Eiropas Savienības karogs.
Eiropas Savienības karogs.
Foto: LETA

Vairums Latvijas iedzīvotāju atbalstot ES armijas izveidi 1

Pievieno LA.LV

Vairāk nekā puse jeb 59% Latvijas iedzīvotāju atbalsta Eiropas Savienības (ES) armijas izveidi, secināts šī gada aprīlī veiktajā “Eirobarometra” aptaujā.

NASA satelīti uz Zemes fiksējuši netipiskus procesus, kas notiek tieši naktīs
Veselam
Brīdinājuma pazīmes: ārsti identificējuši 4 miega problēmas, kas var liecināt par demences attīstību
Patiesība nākusi klajā: Marks Rite paver priekškaru vienam no Eiropas noslēpumiem par karu Ukrainā
Lasīt citas ziņas

Kopumā 55% aptaujāto ES dalībvalstu iedzīvotāji atbalsta ideju par ES armijas izveidi, bet vispārliecinošākais atbalsts šai idejai ir Nīderlandē un Beļģijā, kur to atbalsta 74% respondentu, kā arī kaimiņvalstī Lietuvā, kur ideju atbalsta 71% aptaujāto.

Turpretim tikai 39% respondentu Lielbritānijā un 40% – Zviedrijā atbalsta ideju par Eiropas armijas izveidi. Latvijā šo ideju atbalsta 59% aptaujāto, bet Igaunijā mazāk nekā puse – 48%.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tikmēr par nepieciešamību visām ES dalībvalstīm veidot kopīgu aizsardzības un drošības politiku ir 75% aptaujāto. Lietuvā un Luksemburgā to atbalsta visvairāk – 87%, kam seko Vācija ar 84% atbalstu. Uzreiz aiz Vācijas seko gan Igaunija, gan Latvija ar 83%, bet vismazākais atbalsts kopīgas ES aizsardzības un drošības politikas veidošanai ir Austrijā un Zviedrijā, kur to atbalsta attiecīgi 57% un 59% aptaujāto.

Aptaujā arī secināts, ka par kopīgu visu ES dalībvalstu ārpolitiku visaktīvāk iestājas Lietuvas pilsoņi, kur 80% respondentu pauda atbalstu šai idejai, kam seko Spānija ar 79% un Vācija ar 77%. Latvijā to atbalsta 66% aptaujāto, bet Igaunijā 68%. Visaktīvāk pret šādu ideju iebilst Zviedrija, kur vairāk nekā puse jeb 55% uzskata, ka kopējai ES ārpolitikai neredz nepieciešamību. Zems atbalsts tam ir arī Čehijā – 43% un Dānijā – 40%.

Vienlaikus Zviedrijā aptaujātie vispozitīvāk uztver terminu “drošība”, kur to kā ļoti pozitīvu novērtējuši 69% aptaujāto, bet visvairāk kā negatīvu to uztver Čehijā – 25%. Latvijā pozitīvi terminu uztver 51% respondentu, ļoti pozitīvi 25%, kamēr kaimiņvalstīs – Igaunijā un Lietuvā, pozitīvi un ļoti pozitīvi šo terminu uztver attiecīgi 88% un 85% respondentu. Kopumā ES 78% aptaujāto šis termins atgādina ko pozitīvu.

Pievieno LA.LV
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.