VIDEO. “Paliek pat neomulīgi – tāda sajūta, ka no slimnīcas izbēdzis kāds pacients!” LNB apmeklētāji sabijušies 0
Vai esi kādreiz iegājis kādā vietā un pēkšņi dzirdējis kaut ko tik neparastu, ka nevari saprast, kas notiek? Tieši tādu situāciju piedzīvoja sieviete vārdā Antra, ieejot Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB). Sievieti pārsteidza skaļa balss, kura vairākkārt atkārtoja vārdu “Preiļi”.
Antra ar piedzīvoto dalās sociālo mediju platformā “Facebook”: “Uz brīdi iegāju LNB. Un tur mani apņēma skaļa un monotona vīrieša balss, kas atkārtoja tikai vienu vārdu – Preiļi. Apstulbu. Vai te kāds pasākums par godu šai pilsētai? Balss skanēja pa visu plašo bibliotēkas 1.stāva telpu. Pat tūristi, izbrīnā pavērtām mutēm, mēģināja saprast, kas tā par balsi un kāpēc te skan.”
Sieviete savā publikācijā norāda, ka pēc brīža vīrieša balss sākusi izrunāt arī citus vārdus, taču vēl aizvien pieminētākais vārds bijis – Preiļi.
“Apsēdos uz dažām minūtēm un mēģināju iejusties šajā nedaudz sirreālajā LNB atmosfērā. Preiļi ir skaista vieta Latvijā, tur dzimuši, uzauguši un joprojām dzīvo daudzi jauki cilvēki, bet… dzirdot ko tādu, rodas diezgan savādas izjūtas,” savās sajūtās dalās Antra.
Komentāru sadaļā arī citi lietotāji izsaka savas domas par redzēto video, Brigita raksta: “Vispār jau bibliotēkās parasti tiek ievērots klusums. Ir pat karikatūras par šo tēmu. Bet šitā laikam ir tā jaunā, progresīvā kultūra, ko uzspiež visiem, par nodokļu maksātāju naudu, jo iespēja nedzirdēt to murgu, neizejot no ēkas, laikam nav iespējams.”
Angelika izsakās skarbāk: “Ak, izrādās, ka šo tagad sauc par dzeju! Uz priekšu uz absolūtu degradāciju!”
Vēl kāda sieviete neslēpj savu sašutumu par redzēto: “Pilnīgi prātā sajukuši! Vai arī kaut kāda zombēšana… pie tam agresīva. Kas ir šīs zombēšanas idejas autors? Un ar kādu mērķi tas notiek? Būtu vērts uzrakstīt oficiālu vēstuli LNB vadībai.”
Kādai citai lietotājai rodas jautājums: “Kas tas par murgu? Paliek pat neomulīgi – tāda sajūta, ka no Tvaika ielas slimnīcas ir izbēdzis kāds pacients.”


Latvijas Nacionālā bibliotēka sniedz skaidrojumu
LA.LV sazinājās ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas sabiedrisko attiecību vadītāju Agiju Ābiķi, lai skaidrotu situāciju.
Jūsu aprakstītā epizode ir Latvijas Nacionālajā bibliotēkā atskaņotais dzejnieka Valtera Liberta laikmetīgais, konceptuālais dzejolis “Petīcija 21. gadsimta vārdu korpusu sastādītājiem”, kurā izskanēja veltījums Preiļos izveidotajam literārajam grupējumam “Preiļu konceptuālisti”, skaidro vadītāja.
Latvijas Nacionālā bibliotēka Dzejas dienās sadarbojās ar Latvijas Rakstnieku savienību un LNB 1. stāva ātrijā atskaņotie balss ieraksti akcijā “Dzejas stunda” ir jauno dzejnieku – Emijas Grigorjevas, Betijas Zvejnieces, Valtera Liberta un Elīnas Vendijas Rībenas – dzejoļi. Tie LNB izskanējuši noteiktā laika periodā, “Dzejas stundas” laikā, 6. septembrī plkst. 12.00 – 13.00 un 9. – 13. septembrī plkst. 13.00 – 14.00.
Ābiķe norāda, ka minētā akcija ir īslaicīga un par to LNB informējusi apmeklētājus savos oficiālajos publicitātes kanālos, tāpat informācija bija pieejama pie LNB personāla Klientu apkalpošanas centrā.
Autora dzejolis, kas atskaņots LNB “Dzejas stundā”, var radīt klausītājā dažādas izjūtas tāpat kā jebkurš mākslas darbs, taču tas nav veidots un atskaņots kā ļaunprātīgs mēģinājums negatīvi ietekmēt klausītāju. Dzejoļa satura un formas eksperiments ar viena vārda atkārtojumiem (šajā gadījumā “Preiļi”) ir māksliniecisks paņēmiens, konceptuālā dzeja, kas rosina uz jaunradi. Šādā dzejā centrāla ir iecere, koncepts, skaidro vadītāja.
Demokrātiskā sabiedrībā dzeja – kā jebkurš cits mākslas veids – ir subjektīvi interpretējams un pastāv izteiksmes brīvība, viedokļu dažādība. “Pateicamies LNB apmeklētājiem par atsauksmēm un atvainojamies tiem, kuriem dzejoļa atskaņojums ir radījis nepatīkamas izjūtas,” piebilst sabiedrisko attiecību vadītāja.
Uz Antru piedzīvotā situācija atstājusi iespaidu, tāpēc sieviete ir nosūtījusi jautājumus gan Kultūras ministrei, gan LNB vadībai par savādajiem, pat psihodēliskajiem lasījumiem LNB telpās.