“LMT” prezidents Binde: Viss attīstās tik strauji, ka dzīves laikā trīs četras reizes būs jāmaina specialitāte 0
“Viens no nākotnes izglītības sistēmas galvenajiem uzdevumiem būs iemācīt mācīties,” šodien gadskārtējā Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) konferencē “Zināšanu arēna” gatavojas uzsvērt “LMT” prezidents Juris Binde.
Šodien galvenā tēma būs saistīta tieši ar mūžizglītību. Notiks diskusijas gan par prasmi mācīties un dizaina domāšanu, gan mūžizglītību un pārkvalifikāciju.
“Viss attīstās tik strauji, ka dzīves laikā trīs četras reizes būs jāmaina specialitāte. Kādreiz varēja izmācīties vienu specialitāti un bez problēmām nostrādāt visu dzīvi. Jau šobrīd nākas mainīt specializāciju, bet nākotnē tas būs jādara vēl biežāk,” norāda Juris Binde. Rīkotāji uzsver, ka tehnoloģiju prasmes un digitālo risinājumu izmantošana nav pašmērķis – tas ir veids, kā uzlabot efektivitāti un produktivitāti.
Sarunā ar “LA” viņš uzsvēra, ka, mainoties tehnoloģiskajai videi, parādīsies virkne profesiju, kuras šodien nemaz nezinām.
“Nevajag taisīt lielus lēcienus, jāstrādā pie procesu paātrināšanas. Protams, ir vajadzīga vesela virkne lietu, piemēram, kopīgi mērķi, sadarbība komandā, bet tas neizslēdz komunikāciju, kurai turklāt jābūt aci pret aci, nevis caur viedierīču ekrāniem. Bez verbālās valodas pastāv arī ķermeņa valoda, kas demonstrē cilvēka attieksmi, uzvedību u. c. lietas. Bet to, lielā mērā pateicoties tehnoloģijām, ignorē vai pietiekami nenovērtē,” sacīja “LMT” prezidents.
Viņš uzsvēra, ka Latvijai ir visas iespējas radīt virkni produktu ar augstu pievienoto vērtību, ņemot vērā mūsu labās inženiertehniskās tradīcijas un tehnoloģisko vidi. “Nedrīkst apstāties. Idejas ir, tikai jāizvēlas, vai valsts būs tā, kas piegādās mazkvalificētu darbaspēku, vai būs vieta, kurā radīsies jaunas tehnoloģijas.”
Daudzi šobrīd aktīvi runā par eksakto zinātņu padziļinātas apguves nepieciešamību, bet Binde šajā solī redz zināmas pretrunas.
“Uzskata, ka jāspēj ātri atrast nepieciešamo, bet es uzskatu, ka jābūt fundamentālām zināšanām dažādās jomās. Lai kāds arī būtu mākslīgais intelekts, tas nespēj risināt radošas problēmas. Konstruēšana, tāpat kā glezniecība un dzeja, ir radošs process un, lai to varētu īstenot, ir jātrenē smadzenes. Tās var trenēt dažādos veidos, piemēram, lasot un mācoties no galvas dzejoļus. Uzdodot studentiem pirmo pārbaudes darbu, vienmēr brīdinu, ka uz to ir jāmācās. Uzdevumi ir vispārīgi par lekcijās lasītajām tēmām. Ja runāto nepieraksta, tad uz jautājumiem gluži vienkārši nevar atbildēt – internets ir tik plašs, ka uz visiem jautājumiem nevar paspēt sameklēt atbildes,” saka Binde.
“Manos studiju laikos daļa pasniedzēju ļāva ņemt līdzi kaut bibliotēku, bet tas jau neko nedeva, ja nebiji mācījies – nevar ierobežotā laika sprīdī un milzu informācijas jūklī paspēt atrast vajadzīgo informāciju. Otrais pārbaudes darbs vienmēr ir daudz labāks, kas pierāda mācīšanās nozīmi. Daudzām lietām vairs nepievērš uzmanību, bet neviens nav atcēlis fizioloģiju un cilvēka organisma īpatnības. Tehnoloģijas neko no tā neatceļ – nedz atmiņas trenēšanu ar mācīšanos no galvas, nedz vārdu krājuma papildināšanu ar grāmatu lasīšanu. Piemēram, maziem bērniem jādod spēlēties ar dažādiem dažādu faktūru priekšmetiem, jo izrādās, ka šīs darbības ar pirkstiem veicina valodas attīstību. Iedodot bērnam rokās viedtālruni, šīs kustības nekādi netiek veicinātas,” stāstīja Binde.
