Par Latvijas upju galvenajām problēmām hidrobiologi Loreta un Andris Urtāni nosauc aizaugšanu ar zaļajiem augiem barības vielu dēļ, aizbirumu ar kokiem, krastu aizaugšanu ar krūmiem un bebru dambjus. Ar bebriem upju pētniekiem nākas pacīnīties arī savā lauku īpašumā Ainažu pusē.
Par Latvijas upju galvenajām problēmām hidrobiologi Loreta un Andris Urtāni nosauc aizaugšanu ar zaļajiem augiem barības vielu dēļ, aizbirumu ar kokiem, krastu aizaugšanu ar krūmiem un bebru dambjus. Ar bebriem upju pētniekiem nākas pacīnīties arī savā lauku īpašumā Ainažu pusē.
Foto: Ilze Pētersone

Pārbarotās upes un mirstošie ezeri. Hidrobiologi noskaidrojuši, kas vainīgs Latvijas upju un ezeru aizaugšanā 38

Ilze Pētersone, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Kad redzam kupli sazēlušus upju vai ezeru krastus, romantiskai jūsmai nav vietas. Notiek kas līdzīgs kā cilvēku pasaulē – ūdeņi tiek pārbaroti, mokās no liekā svara un pat lēnām mirst. Hidrobiologi Loreta un An­­d­ris Urtāni šos procesus pētījuši kopš 80. gadiem. Kas vainīgs Latvijas upju un ezeru aizaugšanā?

Čīles salpetris – zemniekiem palīdz, ūdeņiem kaitē

LA
LA.LV
Ziņas
Tuvojas gada ienākumu deklarācijas iesniegšana: teju puse iedzīvotāju nav informēti par visām iespējām atgūt naudu 6
3 dienas
LA
LA.LV
Ziņas
“Klāt būs aukstuma vilnis!” Bricis par laiku nākamnedēļ 18
2 dienas
LE
LETA
Ziņas
Latviešu tenisista Ernesta Gulbja ģimenē sēras 8
1 diena
Lasīt citas ziņas

Neparādījies uz pasaules Homo sapiens, daba vēl tagad dzīvotu savu dzīvi – upes plūstu bez bēdu un ezeri mierīgi novecotu. Upes ir mūžīgas – kādas tās Dievs, pasauli radot, izveidojis, tādas arī pastāv, bet ezeri no ģeoloģiskā viedokļa vērtējami par īslaicīgu elementu, kuru nākotne tūkstošiem gadu laikā ir purvs, skaidro Urtāni.

Katram savs uzdevums – ezerā kā bļodā uzkrājas barības vielas, kas ieplūdušas reizē ar apkārtnes ūdeņiem, upes darbs ir barības vielu un enerģijas transports. Ko gan lielais vides inženieris nebija paredzējis – cilvēka spēju iejaukties dabas procesos, tiem arī kaitējot.

CITI ŠOBRĪD LASA

Laikā, kad līdz mums nonāca Čīles salpetris un reklāmas to slavēja kā dabisku līdzekli, kas zemniekiem palīdzēs iegūt augstas ražas un veselīgus augus, bija parakstīts spriedums neatgriezeniskiem procesiem dabā.

Slāpekļa mēslojums nepaliek tikai uz lauka, bet nonāk arī ūdeņos, kas ar šo “brīnumlīdzekli” dabiski nespēj tikt galā. Urtāni spriež, ka tieši ar šo brīdi cilvēks kļuva atbildīgs par savas darbības radītajām sekām.

Pirmās brīvvalsts Latvijā iedzīvotājiem bija pienākums sakārtot savu upju un ezeru piekrastes, lai nodrošinātu to dabisku pastāvēšanu. Īpašnieka atbildību par ūdeņu apsaimniekošanu savā teritorijā nostiprināja ar likumu. Talkas, kādas dabas glābšanai organizējam šodien, tolaik nebija jārīko, jo saimnieks par savu bagātību līdzās laukiem un mežiem uzskatīja arī upes un ezerus.

Mūsdienās ir citādi – dabas aizsardzībā notiek cīņa starp divu pieeju piekritējiem, no kuriem vieni saka, ka viss ir jāsargā un cilvēkam nav jāiejaucas, otri – sargājam, saprātīgi apsaimniekojot. Loreta un An­dris Urtāni pieder pie pēdējiem.

“Neko nedarot upju un ezeru labā, ūdeņos tāpat ieplūst tāds barības vielu daudzums, kādam dabiskā veidā tur nevajadzēja būt. Mēs cenšamies mazināt sekas, kas radušās ar daudz lielāka mēroga iejaukšanos.”

Kas notiek ar upēm, par kurām cilvēks ilgus gadus nav licies ne zinis, labi redzams tik iecienītās tūrisma vietās kā Kuldīgā, kur Venta ar ūdensaugiem pamatīgi aizaugusi lejpus rumbas, pie Mežotnes pils – Lielupē un Bauskas pils – Mūsā. Ar upju un ezeru veselību nevaram lepoties, taču arī citur industriālās lauksaimniecības pārņemtajā Eiropā neveicas labāk, kas gan nav nekāds mierinājums.

Nepalīdz arī likumi

Latvijas upju galvenā problēma ir aizaugšana ar zaļajiem augiem palielināta augu barības vielu daudzuma dēļ, aizbirums ar kokiem, bebru dambji jeb aizsprosti un noēnojums, upju krastiem aizaugot ar krūmiem, uzskaita Urtāni. Lekni sazēlušie krasti ir galvenokārt industriālo lauksaimnieku darbības sekas.

Lauki bieži vien tiek apstrādāti, neievērojot aizsargjoslas un uzarot arī dabisko zālāju vai krūmu joslu, tādējādi iznīcinot dabisko filtru, kas aizkavētu augu barības vielu – fosfora, slāpekļa u. c. – nokļūšanu ūdeņos. Zemnieks kaitē arī pats sev, jo mēslojums, kas paredzēts lauksaimniecības kultūrām, reizē ar nokrišņiem bez liekas aiztures nonāk upē vai ezerā.

Savu artavu ūdeņu pārbarošanā dod arī mežsaimniecība ar fosfora un slāpekļa savienojumiem, kuri tiek izskaloti no zemsedzes, kā arī atmosfēras gaisa piesārņojums, piemēram, automobiļu izplūdes gāzu radītās kaitīgās vielas, kas ūdeņos nonāk ar nokrišņiem.

Upēm piemīt pašattīrīšanās spēja, jo tā straujāka, jo spēja samazināt piesārņojumu ir lielāka, taču līdz noteiktai robežai. Zinātniski pierādīts, ka upe var labi funkcionēt, ja aizaugums nav lielāks par 30%. Tikko zaļo augu ir vairāk, tiek traucēta pilnvērtīga zemūdens dzīve.

Kad uzbarotajos ezeros savairojas niedres, vasarā caur tām vairāk iztvaiko ūdens, un ūdenstilpe kļūst seklāka, kas vēl vairāk paātrina aizaugšanu un pārpurvošanos. Aprēķināts, ka 20. gadsimtā Latvijas ezeri zaudējuši ap 70 kvadrātkilometuru ar aizaugušām teritorijām, kas pielīdzināms gandrīz diviem Burtnieku ezeriem.

Ūdeņi cieš arī no cilvēku bezdarbības. “Dabas institūcijas ilgstoši ir aizliegušas upju krastus atbrīvot no krūmiem un kokiem, tādējādi daudzviet tie ir pilni ar baltalkšņu sagāzumiem. Šie koki mitrās vietās vairāk slimo ar trupi un sabrūk līdz 30–40 gadu vecumam,” skaidro Andris Urtāns.

Aizaugušos krastus prot novērtēt bebri, kuru skaits Latvijā pēdējos gados tikai pieaug. Jaunākie dabas skaitīšanas rezultāti rāda, ka no izpētītajiem 976 upju posmiem 472 jeb 48% uzdarbojas bebri un 500 metru garos posmos konstatētas līdz pat astoņas apmetnes.

Dambju celtniecība īpaši blīvi notiek Raunā, Āronā, Vilcē un Melnupē, kuras skaitītāji nosaukuši par rekordistēm.

Neko daudz ūdeņu veselībai nepalīdz arī likumi. “Atšķirībā no pirmās brīvvalsts laika mūsdienu Latvijā privātīpašniekiem nav uzlikts par pienākumu apsaimniekot upes un ezerus, bet Ministru kabineta noteikumi Nr. 475 par kārtību, kā tīrīt un padziļināt virszemes ūdensobjektus un ostu akvatoriju, pat apgrūtina upju apsaimniekošanu, jo pieprasa atļauju arī tad, ja īpašnieks vēlas iztīrīt savu piemājas upīti,” norāda pētnieki, taču piebilst, ka privāto ūdeņu apsaimniekošanā būs vajadzīga kāda deva ideālisma, jo upes ir atvērtas sistēmas, tāpēc katram jājūtas atbildīgam ne tikai par savu, bet arī kaimiņa ūdens gabalu.

Upe jātīra kā māja – regulāri

Pirmais Urtānu mēģinājums atbrīvot ūdeņus no pārmēra aizauguma notika 4,4 km garajā Jaunupē, kas 17. gadsimtā tika izrakta kā kanāls, lai savienotu Svēt­upi ar Salacu. Sekoja šo upju regulāra tīrīšana, kad soli pa solim A. Urtāns izstrādāja savu metodi ar darbu secību un veidiem, nepieciešamajiem instrumentiem, apģērbu un apaviem.

Tīrīšanā tiek izmantoti gan tādi vienkārši instrumenti kā izkaptis, dakšas un grābekļi, gan tehnika – motorzāģi un traktori ar ecēšām līdzīgām piekarēm upes gultnes uzirdināšanai, lai pārrautu ūdensaugu sakņu sistēmu. L. Urtāne dzīvesbiedra sākto eksperimentu izmantoja zinātniskajā darbā, novērojot un izvērtējot rekultivācijas sekas – cik ātri pēc upes tīrīšanas dzīvnieki to atkal apdzīvo kā mājvietu.

Hidrobiologs vēlāk secināja, ka esot naivi iedomāties, ka, atjaunojot kādu atsevišķu upes posmu maksimāli tuvu dabiskai upei, tāds tas arī saglabāsies. “Upju rekultivācijā mehāniski izraujam vai nopļaujam augus, izvācam tos no ūdens, lai upe izskatītos tuvu dabiskai, bet, ja piesārņojuma avots – pastiprinātā barības vielu notece – nesamazinās vai pat pastiprinās, efekts būs īslaicīgs. Šo darbu var salīdzināt ar grīdas slaucīšanu mājās – jādara regulāri,” viņš skaidro.

Upju tīrīšanas misija vērsās plašumā – vai maz var izskaitīt, cik Latvijas novados un pagastos Andris Urtāns ne tikai skaidroja, kāpēc un kā veicami darbi, bet arī vilka mugurā ūdensnecaurlaidīgās zābakbikses, brida ūdenī un pats vadīja vai piedalījās talkās, ierādot, kā ravēt upi, ar izkapti pļaut ūdensaugus, zāģēt kokus.

Darbs bija smags, varbūt tāpēc pirms dažiem gadiem veselība uzdeva un vairs neļauj tik aktīvi piedalīties praktiskos darbos. Tomēr Urtāni jūtas gandarīti – kā pētnieki, kuri neatlaidīgi un ar lielu pārliecību iestājušies par upju un ezeru saprātīgu apsaimniekošanu un kuru ideja un piemērs atradis sekotājus ne vienā vien Latvijas novadā.

Speciālista viedoklis

Jaucot bebru dambjus, cīnāmies ar sekām

Ivars Dubra
Ekrānuzņēmums no youtube.com

Ivars Dubrabiedrības “Mēs zivīm” valdes priekšsēdētājs: Redzam kartē, ka mūsu lielajām upēm kā artērijām pienāk klāt mazi asinsvadiņi – mazās upītes. Ja mazās aiziet ciet, artērijā nekas neieplūdīs, tāpēc upītes vajag attīrīt no kokiem, bebru dambjiem, aizaugumiem. Varu teikt, ka ļoti reti kur Latvijā upes tiek koptas. Daudzi saimnieki jūtas neapmierināti, ka applūst viņu pļavas, pagrabi, tomēr sakritušajiem kokiem vai bebru dambjiem paši klāt neķeras.

Jāatzīst, ka dambju jaukšana nav tik vienkārša, jo vispirms jānokārto daudz formalitāšu – jāprasa atļauja īpašniekam, pašvaldībai, vides dienestam. Lai birokrātijas būtu mazāk, mūsu biedrība kārto atļauju upes tīrīšanai visā garumā. Neredzu arī īsti jēgu, ja to atbrīvo no kokiem tikai vienā posmā, bet neiztīra augšdaļā un apakšā. Citādi ir ar zālēm aizaugušajās, tām var palīdzēt arī pa nelieliem gabaliem.

Ar dambju jaukšanu vien upei nepalīdzēt, jo tā cīnāmies tikai ar sekām. Jāķeras klāt cēlonim – pašam beb­ram, tāpēc esmu iestājies medniekos. Mednieku kolektīvam šis pasākums ir vienkāršāk izdarāms.

Ja gribat tīrīt upi vai ezeru, uz savu galvu to nevajag darīt, bet pakonsultēties ar zinātājiem, kas saprot, kā notiek dabas procesi, jo, pat izņemot vienu akmeni, mainās upes plūsma.

Kad pētnieki mūsu iztīrītajās vietās salīdzina ūdens paraugus pirms un pēc attīrīšanas, rezultāti rāda, ka šajos posmos ir daudz vairāk forelīšu, tātad izdevies upei palīdzēt.

Video:

SAISTĪTIE RAKSTI

LA.LV Aptauja

Vai jūs piedalītos aizaugušas upes vai ezera tīrīšanas talkā (kad koronavīruss būs beidzies)?

  • Piedalītos, ja kāds organizētu
  • Ar talkām nepietiks, jānosaka īpašnieku pienākums rūpēties arī par ūdeņiem
  • Kādas talkas! Lai konvencionālie lauksaimnieki pārstāj “uzbarot” ūdeņus ar minerālmēsliem
  • Lai daba pati tiek galā
  • Mani tas neinteresē

Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Ziņas
Tuvojas gada ienākumu deklarācijas iesniegšana: teju puse iedzīvotāju nav informēti par visām iespējām atgūt naudu 6
3 dienas
LA
LA.LV
Ziņas
“Klāt būs aukstuma vilnis!” Bricis par laiku nākamnedēļ 18
2 dienas
LE
LETA
Ziņas
Latviešu tenisista Ernesta Gulbja ģimenē sēras 8
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Latviešu dziedātāja un režisore Liene Greifāne 11 dienu garumā slimnīcā cīnījusies par savu veselību 30
1 diena
LE
LETA
Ziņas
No pirmdienas būs dārgāks alkohols un cigaretes. Cik būtiski celsies cenas? 40
3 dienas
Lasīt citas ziņas
LA
LA.LV
Stāsti
VIDEO. Aktieris Andris Keišs par ierobežojumiem: “Es tos lēmumus nesaprotu! Kāda atšķirība ir starp “Narvessen” un kādu Barona ielas medus veikalu?” 21
10 stundas
LE
LETA
Ziņas
VIDEO. Deputāti Sprūdi no jaunās partijas “Likums un kārtība”, Varšavas lidostā pieķer par ekskluzīva “Rolex” pulksteņa nedeklarēšanu 30
6 stundas
LA
LA.LV
Stāsti
VIDEO. Latvijas Pasta vadītājs: “Konfliktsituācijas rodas dēļ rindām pie pasta, darbinieki ir spiesti tās risināt… Ir izaicinājums saglabāt mieru, komunicējot ar klientiem.” 17
12 stundas
EL
Egils Līcītis
Stāsti
“Eiropas miljardus pa galvu, pa kaklu pakaisa baložiem un zvirbuļiem.” Saruna Ādažu novada domes priekšsēdētāju 23
17 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Nodzīvo šo dienu tā, it kā tā būtu pēdējā diena tavā dzīvē! Horoskopi 1.martam
21:23
AP
Anita Pirktiņa


Ziņas
“Tie, kas kārklus iestādīja pirms gadiem pieciem, tagad tos pļauj.” Enerģētiskās kultūras un biomasa siltumenerģijas iegūšanai 3
20:22
LE
LETA
Ziņas
VIDEO. Deputāti Sprūdi no jaunās partijas “Likums un kārtība”, Varšavas lidostā pieķer par ekskluzīva “Rolex” pulksteņa nedeklarēšanu 30
19:47
AT
Andris Tiļļa
Kokteilis
Latviešu Cepurnieks! Normunds darina cepures no dārgām, reti sastopamām detaļām: rezultāts ir apbrīnojams 6
16 stundas
LA
LA.LV
Stāsti
VIDEO. Krists nedabūja darbu dzimuma dēļ. “Man teica – ja mani pieņems, man jārēķinās, ka būs spiediens no vecāku puses…” 28
16 stundas
LA
LA.LV
Stāsti
Santa Cine vada restorānu un divas viesnīcas Kuldīgā: izturēt palīdz kurzemnieces spīts un valsts atbalsts 5
15 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Latviešu supermodele Ginta Lapiņa vairs neglabā noslēpumu: viņa gaida bērniņu! 3
14 stundas
LE
LETA
Ziņas
Entuziasti vāc parakstus, lai legalizētu apzinātas sānslīdes ar automašīnām 10
7 stundas
MA
Māris Antonevičs
Ziņas
Kāpēc daļai amatpersonu prioritāri bija jāsaņem vakcīna pret Covid-19 – vai tiešām “valsts nepārtrauktība”? 32
17 stundas
LE
LETA
Veselam
Atmiņas traucējumi, matu izkrišana, milzīgs nogurums un pat sirds mazspēja: ārsti atklāj, kādas sekas var būt pēc Covid-19 izslimošanas 5
16 stundas
KS
Kārlis Streips
Ziņas
Kārlis Streips: “Krievija mūsdienās no Padomju Savienības 1946. gadā īpaši neatšķiras. Joprojām tur ir autoritāri noskaņots līderis ar klēpju sunīšu parlamentu.” 79
15 stundas
LA
LA.LV
Veselam
VIDEO. “Mēs džinu izlaidām no pudeles ārā! Paši šo vīrusu ievazājām!”: profesors Ivars Kalviņš par Covid-19 “trešo vilni” 97
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Divās vietās Latvijā šodien pārspēti siltuma rekordi: cik grādi fiksēti? 2
11 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Sezona atklāta”: Ainažos 30 kvadrātmetru platībā kāds jau paspējis izraisīt šogad pirmo kūlas ugunsgrēku 5
16 stundas
LA
LA.LV
Veselam
VIDEO. “Mēs redzējām, ka visā pasaulē vasarā saslimstība ar Covid-19 samazinājās”: infektoloģe atklāj, vai siltajos mēnešos var gaidīt vīrusa atkāpšanos 19
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Latviešu tenisista Ernesta Gulbja ģimenē sēras 8
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Man nebija ne jausmas, ka Latvijas mežos mīt tik lieli lielu staltbriežu bari!” Annai izdevies nofilmēt iespaidīgu skatu 23
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. “Viņš var uzrūkt! Viņam arī ir savs viedoklis un raksturs!” – Samanta Tīna stāsta par savu suni Skarabeju 8
1 diena
LE
LETA
Ziņas
No pirmdienas būs dārgāks alkohols un cigaretes. Cik būtiski celsies cenas? 40
3 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Kā vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Skaidrīte, Justs un Skaidra
12 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Krievu estrādes zvaigzne Filips Kirkorovs Latvijas bankai parādā teju vai 2 miljonus eiro: parādu nav atdevis, sākusies tiesa 20
2 dienas
RO
Regīna Olševska
Veselam
Acu infekcijas ir ļoti lipīgas, tās izplatās arī “paliec mājās” apstākļos. Kā neieberzt acīs infekciju? 2
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Latvijā atgriežas pavasara vēstneši cīruļi 1
1 diena
SR
Sandra Ruska
Veselam
Vai tiešām lapu izsvīduma medus vērtīgāks? 1
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Prinča Harija sieva Megana tikusi vaļā no stingrā karaliskās ģimenes tvēriena: sākusi aizrauties ar pārmaiņām izskatā – “kopē” Kimu Kardašjanu 12
3 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Maģiskās eņģeļu stundas no 27. februāra līdz 5. martam: kādas vēlmes piepildīsies
2 dienas
LA
Latvijas Avīze
Kokteilis
Darba un pūliņu pilna nedēļa, kas, domājams, vainagosies ar panākumiem! Horoskopi no 1. līdz 7. martam
12 stundas