Vai “smadzeņu puve” ir īsta? Eksperti izvērtē pārmērīgas ekrāna lietošanas ietekmi uz mūsu smadzenēm 0
Vai pārmērīga “nenozīmīga” satura patērēšana tiešsaistē un sociālajos medijos izraisa mūsu smadzeņu darbības pasliktināšanos?
Bezgalīgā ritināšana, apsēstība ar “Instagram”, bezjēdzīga “YouTube” video skatīšanās. Šie ir uzmanību novērsoši ieradumi — bet vai tie patiešām var “sapūdēt” cilvēka smadzenes?
Pagājušajā gadā Oksfordas Universitātes izdevniecība nosauca “brain rot” jeb “smadzeņu puvi” par gada vārdu, definējot to kā “it kā notiekošu cilvēka garīgā vai intelektuālā stāvokļa pasliktināšanos” pārmērīgas nenozīmīga un vienkārša satura patērēšanas dēļ sociālajos medijos un citās tiešsaistes platformās, vēsta “euronews“.
“Smadzeņu puve ir tas, kas notiek, kad tu patērē pārāk daudz zemas kvalitātes satura internetā — tas ir kā ātrā uzkoda smadzenēm,” saka Dr. Andreana Beniteza, Neiroloģijas katedras asociētā profesore Dienvidkarolīnas Medicīnas universitātē ASV.
Taču tas, vai šāds saturs patiešām kaitē smadzenēm — un kā — joprojām nav skaidrs.
Ekrāna lietošanas paradumi ietekmē veselību
Saskaņā ar ASV Slimību kontroles un profilakses centra (CDC) datiem, puse ASV pusaudžu katru dienu ekrāniem velta četras vai vairāk stundas, bet pasaules līmenī pieaugušie tiešsaistē pavada vidēji vairāk nekā sešas stundas dienā.
Nav noteiktu oficiālu veselības vadlīniju attiecībā uz to, cik stundas pieaugušajiem vai pusaudžiem dienā būtu pieļaujamas ekrāna lietošanā.
Pētniekiem šobrīd nav pietiekamu datu, lai pilnībā saprastu “smadzeņu puves” jēdzienu un ar to saistītās sekas.
Tomēr CDC dati liecina, ka viens no četriem pusaudžiem, kas bieži patērē saturu, ziņo par trauksmi vai depresiju. Daži pētījumi norāda, ka problēmas ar pārmērīgu interneta lietošanu var sākties jau agrā vecumā.
Pusaudži, kuri ekrānu priekšā pavada vairāk laika, biežāk cieš no psihiskās veselības problēmām, tostarp depresijas, trauksmes, uzmanības deficīta/hiperaktivitātes sindroma un opozicionāri izaicinoša traucējuma, kā arī fiziskiem simptomiem, piemēram, sāpēm, reiboņiem vai sliktu dūšu.
Tas viss secināts 2024. gada analīzē, kurā izmantoti ASV lielākā bērnu smadzeņu attīstības ilgtermiņa pētījuma dati.
Citi pētījumi iespējamās “smadzeņu puves” sekas saista ar emocionālu nejūtīgumu, kognitīvo pārslodzi, negatīvu pašvērtējumu un izpildfunkciju traucējumiem, tostarp atmiņas, plānošanas un lēmumu pieņemšanas grūtībām.
Pārdomājot digitālo “diētu”
Lai gan nav pierādījumu, ka daudzu stundu ekrāna lietošana izmaina smadzeņu struktūru, lielākais risks var būt tas, kas nenotiek šajā laikā — īpaši bērniem un pusaudžiem, kuru smadzenes vēl attīstās, saka Dr. Kostantino Jadekola, “Weill Cornell” Medicīnas centra Smadzeņu un prāta pētījumu institūta vadītājs.
Jo vairāk laika jaunieši pavada ekrāna priekšā, jo mazāk viņi nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm vai reālām cilvēku savstarpējām mijiedarbībām, kas nodrošina būtisku, sarežģītu sensoro un emocionālo pieredzi smadzeņu attīstībai.
“Smadzeņu attīstībai nepieciešama dažādība,” viņš saka. “Kad esi pie telefona, tu šīs pieredzes nesaņem. Mēs aizvietojam cilvēku mijiedarbību ar mākslīgām, kuras ir daudz vienkāršākas.”
Tas nav tikai par ekrāna laiku, bet arī par ekrāna saturu, piebilst Beniteza.
“Ja tu pārmērīgi patērē zemas kvalitātes saturu, tu biežāk nonāksi pie izkropļotas realitātes uztveres un apdraudēsi savu psihisko veselību,” viņa saka.
Ritināšana cauri negatīvam saturam var radīt arī garīgu nogurumu, viņa piebilst.
Taču cik daudz ir par daudz — tas vēl nav skaidri noteikts. Atsaucoties uz uzkodu salīdzinājumu, Beniteza saka: “Viena čipsu paciņa nav nekas traks, bet, ja apēd trīs vienā reizē — tā jau ir problēma.”
Kā lietot ekrānus gudrāk
Palīdzēt bērniem — un arī pieaugušajiem — veidot veselīgāku digitālo paradumu nav viegli, jo mūsdienās daudzas dzīves jomas (mācības, iepirkšanās, izklaide, saziņa) notiek tiešsaistē.
“Bērniem ekrāni ir neatņemama dzīves daļa,” saka Beniteza. “Tā viņi iegūst daudz informācijas.”
Taču, viņa uzsver, pieaugušajiem ir pienākums izvērtēt, kādu saturu bērni patērē, lai tas nebūtu kaitīgs vai pārāk nogurdinošs garīgi. “Mums jāpārliecinās, ka viņi iesaistās saturā ar kritisku domāšanu.”
Gan bērniem, gan pieaugušajiem viņa iesaka izvairīties no ekrāniem pirms gulētiešanas: “Stimulējošs saturs un gaisma brīdī, kad ķermenim būtu jāsagatavojas miegam, var negatīvi ietekmēt miegu.”
Amerikas Pediatru akadēmija aicina ģimenes kopīgi izveidot ekrāna laika plānus, kā arī veicināt lietojumu, kas stiprina radošumu un saikni ar ģimeni un draugiem.
Tāpat tiek uzsvērts, ka daļa ekrāna laika var būt pozitīva un veselīga — tam piekrīt arī Beniteza un Jadekola.
“Tu vari patērēt kvalitatīvu saturu,” saka Beniteza. “Tas ir vērtējuma jautājums.”
Jadekola iesaka lietot tehnoloģijas atbilstoši mērķim: “Tehnoloģiju drīkst izmantot konkrētam uzdevumam. Problēma rodas, kad tā kļūst par atkarību. Viss ar mēru.”
