Vai Zviedrija tiks NATO, ja Turcijas prezidents atkārtoti būs Erdogans? Komentē Latvijas vēstnieks Turcijā 13
TV24 ārpolitikas raidījuma “Globuss” vadītājs Ansis Bogustovs Turcijas līdzšinējo pozīciju salīdzina ar Melnās jūras laikapstākļiem – ik pēc piecām minūtēm parādās kāds mākonis. Tie parādās arī sarunās par Zviedrijas pievienošanos NATO. Tādēļ rodas pamatots jautājums, vai Zviedrija tiks NATO, ja Turcijas prezidents atkārtoti būs Redžeps Tajips Erdogans?
“Tas ir ļoti pareizs apzīmējums par Turcijas prezidenta Erdogana rīcību un darbībām. Prognozēt, kā mainīsies viņa attieksme attiecībā pret Zviedrijas pievienošanos NATO, ir ārkārtīgi sarežģīti,” komentē Pēteris Vaivars, Latvijas vēstnieks Turcijā.
Atbildot uz jautājumu, vai, pēc vēlēšanām paliekot prezidenta amatā, Erdogans varētu mainīt savu un visas Turcijas pārliecību par labu Zviedrijas uzņemšanai NATO, Pēteris Vaivars norāda, ka ir svarīgi saprast mērķi, kāpēc līdz šim Erdogans ir ieņēmis tik noraidošu pozīciju pret Zviedrijas pievienošanos NATO.
“Tas ir atkarīgs no tās, kādam iekšējam un ārējām tirgum tika izmantots šis arguments par Zviedrijas neatbilstību NATO. Ja tas bija priekš tā, lai pārliecīnātu vēlētājus Turcijā par to, ka Erdogans ir pasaules līmeņa spēlētājs, kurš ietekmē procesus, tad pēc vēlēšanām, es domāju, ka viņam nebūs sarežģīti atteikties no šīs pozīcijas. Un viņš var vienā dienā paziņot, ka Zviedrija ir pietiekoši laba, lai pievienotos,” uzskata Vaivars.
Ja tas vairāk ir bijis signāls, teiksim, ASV un Eiropai par to, ka ir nepieciešamas vēl kādas koncesijas, tad tas varētu arī turpināties līdz Viļņas samitam. Iespējamās vienošanās vai stingrāki solījumi Viļņas samita laikā, tad pievienošanās process varētu atkal ieilgt,” nosaka Pēteris Vaivars.
