Vai valdības partiju politiķi sāk kāpt nost no koka, kurā paši administratīvi teritoriālās reformas pieņemšanas laikā uzkāpa? 6
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) līdz gada beigām bija jāizstrādā likums par Kurzemes, Zemgales, Rīgas, Vidzemes un Latgales administratīvo reģionu izveidi. To paredz Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums, kas nosaka jauno novadu robežas.
Taču valdībā pārstāvētā Jaunā konservatīvā partija (JKP) iebilst pret VARAM piedāvāto reģionu koncepciju, jo tā nenodrošinot līdzsvarotu visu teritoriju attīstību, kā arī neparedz administratīvo reģionu vadībai politisko atbildību. Savukārt “Attīstībai/Par” frakcijas vadītājam Danielam Pavļutam ir šaubas par šādu reģionu lietderību, ja nozaru ministrijas nav gatavas tiem deleģēt funkcijas.
“Sākas tas, ko es jau prognozēju pavasarī. Valdības partiju politiķi sāk kāpt nost no koka, kurā paši administratīvi teritoriālās reformas pieņemšanas laikā uzkāpa. Būs interesanti. Mēs sekosim līdzi,” “Latvijas Avīzei” sacīja opozīcijas deputāts Viktors Valainis (ZZS).
Viņš jau reformas sagatavošanas laikā ir teicis – ja jautājums par administratīvajiem reģioniem un arī tā saucamo nulles līmeni netiek skatīts reizē ar novadu apvienošanu, tad tā nebūs nekāda reforma, bet tikai robežu pārzīmēšana.
Izklausās pēc gubernatoru iecelšanas
Decembra vidū VARAM piedāvājums tika apspriests koalīcijas sadarbības padomes sēdē, pēc kuras JKP priekšsēdis Jānis Bordāns sacīja: “Administratīvo reģionu izveide bija viens no kompromisiem, kāpēc Jaunā konservatīvā partija piekrita nobalsot par administratīvi teritoriālo reformu. Mūsuprāt, reģioniem ir jāpiešķir adekvāta politiskā atbildība un budžets.
Tā nav piedāvātajā modelī, kas ir tikai tukša čaula.” J. Bordāns uzskata, ka VARAM piedāvātais modelis nenodrošinās visu reģionu līdzsvarotu attīstību un nemazinās cilvēku pārvietošanos tuvāk Rīgas metropolei, “kas apdraud Latvijas kā nacionālas valsts pastāvēšanu”.
Savukārt “AP” frakcijas vadītājs D. Pavļuts pēc minētās sēdes atzina, ka VARAM veikusi lielu darbu sarunās ar citām ministrijām, lai noskaidrotu, kādas funkcijas tās ir gatavas nodot reģioniem, bet vairākas no tām neredz nevienu tādu funkciju.
“Mums ir svarīgi izlemt, vai šādus reģionus veidot, kādu vietu kopējā pārvaldes sistēmā tie ieņemtu. Ja ministrijas neredz, kādas funkcijas varētu nodot, tad no šādas otrā līmeņa pašvaldības ir jāatsakās,” uzskata D. Pavļuts. Viņš lietoja ierasto apzīmējumu “otrā līmeņa pašvaldības”, lai gan pēc būtības tā nebūtu pašvaldība ar vēlētu pārvaldi.
VARAM piedāvā paredzēt valsts un pašvaldību kopīgi izveidoto pārvaldes institūciju. Tas ir viens no iemesliem, kas radīja JKP neapmierinātību, jo šīs partijas ieskatā reģioni jāvada politiski atbildīgai personai, kas būtu saņēmusi, “piemēram, Saeimas uzticību”, kā to “Latvijas Avīzei” minēja JKP frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Krišjānis Feldmans.
Cituprāt, JKP ieteikums izklausoties pēc gubernatoru iecelšanas. “Mūsu mērķis bija, lai starp novadiem reģionu ietvaros ar valsts iesaisti var koordinēt svarīgus jautājumus. Taču, ja reģioniem nav ne funkciju, ne finansējuma, tad tā būs tikai butaforija,” uzskata K. Feldmans.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks Madars Lasmanis (“AP”) “Latvijas Avīzei” atzina, ka ministrija ir izpildījusi Saeimas doto uzdevumu, bet projekta tālākā virzība ir nonākusi strupceļā JKP iebildumu dēļ. Sarunās ar ministrijām VARAM konstatēja, ka tikai dažas no tām – piemēram, Izglītības un zinātnes ministrija un Satiksmes ministrija – bija gatavas nodot reģioniem kādas funkcijas. Taču vēlāk pat tās dažas no piedāvātajām esot atsaukušas. Piemēram, sabiedriskā transporta maršrutu plānošanu. “Ja viss paliek pa vecam, nav skaidrs, ko mums vajag reorganizēt,” piebilda M. Lasmanis.
Runā jau divdesmit gadus
Par otrā līmeņa pašvaldību jeb apriņķu izveidošanu runā jau vismaz 20 gadus. Arī, veicot iepriekšējo reformu, likumā paredzēja, ka līdz 2013. gadam ir jāizveido apriņķi, bet tas nenotika. Galvenokārt tāpēc, ka ministrijas negribēja šķirties no savām funkcijām.
Tagad ir pieci plānošanas reģioni, kuru Attīstības padomi veido tajā iekļauto pašvaldību vadītāji. Taču šiem reģioniem ir neliela ietekme. V. Valainis uzskata, ka “tas vilciens jau ir aizgājis”, jo reģionu izveidei būtu nozīme, ja tie varētu iesaistīties sabiedriskā transporta organizēšanā, Eiropas fondu finansējuma, atjaunošanas fonda līdzekļu sadalē, kam ir cieša saistība ar pašvaldību reformu.
“Taču tagad neko vairs nevarēs pagriezt citādi, jo viss jau notiek. VARAM dara savu darbu, bet politiķi mēģina pozicionēties,” uzskata V. Valainis. Viņš paredz, ka drīzumā varēs dzirdēt arī Nacionālās apvienības un Valsts prezidenta Egila Levita neapmierinātību, jo nebūs arī tā dēvētā nulles līmeņa jeb vietējo kopienu iesaistes lemšanā.
Vietējo kopienu veidotu valžu izveidošana ir paredzēta jaunajā Pašvaldību likumā, kuru valdība varētu skatīt janvāra otrajā pusē un pēc tam iesniegt Saeimā. Taču jau tagad nojaušams, ka līdz pašvaldību vēlēšanām šo likumu varētu arī nepieņemt. Projektā kā tā spēkā stāšanās termiņš ir paredzēts 2022. gada 1. janvāris, ko gan Saeima var mainīt. Nacionālās apvienības deputāts Jānis Dombrava ar to patiešām nav mierā.
Viņaprāt, Pašvaldību likumam vajadzētu būt pieņemtam līdz vēlēšanām, jo tas ir saistīts ar jauno novadu darbības uzsākšanu, piemēram, nosakot pašvaldību funkcijas un citus jautājumus. Viņaprāt, par šo likumu arī vispirms vajadzētu diskutēt valdības partiju Attīstības komitejā.
Tā ir koalīcijas izveidota institūcija, kurā ir pa diviem pārstāvjiem no katras frakcijas. Tajā koalīcija apspriež jautājumus, par kuriem nav vienprātības, cenšoties panākt vienotu pozīciju. J. Dombrava uzskata, ka tagad Attīstības komitejā vajadzētu vēlreiz apspriest arī reģionu izveidi. Uz vaicāto, vai politiķis cer uz kādu rezultātu, J. Dombrava atbildēja, ka rezultāts būs, bet nevarot pateikt, kad tas būs un kāds tas būs.
