Vai nacionālās drošības labā nevajadzētu “skenēt” ne tikai bēgļus no Krievijas, bet arī Ukrainas? Vērtē Saaeimas priekšsēdētāja 42
No nacionālās drošības viedokļa raugoties, vai mēs Latvijā esam aizdomājušies par Ukrainas iedzīvotājiem, kuri varbūt ne visi piekrīt Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska pozīcijai, bet ir vienkārši civiliedzīvotāji, kas bēg no kara? Arī šādi cilvēki šobrīd iebrauc Latvijā, Baltijā, Eiropā. Vai drošības mērķu labā nevajadzētu “skenēt” ne tikai Krievijas, bet arī Ukrainas bēgļus, kas iebrauc Latvijā?
TV2 raidījumā “Ziņu TOP” uz šo jautājumu atbildējusi Ināra Mūrniece, 13. Saeimas priekšsēdētāja, Nacionālās drošības komisijas un cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas pārstāve.
“Es domāju, ka mūsu drošības iestādes strādā. Tas ir viens. Bet, ja mēs raugāmies uz to bildi, kāda ir Ukrainā, tad ļoti skaidri redzam, ka krievi, arī tie krievi, kas dzīvoja pierobežā, bija šokēti un pārsteigti, satricināti par Krievijas iebrukumu Ukrainā.”
Viņi esot brīnījušies, kā tas ir iespējams, ja viņu, Ukrainā dzīvojošu krievu, nāk denacificēt, nāk nogalināt, nāk izvarot, nāk aplaupīt. “Kā tas vispār ir iespējams, ka mani tautieši, zinot, ka es esmu krievs, ir gatavi pret mani vērsties.”
“Mēs redzam, ka ukraiņu bruņotajos spēkos ir arī krievi, ir arī čečeni, ir arī baltkrievi un arī latvieši.”
“24.februāris bija zināma robežšķirtne, kas pavērsa arī tur dzīvojošo tautību uzskatus par valsti, arī uzskatus par Ukrainas valsti, par Krievijas valdošo režīmu. Tas mainīja cilvēku viedokli un dzīves skatījumu ļoti kardināli.”
