attīstīt digitālās un citas prasmes, kā arī kritiski izvērtēt informāciju, LA.LV stāsta Latvijas Nacionālās bibliotēkas Sabiedrisko attiecību vadītāja Agija Ābiķe.
Bibliotēkās ir pieejami datori, internets, e-grāmatas, datubāzes un citi digitālie resursi. Tās organizē mācības un izglītojošas nodarbības medijpratībā, informācijpratībā, tehnoloģiju lietošanā, palīdzot iedzīvotājiem sekmīgi darboties digitālajā vidē. Šobrīd, kad informācijas apjoms ir milzīgs un dezinformācijas riski tikai pieaug, bibliotēku loma uzticamas informācijas pieejamības nodrošināšanā ir ļoti nozīmīga.
Bibliotēkas kalpo arī kā atbalsta punkti valsts un pašvaldību e-pakalpojumu izmantošanā. Bibliotekāri palīdz iedzīvotājiem piekļūt elektroniskajām sistēmām, aizpildīt iesniegumus, izmantot e-parakstu, saņemt valsts un pašvaldību pakalpojumus tiešsaistē, kā arī attīstīt prasmes, kas nepieciešamas pilnvērtīgai līdzdalībai digitālajā sabiedrībā. Īpaši nozīmīgs šis atbalsts ir senioriem un cilvēkiem, kuriem ikdienā nav pieejamas nepieciešamās tehnoloģijas vai nav pietiekamas digitālās prasmes.
Bibliotēkas arvien vairāk piedāvā arī iespējas saturīgi pavadīt brīvo laiku. Bērniem tiek rīkotas lasīšanas veicināšanas programmas, radošas darbnīcas, galda spēļu vakari un turnīri, izglītojošas ekspedīcijas utt.
Savukārt pieaugušie īpaši novērtē tikšanās ar autoriem, lekcijas, izstādes, diskusijas, ar mūžizglītību saistītas nodarbības un dažādu interešu grupu aktivitātes. Daudzviet bibliotēkas ir kļuvušas par vietu, kur satikt domubiedrus, apgūt jaunas prasmes un iesaistīties sabiedriskajā dzīvē.
Ne mazāk svarīga ir bibliotēku loma vietējās un nacionālās identitātes stiprināšanā. Tās vāc, glabā un popularizē kultūras mantojumu, novadpētniecības materiālus, vietējo vēsturi un tradīcijas, palīdzot cilvēkiem labāk apzināties savu piederību kopienai un valstij. Bibliotēkas ir vietas, kur tiek uzturēta saikne starp paaudzēm un saglabāta kultūras atmiņa.
Bibliotēkas sniedz ieguldījumu arī sabiedrības noturības stiprināšanā. Tās veicina informētus, izglītotus un kritiski domājošus iedzīvotājus, kuri spēj orientēties strauji mainīgā informācijas vidē un pieņemt pamatotus lēmumus. Spēcīgas kopienas, savstarpēja uzticēšanās, pieejamas zināšanas un medijpratība ir būtiski priekšnoteikumi sabiedrības spējai pārvarēt dažādus izaicinājumus un krīzes.
Viss augstāk minētais pierāda, ka bibliotēkas ir spējušas pielāgoties laikmeta pārmaiņām, apvienojot tradicionālās vērtības ar mūsdienu tehnoloģiju sniegtajām iespējām. Bibliotēkas joprojām ir vietas, kur iegūt zināšanas, taču vienlaikus arī vide, kas stiprina identitāti, veicina radošumu, saliedē kopienas, nodrošina piekļuvi publiskajiem pakalpojumiem un palīdz veidot noturīgāku sabiedrību.
Vai cilvēki turpina lasīt grāmatas? Kā digitalizācija to ietekmē?
Cilvēki turpina lasīt grāmatas, taču mainās pašu grāmatu funkcijas. Ātrai informācijas ieguvei šobrīd aktuālāki ir citi avoti – interneta resursi un jo īpaši mākslīgais intelekts. Līdz ar to grāmatas tiek atbrīvotas no ikdienišķām informācijas ieguves funkcijām, paverot iespējas tās izmantot daudz jēgpilnāk.
Lasīšanas formātu izvēli nosaka lasīšanas mērķi, informācijas veids un lasīšanas apstākļi.
Dziļajai lasīšanai un lasīšanai atpūtas vajadzībām piemērotāki ir drukātie materiāli, savukārt digitālie formāti vairāk noder darba un mācību vajadzībām, informācijas meklēšanai, ziņām, aktualitātēm un sociālo mediju satura patēriņam.
Saskaņā ar 2024. gadā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) un Latvijas Universitātes (LU) veiktā pētījuma “Publisko bibliotēku loma Latvijas sabiedrības lasīšanas veicināšanā” (2024) rezultātiem – “Vairums pētījumā iesaistīto respondentu apstiprināja, ka pēdējā laikā viņu lasīšanas paradumi ir mainījušies, bet tas nav tikai vienvirziena process – ja vairums apstiprināja, ka sākuši biežāk patērēt audiovizuālo saturu un sociālos medijus, atsevišķi respondenti apgalvoja, ka sākuši vairāk lasīt drukātos tekstus, skaidrojot to kā atpūtu no digitālās vides.”
Mūsdienās cilvēki bieži apzināti izvēlas lasīt papīra formātā, īpaši jaunākā paaudze, lai lasīšana kļūtu par īpašu, mazāk digitālu pieredzi. Pētījumā arī minēts: “Veidojas nogurums no digitālās pasaules un ekrāniem, tāpēc daudzi cilvēki arvien vairāk novērtē un izvēlas klasisko, analogo drukāto grāmatu formu.”
Vienlaikus digitalizācija ir veicinājusi audiogrāmatu un e-grāmatu popularitāti, jo tās ļauj cilvēkiem piekļūt literatūrai jebkurā laikā un vietā. E-grāmatas ir ērti glabāt un lasīt dažādās ierīcēs, savukārt audiogrāmatas dod iespēju iepazīt grāmatu saturu, klausoties to ceļā, sportojot vai veicot ikdienas darbus. Tādējādi digitālās tehnoloģijas nevis samazina lasīšanu, bet piedāvā jaunus veidus, kā cilvēki var iepazīt un lasīt grāmatas.
Tomēr būtiski ir neignorēt pieaugošo tendenci, ka daļa sabiedrības lasīšanas vietā izvēlas citas aktivitātes, un vienlaikus samazinās arī lasītprasme, lai gan ir labi zināma lasīšanas nozīme kognitīvo prasmju attīstībā, kritiskajā domāšanā un kopējā cilvēka labbūtībā.
Lasīšanas nozīmes jautājumiem noteikti jābūt starp svarīgākajiem sabiedrības dienaskārtības jautājumiem, un tieši tāpēc 2025. gadā tika pieņemts manifests “Tiesības uz lasīšanu. Rīgas manifests”. Manifesta būtība – atgādināt par lasīšanas nozīmi gan katram indivīdam, gan sabiedrības drošībai un labklājībai kopumā.
Citāts no manifesta: “Digitālie formāti palīdz padarīt grāmatas un zināšanas pieejamākas plašākām sabiedrības grupām – gan cilvēkiem ar dažādām lasīšanas grūtībām, gan vietās, kur nav piekļuves drukātajām grāmatām…Vienlaikus pasliktinās spēja un izturība lasīt un izprast garus un sarežģītus tekstus – mazinās augstākā līmeņa lasīšanas prasmes.”
Vai lasa tikai pensionāri?
Noteikti nē – grāmatas nelasa tikai pensionāri. Pētījums “Publisko bibliotēku loma Latvijas sabiedrības lasīšanas veicināšanā” (2024) apstiprina, ka lasa dažādu vecumu cilvēki, tostarp jaunieši un pieaugušie darbspējas vecumā. F
okusgrupu dati neapstiprina stereotipu, ka lasa tikai vecākā paaudze. Visvairāk pārstāvēti ir skolēni un studenti (22,6%),
augstākā vai vidējā līmeņa vadītāji (19%), speciālisti un ierēdņi (16,7%), kamēr pensionāri veido 15,5% respondentu. Tas parāda, ka lasīšana nav tikai vecākās paaudzes paradums.
Mūsdienās būtiski mainās arī pati lasīšanas kultūra. Aizvien populārāki kļūst grāmatu klubi un lasītāju kopienas – gan bibliotēkās, gan dažādās interešu un domubiedru grupās. Lasīšana arvien biežāk kļūst ne tikai par individuālu nodarbi, bet arī par sociālu pieredzi, kur cilvēki apspriež izlasīto, dalās iespaidos un meklē kopīgu piederības sajūtu.
Ļoti nozīmīga kļuvusi arī sociālo mediju vide, kurā izveidojušās milzīgas lasītāju kopienas. Tādās platformās kā TikTok pārsvarā jauni cilvēki aktīvi dalās ar iespaidiem par izlasītajām grāmatām, veido atsauksmes un rekomendācijas.
Īpaši populāra kļuvusi kustība “BookTok”, kas būtiski ietekmē grāmatu popularitāti un lasīšanas tendences visā pasaulē, arī Latvijā. Atsevišķās bibliotēkās pat ir izveidoti īpaši plaukti grāmatām, kas kļuvušas populāras sociālo mediju vidē, īpaši “BookTok” kopienā. Šo grāmatu auditorija parasti ir gados jaunāki cilvēki.
Tādēļ priekšstats, ka lasa tikai pensionāri, neatbilst realitātei. Drīzāk mainās lasīšanas paradumi, formāti un vide, kurā cilvēki lasa, runā par grāmatām un veido kopienas ap lasīšanas pieredzi. Tomēr, protams, Latvijas seniori sevi ir pierādījuši kā erudītus, aizrautīgus un prasīgus lasītājus – sabiedrības daļu, ar kuru varam pamatoti lepoties.
Cilvēki turpina lasīt, lai gan viņu paradumi mainās, to apstiprina arī bibliotēku statistiskas dati.
Pēdējo četru gadu laikā kopējais publisko bibliotēku fizisko dokumentu izsniegums stabili turas ap 8 miljoniem vienību, un grāmatu izsniegums publiskajās bibliotēkās, salīdzinot ar 2024. gadu, ir pat pieaudzis par 1%.
Vidēji uz vienu aktīvo bibliotēkas lietotāju tās vidēji ir 14 grāmatas gadā. Šis rādītājs pagaidām arī ir salīdzinoši stabils.
Tāpat pēdējo četru gadu periodā kopējais publisko bibliotēku fiziskais apmeklējums pārsniedz 4,5 miljonu robežu, pēc pandēmijas turpinot ik gadu pieaugt. To veicina plašais pakalpojumu klāsts un sabiedrības uzticēšanās bibliotēkām. Šobrīd vidēji 21% Latvijas iedzīvotāju izmanto publisko bibliotēku pakalpojumus, savukārt, ja skatās visas Latvijas bibliotēkas kopā, tie ir 41% iedzīvotāju, kas izmanto bibliotēku pakalpojumus. Īpaši strauja izaugsme vērojama virtuālajā vidē, jo publisko bibliotēku virtuālais apmeklējums 2025. gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, ir palielinājies par 43%, apliecinot bibliotēku spēju mainīties līdzi laikam un spēju cīnīties par cilvēku uzmanību starp daudziem citiem gan izklaides, gan informācijas ieguves veidiem, un veiksmīgi atrodot savu vietu šajā cīņā par mūsdienu lietotāja laiku un lojalitāti.
Kas nākotnē notiks ar bibliotēkām?
Bibliotēkām ir liels potenciāls strauji mainīgajā nākotnē iegūt arvien stabilāku un nozīmīgāku vietu vietējā sabiedrībā. To apliecina gan Latvijas bibliotēku attīstība tajās pašvaldībās, kur tiek izprasta to loma, gan vietēja mēroga pētījumi, gan arī starptautiskajos dokumentos iezīmētās tendences.
LNB un LU veiktā pētījuma “Publisko bibliotēku loma Latvijas sabiedrības lasīšanas veicināšanā” (2024) sadaļā “Kāda varētu būt publisko bibliotēku attīstība nākotnē?” aptaujātie eksperti un fokusgrupas ir lielākoties pārliecinātas par pozitīviem attīstības scenārijiem 10 gadus tālā nākotnē. Bibliotēkas jau šobrīd kļūst – un nākotnē vēl izteiktāk kļūs – par daudzfunkcionāliem kopienu centriem, bet bibliotekārs – par uzticamu ceļvedi un atbalsta personu.
To apliecina arī pētījumā izdarītie secinājumi: “Pozitīvie attīstības scenāriji saistīti ar publisko bibliotēku tālāku attīstību un vēl tiešāku kļūšanu par kopienas kultūrvietām, multifunkcionāliem centriem, saglabājot gan savus tradicionālos pakalpojumus, gan piedāvājot jaunus. Tiek prognozēts, ka bibliotēku loma arvien pieaugs. (..) Liela loma nākotnes bibliotēku attīstībā būs bibliotekāru kompetencei un personībai.”
Iespēja bez maksas lasīt grāmatas, piekļūt informācijas resursiem un starptautiskām datubāzēm, kā arī apgūt medijpratību drošākai dzīvei digitālajā vidē, kurā ienāk dezinformācija, krāpniecība un mākslīgā intelekta gan sniegtās iespējas, gan draudi, joprojām ir bibliotēku pamats. “Pozitīvie attīstības scenāriji paredz nemitīgu tehnoloģiju attīstību, arvien lielāku mākslīgā intelekta izmantošanu pakalpojumu nodrošināšanā. Tiek prognozēta digitālā krājuma attīstība un tā pieejamība attālināti,” apkopojot ekspertu un fokusgrupu viedokļus, secināts LU un LNB veiktajā pētījumā.
Bibliotēkas stiprina kopienu noturību pret dažādiem mūsdienu sabiedrības riskiem, un šī loma tikai pieaugs.
Arvien vairāk dažādu paaudžu cilvēki novērtē bibliotēku arī kā tikšanās vietu – ne tikai pasākumos, bet kā atvērtu telpu kopienas savstarpējai sanākšanai, sarunām un arī dialogam ar pašvaldības pārstāvjiem. Aktīvas kopienas izmanto bibliotēku piedāvātās iespējas un rosina jaunas, savukārt gudras un tālredzīgas pašvaldības to apzinās un iegulda bibliotēku attīstībā. Tā ir infrastruktūra, kuru ir grūti aizstāt vai no jauna izveidot.
Tur, kur bibliotēkas tiek nepamatoti slēgtas, tiek pārrauta būtiska sabiedrības asinsrite un zaudēts potenciāls, ko bibliotēka var sniegt.
“Eksperti ir vienisprātis, ka publiskās bibliotēkas būs valsts drošības un demokrātijas garants, un tās būs vidutājas starp valsts/pašvaldības pakalpojumiem un iedzīvotājiem,” teikts LU un LNB veiktajā pētījumā.
2026. gada rudenī tiks publicēts Atvērtās koordinācijas metodes dalībvalstu ekspertu grupas ziņojums “Tiltu veidošana: stiprināt bibliotēku daudzveidīgo lomu kā kultūras, prasmju un Eiropas vērtību izplatītājām”. Tajā bibliotēka iezīmējas kā jaunu prasmju laboratorija, ideju un zināšanu tirguslaukums, kā arī svētnīca mieram un drošai atelpai – tā sauktā “trešā vieta” starp darbu un mājām. Tā ir arī kopienas koprades telpa. Savukārt bibliotekārs šajā kontekstā tiek saredzēts kā kopienas stiprinātājs, stāstnieks, pavadonis, veicinātājs, aizstāvis, katalizators un motivators.
Ja pašvaldības to novērtēs un pieņems tālredzīgus lēmumus, bibliotēkām ir potenciāls arvien vairāk kļūt par to, ko mūsdienās meklē ikviena aktīva kopiena – vietu, kur iegūt uzticamu informāciju, mācīties vai strādāt, kur bērniem droši pabūt pēc skolas, kur ģimenēm jēgpilni un bez liekām izmaksām pavadīt brīvo laiku, satikt citus apkaimes iedzīvotājus un kur vientuļiem senioriem aprunāties ar bibliotekāru. “Publisko bibliotēku attīstība būs tieši atkarīga no valsts kultūrpolitikas, bibliotēku nozares pārvaldības un bibliotekāru kompetences un personības,” secināts LU un LNB veiktajā pētījumā.
Tomēr realitāte ir pretrunīga – bibliotekāru atalgojums joprojām ir katastrofāli zems, un ne visur bibliotēkām ir pietiekami piemērotas telpas, aprīkojums un resursi, lai šo potenciālu pilnībā īstenotu. Un tomēr – pat vismazākajā bibliotēkā pukst kopienas sirds.
Bibliotēkām ir milzīgs potenciāls nākotnes sabiedrībā, kur lielākās vērtības būs drošība, uzticama informācija, noderīgas prasmes, gudras kopienas, satikšanās iespēja un ilgtspējīgs dzīvesveids (kas ietver dažādu resursu ietaupīšanu un gudru izmantošanu).
Veicināt izpratni par bibliotēku lomu, ir izšķiroši svarīgs uzdevums.
Kādēļ svarīgi tās saglabāt arī mazākās pilsētās un rajonos?
Bibliotēku saglabāšana mazākās pilsētās un reģionos šobrīd ir kritiski svarīga. Lai gan demogrāfisko un strukturālo pārmaiņu rezultātā kopējais bibliotēku skaits samazinās, iedzīvotāju skaits uz vienu atlikušo bibliotēku turpina pieaugt. Šī tendence liecina par pakalpojumu koncentrāciju un bibliotēkas lomas paplašināšanos, taču vienlaikus rada jaunus izaicinājumus.
Proti, pastāv risks, ka pasliktinās pakalpojuma fiziskā sasniedzamība un daļai sabiedrības līdz tuvākajai kultūrvietai, kas dažkārt ir vienīgā vieta, kur rast atbalstu, jāmēro tālāks ceļš.
Lai šajā pārmaiņu procesā nezaudētu lietotājus, īpaši mazāk aizsargātās grupas, kā seniorus un bērnus reģionos, dabiski pieaug nepieciešamība stiprināt esošās bibliotēkas. Tas ietver gan mūsdienīgas fiziskās vides un digitālo pakalpojumu pilnveidi, gan elastīgu piekļuves risinājumu attīstību, nodrošinot, ka kvalitatīva informācija un kultūras dzīve paliek pieejama ikvienam.
Bibliotēku lomas paplašināšanos un transformāciju un arī iespējamiem sadarbības modeļiem spilgti apliecina valsts mēroga sadarbības projekti. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar pašvaldībām un Latvijas Pašvaldību savienību jau 2015. gadā uzsāka Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru tīkla izveidi. Šie centri ir pakalpojumu pieteikšanas vietas pašvaldībās, kā ietvaros iedzīvotāji vienkopus var pieteikt atsevišķus pieprasītākos valsts un pašvaldību pakalpojumus. P
atlaban šāds tīkls darbojas 35 pašvaldībās, kopumā 315 vietās, un 2025. gadā tie darbojās jau 128 bibliotēkās, padarot valsts pārvaldes pakalpojumus pieejamus tuvāk iedzīvotāju dzīvesvietai.
Plašā funkciju un pakalpojumu nodrošināšana ir liels izaicinājums, jo lielu tīkla daļu veido nelielas reģionālās bibliotēkas, kurās ir ierobežoti personāla resursi, kā arī pastāv izteiktas finansējuma atšķirības starp pašvaldībām. Proti, 72% publisko bibliotēku ir viena bibliotekārā darbinieka bibliotēkas, bet 11% bibliotēku strādā divi bibliotekārie darbinieki.
Bibliotēku saglabāšana ir svarīga, jo tās ir kopienu centri, kas nodrošina piekļuvi informācijai, izglītībai un kultūras vērtībām visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu vecuma vai finansiālajām iespējām. Mazākās apdzīvotās vietās bibliotēka bieži vien ir viena no nedaudzajām publiskajām telpām, kur cilvēki var satikties, mācīties, izmantot datorus un internetu, apmeklēt pasākumus vai vienkārši pavadīt laiku jēgpilnā vidē, jo daudzviet attālākos reģionos un lauku apvidos tā ir palikusi vienīgā valsts un publiskā struktūra plašākā nozīmē. Tā palīdz mazināt sociālo izolāciju, stiprina savstarpējās saites un veicina vietējās kopienas saliedētību.
Vienlaikus bibliotēkas sekmē lasītprasmi, mūžizglītību un kultūras dzīves pieejamību. Latvijas bibliotēku tīkls ir efektīvi funkcionējoša sistēma un viens no veiksmīgākajiem publisko pakalpojumu tīkliem valstī, kura vērtība slēpjas tieši plašajā pārklājumā un sasniedzamībā. Tāpēc ir svarīgi šo sistēmu stiprināt un attīstīt. Jebkura tīkla samazināšana var radīt nevienlīdzību piekļuvē informācijai, izglītībai un kultūrai, īpaši tajās vietās, kur alternatīvu iespēju ir maz. Bibliotēku tīkls ir valsts ilgtermiņa ieguldījums cilvēku zināšanās, sabiedrības izaugsmē, demokrātijas stiprināšanā un tā saglabāšana ir būtiska līdzsvarotai reģionu attīstībai.
Kā Nacionālā bibliotēka veido bibliotēku tēlu, to nozīmi, sadarbojas ar mazākām bibliotēkām?
Latvijas Nacionālā bibliotēka ir centrālā institūcija Latvijas bibliotēku tīklā, kuras loma noteikta Bibliotēku likumā un likumā “Par Latvijas Nacionālo bibliotēku”. Saskaņā ar jaunajiem Bibliotēku likuma grozījumiem, kas šobrīd Saeimā ir pēdējā lasījumā, LNB darbojas kā Latvijas bibliotēku tīkla metodiskais, konsultatīvais, bibliotēku informācijas sistēmu pārvaldības un interešu pārstāvniecības centrs. Tas nozīmē, ka LNB ikdienā sniedz profesionālu atbalstu bibliotēkām visā Latvijā un piedalās nozares attīstībai nozīmīgu lēmumu pieņemšanā.
LNB aktīvi veido bibliotēku tēlu un stiprina to nozīmi sabiedrībā, uzsverot bibliotēku lomu kā izglītības, informācijas, kultūras un kopienu attīstības centriem.
LNB uztur regulāru sadarbību ar Kultūras ministriju, Latvijas Pašvaldību savienību un citām nozīmīgām institūcijām. LNB vadība un eksperti regulāri apmeklē reģionus, lai tiktos ar pašvaldību vadītājiem un bibliotekāriem. Šajās tikšanās reizēs tiek apspriesti aktuālie nozares jautājumi, kā arī veicināta izpratne par mazo bibliotēku nozīmi vietējo kopienu attīstībā un pašvaldību stratēģisko mērķu sasniegšanā.
Svarīga LNB darbības joma ir bibliotēku interešu pārstāvība gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. LNB pārstāv Latvijas bibliotēkas starptautiskās organizācijās, piemēram, Starptautiskajā bibliotēku asociāciju un institūciju federācijā (IFLA), Eiropas Bibliotēku, informācijas un dokumentācijas asociāciju birojā (EBLIDA), kā arī citās profesionālās sadarbības platformās. Vienlaikus LNB piedalās Latvijas Bibliotēku padomes darbā un sadarbībā ar Kultūras ministriju īsteno valsts bibliotēku nozares attīstības stratēģiju. LNB arī pārrauga bibliotēku jautājumu citos nacionālas nozīmes attīstības plānošanas dokumentos.
LNB sadarbojas ar mazākām bibliotēkām arī caur dažādiem attīstības projektiem. Viens no nozīmīgākajiem nākotnes projektiem, ko LNB kopā ar Latvijas un Norvēģijas partneriem īstenos 2027.–2029. gadā, ir EEZ/ Norvēģijas finanšu mehānisma programmas “Vietējā attīstība un noturība” iepriekš noteiktais projekts “Bibliotēku attīstība kā demokrātijas un iekļaujošas sabiedrības balsts”. Projekta mērķis ir stiprināt vietējo kopienu noturību, medijpratību, pilsonisko līdzdalību un gatavību krīzēm, vienlaikus attīstot bibliotēku infrastruktūru, pakalpojumus un bibliotekāru kompetences.
Būtiska LNB atbalsta forma ir bibliotekāru profesionālā pilnveide. Mūsdienu bibliotekāra profesija kļūst arvien daudzpusīgāka un tehnoloģiski sarežģītāka, tāpēc LNB nodrošina mācības un metodisko atbalstu visos bibliotēku darba virzienos. Tas palīdz bibliotēkām saglabāt augstu pakalpojumu kvalitāti un pielāgoties sabiedrības mainīgajām vajadzībām.
Tāpat LNB veicina bibliotēku atpazīstamību un sabiedrisko nozīmi, īstenojot lasīšanas veicināšanas programmas un citus kultūrizglītojošus pasākumus. Šīs aktivitātes palīdz stiprināt bibliotēku lomu kā nozīmīgiem kultūras un zināšanu centriem, kas veicina sabiedrības izglītošanos, informētību un līdzdalību. Tāpat nozīmīgs atbalsts ir digitālo resursu, datu bāžu un citu elektronisko resursu nodrošināšanā.
Kopumā LNB veido pozitīvu bibliotēku tēlu, pārstāv to intereses, nodrošina profesionālu atbalstu un veicina sadarbību visā bibliotēku tīklā. Īpaša uzmanība tiek pievērsta mazajām bibliotēkām un to nozīmei vietējās kopienās. Piemēram, regulāri tiek organizēts Latvijas Pagastu bibliotekāru kongress, kura uzmanības centrā ir tieši mazās lauku bibliotēkas.
Kādi pasākumi notiek Nacionālajā bibliotēkā? Kā aiciniet cilvēkiem tur pavadīt laiku?
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) notiek saturiski un tematiski daudzveidīgi bezmaksas pasākumi dažādām auditorijām – pasākumi ģimenēm, jauniešiem, senioriem, starptautiskas zinātniskas konferences, semināri, diskusijas.
Regulāras ir LNB veidoto izstāžu atklāšanas un dažādi izstāžu pavadpasākumi – bibliotēkas izstādes ir gan skatītāju iemīļotas, gan arī nozares ekspertu atzītas. Nule kā Latvijas Muzeju biedrības Gada balvu 2026 izglītojošā darbā saņēmusi LNB starpdisciplinārā izstāde “Tiesības uz bibliotēku”, izstāde joprojām apskatāma.
Tāpat izceļamas ir arī lielākās izstādes – notikumu cikla “Latviešu grāmatai 500” noslēguma izstāde “Brīvība sākas ar grāmatu”, Gaismas pils arhitektam Gunāram Birkertam un viņa bibliotēku projektiem veltītā izstāde “Birkerts. Bibliotēkas. Gaisma.”, grafiķei Dzidrai Ezergailei veltītā kamerizstāde “Dzidra Ezergaile. Kosmoss un ekslibri”.
LNB izstāžu projektus raksturo grāmatniecības vēstures un kultūras mantojuma pētnieciskā darba sinerģija ar laikmetīgās mākslas darbiem un mūsdienīgu, uzrunājošu dizainu.
Tāpat visā LNB ēkā ir apskatāmi sadarbības izstāžu projekti, kā arī dažādas mazākas izstādes un krājuma izlases bibliotēkas lasītavās. Tā piemēram, drīzumā tiks atklāta iemīļotās ilustratores Anitas Paegles izstāde “Smalkās pasaules” un jau šobrīd apskatāma igauņu mākslinieces Vīvi Nooras darbu izstāde. Šie ir tikai pāris piemēri, LNB kopumā apskatāmas 20 dažāda mēroga un tematikas ekspozīcijas.
Visu aktīvo sezonu no septembra līdz jūnija beigām sestdienās plkst. 13.00 notiek pasākumi ģimenēm ar bērniem – LNB Ģimeņu sestdienas. Šeit ir gan dažādas radošās darbnīcas, ko veido Bērnu literatūras centra eksperti, Virtakas klases muzejpedagogi, LNB Atbalsta biedrība, gan tikšanās ar autoriem, kopīgi lasījumi un iespēja saturīgi pavadīt laiku visai ģimenei kopā.
Nesenākais pasākums bija grāmatiņas drukas darbnīca, kurā varēja iepazīt “Brīvība sākas ar grāmatu” ekspozīciju un, iedvesmojoties no izstādes lasāmvietām, veidot savu īpašo grāmatiņas vāka dizainu, darbojoties ar 16. gs. rekonstruēto iespiedpresi un 20. gs. iespiedformām, rokas salikuma burtiem un zīmogiem. Rudenī plānots šo darbnīcu atkārtot.
Sestdienās LNB Jauniešu telpā notiek dažāda veida aktivitātes – improvizācijas teātra sesijas, pužļu klubs, latviešu valodas grāmatu kluba tikšanās un citas.
Iecienītas ir Baltijas Austrumāzijas pētniecības centra (AsiaRes) nodarbības – origami darbnīcas, japāņu valodas sarunu klubs, korejiešu valodas sarunu klubs, Austrumāzijas literatūras klubs.
Tāpat LNB seniorus īpaši gaida uz “Senioru trešdienām”, kur ik reizi norit tematiska, saturiski piesātināta nodarbība divās daļās.
Interesentus gaidām arī LNB izdevumu atvēršanas pasākumiem, jo bibliotēka īsteno arī izdevējdarbību – drīzākais pasākums ir 10. jūnijā plkst. 17.00 LNB ātrijā (1. stāvā), kur notiks grāmatas “Izstādes dzimšana. Kuratoriālās prakses atmiņas institūcijās” atklāšanas pasākums. LNB jaunais izdevums pievēršas izstādei kā starpdisciplinārai izteiksmes formai, kas atrodas starp mākslu un izziņu, starp kuratoru un pētnieku, starp apmeklētāju un institūciju. Atklāšanas pasākumu papildinās autoru diskusija “Kāpēc izstāde?” par izstāžu veidošanas problemātiku muzejos un bibliotēkās.
Ikviens ir aicināts arī vienkārši uzkavēties LNB ēkā – 11. stāva korē bez maksas ir skatāma visskaistākā Rīgas panorāma, tāpat aicinām apmeklēt kafejnīcas “Klīversala” un “Divi Raiņi”. Lai apskatītu LNB ēku un izstādes, nav nepieciešama LNB lasītāja karte.
