V. Krustiņš: – Brīnišķīgi! Jau tagad LTV raidījumos pretī stostīgiem latviešiem perfektā krievu valodā uzstājas “pazīstamie” antifašisti un tamlīdzīgi oratori. Zināms, ko viņi saka par Latviju un kas viņi par publikas audzinātājiem. Kāpēc jāorganizē tādas lietas par Latvijas nodokļu maksātāju naudu? 27
– Mums ir priekšstats, ka vienīgais, par ko runāt krievu kanālā – balsot vai nebalsot par Latvijas neatkarību. Ķeršos atkal pie socioloģiskām aptaujām. Tās rāda, ka caurmēra latvietim un krievam svarīgākais ir apkārt notiekošais un sociālās lietas. Tāpēc 25 gados ar savstarpēju rīvēšanos tomēr nekad neesam nonākuši līdz lieliem asumiem. Pat “krievu skolām būt” mītiņos cilvēki rīkojās, atdarinot Dziesmotās revolūcijas mītiņus – sanāca, uzdziedāja, parunāja, ka skolu reforma nepatīk, un izklīda. Tāpēc nav būtiski, vai rada 3. kanālu vai runājas LTV–7, bet lai notiek saruna par cilvēku problēmām, nevis katrreiz par galējībām uzskatos.
– Jūs runājat par vidējo latvieti, krievu, bet es saku, ka LTV ielaiž tādus kā Giļmans, Aleksejevs un citus, kuri nekādi neveicina saprašanos ar saviem izteikumiem. Tā taču nav publika, par ko stāstījāt! Tā ir ļaunprātīgās propagandas publika!
– Ar vienu otru šādu kungu man nācies diskutēt. Ja radīs krievu kanālu, protams, tajā nevarēs iztikt bez asām politiskām tēmām. Bet jūs ņemat paraugam epizodes, kad notiek asākās uzskatu sadures – pirms 16. marta, 9. maija, tā saucamos “kalendāra nemierus”. Taču vēl atliek deviņi gada mēneši konstruktīvākām sarunām par vienojošo – bez Giļmana, Aleksejeva.
– Mēs nezinām, kas būs jaundibināmo kanālu direktori. Zinām, ka šādus kanālus nevajag dibināt, lai attīstītu pretlatvisku propagandu!
– Protams, no svara, lai programmas veidotu normāli, gudri moderatori. Otrkārt – svarīgi, kas tiks sēdināti pretī radikālo uzskatu paudējiem. Šie cilvēki bieži mēdz blefot. Viņus vajag prast apstādināt. “Točki nad i” vada labs žurnālists Ignatjevs. Vēršu uzmanību, ka Baltija lēnām kļūst par progresīvo krievu jaunās tuvās emigrācijas vietu. Uz dzīvi Rīgā, Tallinā un Viļņā pārceļas radoši cilvēki ar visai lielu potenciālu, ko var izmantot. Viņi profesionāli uzrunās auditoriju. Ticiet man, ne jau aicinot pievienoties Krievijai.
E. Līcītis: – Latvieši taču vairāk skatoties labo Ignatjeva raidījumu nekā krievi. Kā tad piespiedīsiet krievu skatītāju pavērst antenu uz Zaķusalu, nevis uz Maskavu?
– Konkurētspēju panāk ar kvalitāti. Tur ir uzlabojumi. Kaut vai – filmas, ko vēl pirms dažiem gadiem rādīja LTV, man gandrīz automātiski likās garlaicīgas. Tagad tās ir daudz vērtīgākas, skatāmākas. Man liekas, vajadzīga kooperācija ar Igauniju, kurā paveras iespēju nokaulēt filmu cenas, apmainīties ar interesantāko, kopīgi veidot subtitrus. Skatītājos jārada pārliecība, ka te neveido smadzeņu kompostrēšanas ierīci, bet dzīvu ēteru par viņu problēmām. Jā, ir daļa, kas guļ un sapņo, cik jauki būtu ieraudzīt Vladimiru Vladimiroviču Rīgā, bet lielākais vairums asociē sevi ar Latviju. Apmēram 35% cittautiešu domā ļoti līdzīgi kā latviešu vairākums, daļa ir pa vidu un daļa – mazākums – raugās Krievijas virzienā. Mūsu mērķis būtu uzrunāt šo pirmo trešdaļu, bet svārstīgos pa lielai daļai dabūt savā pusē.
