Par Latvijas upju galvenajām problēmām hidrobiologi Loreta un Andris Urtāni nosauc aizaugšanu ar zaļajiem augiem barības vielu dēļ, aizbirumu ar kokiem, krastu aizaugšanu ar krūmiem un bebru dambjus. Ar bebriem upju pētniekiem nākas pacīnīties arī savā lauku īpašumā Ainažu pusē.
Par Latvijas upju galvenajām problēmām hidrobiologi Loreta un Andris Urtāni nosauc aizaugšanu ar zaļajiem augiem barības vielu dēļ, aizbirumu ar kokiem, krastu aizaugšanu ar krūmiem un bebru dambjus. Ar bebriem upju pētniekiem nākas pacīnīties arī savā lauku īpašumā Ainažu pusē.
Foto: Ilze Pētersone

Pārbarotās upes un mirstošie ezeri. Hidrobiologi noskaidrojuši, kas vainīgs Latvijas upju un ezeru aizaugšanā 38

Ilze Pētersone, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Kad redzam kupli sazēlušus upju vai ezeru krastus, romantiskai jūsmai nav vietas. Notiek kas līdzīgs kā cilvēku pasaulē – ūdeņi tiek pārbaroti, mokās no liekā svara un pat lēnām mirst. Hidrobiologi Loreta un An­­d­ris Urtāni šos procesus pētījuši kopš 80. gadiem. Kas vainīgs Latvijas upju un ezeru aizaugšanā?

Čīles salpetris – zemniekiem palīdz, ūdeņiem kaitē

MZ
Monika Zīle
Ziņas
Monika Zīle: Gluži kā universālais veļas pulveris izmazgā melnumus, tā “cilvēciskā kļūda” attaisno šobrīd ikvienu varas grēku 62
19 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Dusmīgs par nesaņemto algu vīrietis ar ekskavatoru sadauza vairākas darba mašīnas 14
23 stundas
LE
LETA
Ziņas
Ar nodokļiem neapliekamo minimumu plāno celt vismaz līdz 400 eiro. Cik naudas paliktu “uz rokas”? 25
16 stundas
Lasīt citas ziņas

Neparādījies uz pasaules Homo sapiens, daba vēl tagad dzīvotu savu dzīvi – upes plūstu bez bēdu un ezeri mierīgi novecotu. Upes ir mūžīgas – kādas tās Dievs, pasauli radot, izveidojis, tādas arī pastāv, bet ezeri no ģeoloģiskā viedokļa vērtējami par īslaicīgu elementu, kuru nākotne tūkstošiem gadu laikā ir purvs, skaidro Urtāni.

Katram savs uzdevums – ezerā kā bļodā uzkrājas barības vielas, kas ieplūdušas reizē ar apkārtnes ūdeņiem, upes darbs ir barības vielu un enerģijas transports. Ko gan lielais vides inženieris nebija paredzējis – cilvēka spēju iejaukties dabas procesos, tiem arī kaitējot.

CITI ŠOBRĪD LASA

Laikā, kad līdz mums nonāca Čīles salpetris un reklāmas to slavēja kā dabisku līdzekli, kas zemniekiem palīdzēs iegūt augstas ražas un veselīgus augus, bija parakstīts spriedums neatgriezeniskiem procesiem dabā.

Slāpekļa mēslojums nepaliek tikai uz lauka, bet nonāk arī ūdeņos, kas ar šo “brīnumlīdzekli” dabiski nespēj tikt galā. Urtāni spriež, ka tieši ar šo brīdi cilvēks kļuva atbildīgs par savas darbības radītajām sekām.

Pirmās brīvvalsts Latvijā iedzīvotājiem bija pienākums sakārtot savu upju un ezeru piekrastes, lai nodrošinātu to dabisku pastāvēšanu. Īpašnieka atbildību par ūdeņu apsaimniekošanu savā teritorijā nostiprināja ar likumu. Talkas, kādas dabas glābšanai organizējam šodien, tolaik nebija jārīko, jo saimnieks par savu bagātību līdzās laukiem un mežiem uzskatīja arī upes un ezerus.

Mūsdienās ir citādi – dabas aizsardzībā notiek cīņa starp divu pieeju piekritējiem, no kuriem vieni saka, ka viss ir jāsargā un cilvēkam nav jāiejaucas, otri – sargājam, saprātīgi apsaimniekojot. Loreta un An­dris Urtāni pieder pie pēdējiem.

“Neko nedarot upju un ezeru labā, ūdeņos tāpat ieplūst tāds barības vielu daudzums, kādam dabiskā veidā tur nevajadzēja būt. Mēs cenšamies mazināt sekas, kas radušās ar daudz lielāka mēroga iejaukšanos.”

Kas notiek ar upēm, par kurām cilvēks ilgus gadus nav licies ne zinis, labi redzams tik iecienītās tūrisma vietās kā Kuldīgā, kur Venta ar ūdensaugiem pamatīgi aizaugusi lejpus rumbas, pie Mežotnes pils – Lielupē un Bauskas pils – Mūsā. Ar upju un ezeru veselību nevaram lepoties, taču arī citur industriālās lauksaimniecības pārņemtajā Eiropā neveicas labāk, kas gan nav nekāds mierinājums.

Nepalīdz arī likumi

Latvijas upju galvenā problēma ir aizaugšana ar zaļajiem augiem palielināta augu barības vielu daudzuma dēļ, aizbirums ar kokiem, bebru dambji jeb aizsprosti un noēnojums, upju krastiem aizaugot ar krūmiem, uzskaita Urtāni. Lekni sazēlušie krasti ir galvenokārt industriālo lauksaimnieku darbības sekas.

Lauki bieži vien tiek apstrādāti, neievērojot aizsargjoslas un uzarot arī dabisko zālāju vai krūmu joslu, tādējādi iznīcinot dabisko filtru, kas aizkavētu augu barības vielu – fosfora, slāpekļa u. c. – nokļūšanu ūdeņos. Zemnieks kaitē arī pats sev, jo mēslojums, kas paredzēts lauksaimniecības kultūrām, reizē ar nokrišņiem bez liekas aiztures nonāk upē vai ezerā.

Savu artavu ūdeņu pārbarošanā dod arī mežsaimniecība ar fosfora un slāpekļa savienojumiem, kuri tiek izskaloti no zemsedzes, kā arī atmosfēras gaisa piesārņojums, piemēram, automobiļu izplūdes gāzu radītās kaitīgās vielas, kas ūdeņos nonāk ar nokrišņiem.

Upēm piemīt pašattīrīšanās spēja, jo tā straujāka, jo spēja samazināt piesārņojumu ir lielāka, taču līdz noteiktai robežai. Zinātniski pierādīts, ka upe var labi funkcionēt, ja aizaugums nav lielāks par 30%. Tikko zaļo augu ir vairāk, tiek traucēta pilnvērtīga zemūdens dzīve.

Kad uzbarotajos ezeros savairojas niedres, vasarā caur tām vairāk iztvaiko ūdens, un ūdenstilpe kļūst seklāka, kas vēl vairāk paātrina aizaugšanu un pārpurvošanos. Aprēķināts, ka 20. gadsimtā Latvijas ezeri zaudējuši ap 70 kvadrātkilometuru ar aizaugušām teritorijām, kas pielīdzināms gandrīz diviem Burtnieku ezeriem.

Ūdeņi cieš arī no cilvēku bezdarbības. “Dabas institūcijas ilgstoši ir aizliegušas upju krastus atbrīvot no krūmiem un kokiem, tādējādi daudzviet tie ir pilni ar baltalkšņu sagāzumiem. Šie koki mitrās vietās vairāk slimo ar trupi un sabrūk līdz 30–40 gadu vecumam,” skaidro Andris Urtāns.

Aizaugušos krastus prot novērtēt bebri, kuru skaits Latvijā pēdējos gados tikai pieaug. Jaunākie dabas skaitīšanas rezultāti rāda, ka no izpētītajiem 976 upju posmiem 472 jeb 48% uzdarbojas bebri un 500 metru garos posmos konstatētas līdz pat astoņas apmetnes.

Dambju celtniecība īpaši blīvi notiek Raunā, Āronā, Vilcē un Melnupē, kuras skaitītāji nosaukuši par rekordistēm.

Neko daudz ūdeņu veselībai nepalīdz arī likumi. “Atšķirībā no pirmās brīvvalsts laika mūsdienu Latvijā privātīpašniekiem nav uzlikts par pienākumu apsaimniekot upes un ezerus, bet Ministru kabineta noteikumi Nr. 475 par kārtību, kā tīrīt un padziļināt virszemes ūdensobjektus un ostu akvatoriju, pat apgrūtina upju apsaimniekošanu, jo pieprasa atļauju arī tad, ja īpašnieks vēlas iztīrīt savu piemājas upīti,” norāda pētnieki, taču piebilst, ka privāto ūdeņu apsaimniekošanā būs vajadzīga kāda deva ideālisma, jo upes ir atvērtas sistēmas, tāpēc katram jājūtas atbildīgam ne tikai par savu, bet arī kaimiņa ūdens gabalu.

Upe jātīra kā māja – regulāri

Pirmais Urtānu mēģinājums atbrīvot ūdeņus no pārmēra aizauguma notika 4,4 km garajā Jaunupē, kas 17. gadsimtā tika izrakta kā kanāls, lai savienotu Svēt­upi ar Salacu. Sekoja šo upju regulāra tīrīšana, kad soli pa solim A. Urtāns izstrādāja savu metodi ar darbu secību un veidiem, nepieciešamajiem instrumentiem, apģērbu un apaviem.

Tīrīšanā tiek izmantoti gan tādi vienkārši instrumenti kā izkaptis, dakšas un grābekļi, gan tehnika – motorzāģi un traktori ar ecēšām līdzīgām piekarēm upes gultnes uzirdināšanai, lai pārrautu ūdensaugu sakņu sistēmu. L. Urtāne dzīvesbiedra sākto eksperimentu izmantoja zinātniskajā darbā, novērojot un izvērtējot rekultivācijas sekas – cik ātri pēc upes tīrīšanas dzīvnieki to atkal apdzīvo kā mājvietu.

Hidrobiologs vēlāk secināja, ka esot naivi iedomāties, ka, atjaunojot kādu atsevišķu upes posmu maksimāli tuvu dabiskai upei, tāds tas arī saglabāsies. “Upju rekultivācijā mehāniski izraujam vai nopļaujam augus, izvācam tos no ūdens, lai upe izskatītos tuvu dabiskai, bet, ja piesārņojuma avots – pastiprinātā barības vielu notece – nesamazinās vai pat pastiprinās, efekts būs īslaicīgs. Šo darbu var salīdzināt ar grīdas slaucīšanu mājās – jādara regulāri,” viņš skaidro.

Upju tīrīšanas misija vērsās plašumā – vai maz var izskaitīt, cik Latvijas novados un pagastos Andris Urtāns ne tikai skaidroja, kāpēc un kā veicami darbi, bet arī vilka mugurā ūdensnecaurlaidīgās zābakbikses, brida ūdenī un pats vadīja vai piedalījās talkās, ierādot, kā ravēt upi, ar izkapti pļaut ūdensaugus, zāģēt kokus.

Darbs bija smags, varbūt tāpēc pirms dažiem gadiem veselība uzdeva un vairs neļauj tik aktīvi piedalīties praktiskos darbos. Tomēr Urtāni jūtas gandarīti – kā pētnieki, kuri neatlaidīgi un ar lielu pārliecību iestājušies par upju un ezeru saprātīgu apsaimniekošanu un kuru ideja un piemērs atradis sekotājus ne vienā vien Latvijas novadā.

Speciālista viedoklis

Jaucot bebru dambjus, cīnāmies ar sekām

Ivars Dubra
Ekrānuzņēmums no youtube.com

Ivars Dubrabiedrības “Mēs zivīm” valdes priekšsēdētājs: Redzam kartē, ka mūsu lielajām upēm kā artērijām pienāk klāt mazi asinsvadiņi – mazās upītes. Ja mazās aiziet ciet, artērijā nekas neieplūdīs, tāpēc upītes vajag attīrīt no kokiem, bebru dambjiem, aizaugumiem. Varu teikt, ka ļoti reti kur Latvijā upes tiek koptas. Daudzi saimnieki jūtas neapmierināti, ka applūst viņu pļavas, pagrabi, tomēr sakritušajiem kokiem vai bebru dambjiem paši klāt neķeras.

Jāatzīst, ka dambju jaukšana nav tik vienkārša, jo vispirms jānokārto daudz formalitāšu – jāprasa atļauja īpašniekam, pašvaldībai, vides dienestam. Lai birokrātijas būtu mazāk, mūsu biedrība kārto atļauju upes tīrīšanai visā garumā. Neredzu arī īsti jēgu, ja to atbrīvo no kokiem tikai vienā posmā, bet neiztīra augšdaļā un apakšā. Citādi ir ar zālēm aizaugušajās, tām var palīdzēt arī pa nelieliem gabaliem.

Ar dambju jaukšanu vien upei nepalīdzēt, jo tā cīnāmies tikai ar sekām. Jāķeras klāt cēlonim – pašam beb­ram, tāpēc esmu iestājies medniekos. Mednieku kolektīvam šis pasākums ir vienkāršāk izdarāms.

Ja gribat tīrīt upi vai ezeru, uz savu galvu to nevajag darīt, bet pakonsultēties ar zinātājiem, kas saprot, kā notiek dabas procesi, jo, pat izņemot vienu akmeni, mainās upes plūsma.

Kad pētnieki mūsu iztīrītajās vietās salīdzina ūdens paraugus pirms un pēc attīrīšanas, rezultāti rāda, ka šajos posmos ir daudz vairāk forelīšu, tātad izdevies upei palīdzēt.

Video:

SAISTĪTIE RAKSTI

LA.LV Aptauja

Vai jūs piedalītos aizaugušas upes vai ezera tīrīšanas talkā (kad koronavīruss būs beidzies)?

  • Piedalītos, ja kāds organizētu
  • Ar talkām nepietiks, jānosaka īpašnieku pienākums rūpēties arī par ūdeņiem
  • Kādas talkas! Lai konvencionālie lauksaimnieki pārstāj “uzbarot” ūdeņus ar minerālmēsliem
  • Lai daba pati tiek galā
  • Mani tas neinteresē

Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
MZ
Monika Zīle
Ziņas
Monika Zīle: Gluži kā universālais veļas pulveris izmazgā melnumus, tā “cilvēciskā kļūda” attaisno šobrīd ikvienu varas grēku 62
19 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Dusmīgs par nesaņemto algu vīrietis ar ekskavatoru sadauza vairākas darba mašīnas 14
23 stundas
LE
LETA
Ziņas
Ar nodokļiem neapliekamo minimumu plāno celt vismaz līdz 400 eiro. Cik naudas paliktu “uz rokas”? 25
16 stundas
LE
LETA
Ziņas
Latvijā reģistrēta pirmā Covid-19 revakcinācijas epizode 37
5 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Vīrietis bija šokēts, kad aiz grāmatu plaukta atklāja slepenu tuneli, kurā atrada vecu seifu. Kas tajā bija ieslēgts? 11
1 diena
Lasīt citas ziņas
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
Karstākajā ražas laikā Sakņu paviljons bēdīgi stāv pustukšs. Uz kurieni “pārcēlies” iecienītais paviljons?
35 minūtes
IE
Ināra Egle
Ziņas
“Sargājot šodien Pav­ļutu, jūs stumjat sevi uz klinti.” Pavļutu kritizē, bet atstāj amatā 1
51 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Latvijā reģistrēta pirmā Covid-19 revakcinācijas epizode 37
5 stundas
LE
LETA
Ziņas
Vīķe-Freiberga: Mums plosās pandēmija, slimība skar visus, tomēr daži bezatbildīgi nebaidās spēlēt krievu ruleti 87
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Gribēja pajokot? Vīrietis Dobeles pusē par nepamatotu policijas izsaukšanu tiek pie 140 eiro soda
13:37
VB
Valdis Bērziņš
Ziņas
“Tas iedragā uzticību, un es esmu ārkārtīgi dusmīgs!” ASV, Britānijas un Austrālijas vienošanās sadusmo Franciju
13:35
LA
LA.LV
Veselam
Fitopreparātu ābece ārīgai lietošanai
13:22
GN
Gints Narogs
Ziņas
“Negribējām paziņot tik ātri.” Pludmales volejbolisti Pļaviņš un Točs skaidro, kāpēc šķiras saskanīgais duets 5
4 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Mēs nodarbojamies ar mārketingu un pārpērkam pedagogus.” Direktoru pārsteidz ierēdņu teiktais, ka ar vakancēm neesot problēmu 4
3 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Ko darīt Pavļutam, ja cilvēki negrib vakcinēties – vilkt aiz matiem?!” Bikše par veselības ministra atbildību 30
1 stunda
ML
Māra Libeka
Ziņas
Māra Libeka: Veselības ministrija kopā ar valdību mūs neatlaidīgi sagatavo psihoemocionālajam stresam 39
5 stundas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
“Farmācijas nozare viena pati bez problēmām spētu izlietot šos līdzekļus.” Bundulis par to, ka nozarei nepietiek līdzekļu
1 stunda
IR
Ilmārs Randers
Laukos
“Līdzšinējā “lopu tehnoloģija” ir ļoti neefektīva zemes izmantošanas ziņā.” Saruna ar Edgaru Ružu
6 stundas
LE
LETA
Ziņas
Tuvākajās dienās gaidāms lielākoties saulains un vējains laiks
5 stundas
IK
Ilze Kuzmina
Ziņas
Vai darba tirgū trūks juristu? Kvalifikācija piešķirta tikai trešdaļai 8
7 stundas
RO
Regīna Olševska
Veselam
“Labāk ūdenī būt īsāku laiku, bet regulāri.” Kāpēc nepagarināt ledusaukstajā ūdenī pavadīto laiku?
6 stundas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Latvija atpaliek no kaimiņiem, savukārt Baltijas “tīģera” lomā Igauniju pamazām nomaina Lietuva 32
7 stundas
JL
Juris Lorencs
Ziņas
Juris Lorencs: Pirms Rīgas 40. vidusskolas apgleznošanas neviens neuzklausīja, ko saka iedzīvotāji 26
6 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Stāsti
“Vai kāds zina, kur Rīgā atrodas Latviešu iela?” Kuriozs ielu pārsaukšanā Rīgā pirms 100 gadiem 3
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
Ar nodokļiem neapliekamo minimumu plāno celt vismaz līdz 400 eiro. Cik naudas paliktu “uz rokas”? 25
16 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Jāvērtē ieguvumi pret riskiem.” Čakša par trešo poti pret Covid-19 15
6 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Dusmīgs par nesaņemto algu vīrietis ar ekskavatoru sadauza vairākas darba mašīnas 14
23 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Krāsaina, aromātiska un ļoti garšīga: ķirbja krēmzupa ar tīģergarnelēm, ingveru un konjaku 1
1 diena
MZ
Monika Zīle
Ziņas
Monika Zīle: Gluži kā universālais veļas pulveris izmazgā melnumus, tā “cilvēciskā kļūda” attaisno šobrīd ikvienu varas grēku 62
19 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Vera, Vaira un Vairis 1
4 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Britu mediji: prinča Viljama sieva Keita Midltone ir ceturtā bērniņa gaidībās? 4
1 diena
AK
Aija Kaukule
Ziņas
Bliezt ar lielgabalu, nevis pašaudīties. Intervija ar režisori un Nacionālā teātra aktrisi Ditu Lūriņu 11
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Veselības ministrs Daniels Pavļuts kļuvis par dvīņu tēti 2
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Drosmīgs gailis un kaza izglābj vistu no vanaga nagiem 14
22 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Kaspars Kambala sarīko pamatīgu skandālu, jo sieva bez viņa atļaujas nopirkusi jaunus krēslus 49
1 diena
AG
Andris Grīnbergs
Ziņas
APTAUJA. Vai, jūsuprāt, nevakcinētajiem vajadzētu lielākus ierobežojumus? 160
1 diena