Kāda ir citu valstu prakse? 0
Dažāda. Gan tāda kā pie mums, gan stingri reglamentēta, ka peldēšanas apmācību procesā nepieciešama trenera palīga vai glābēja klātbūtne. Norvēģijā vispār vienlaikus vairāk par pieciem bērniem nedrīkst apmācīt. Protams, neesam tik bagāti, ka varam atļauties norvēģu kārtību. Igaunijā un Lietuvā ir valsts atbalsts bērnu peldēšanas apmācībām, kurām tiek piesaistītas federācijas, kas pamāca cilvēkus un seko līdzi procesam. Latvijas valsts atbalsta nav, lielākoties pašvaldības atbalsta peldēšanu, līdz ar to strādā pēc savām programmām un izpratnes par drošību.
Atgriežoties pie Ventspils nelaimes gadījuma, kas, jūsuprāt, praktiski būtu jāievēro, lai tamlīdzīgas traģēdijas izslēgtu?
Nevēlos vienpersoniski uzņemties eksperta lomu, taču, manuprāt, vispirms ir jāsaprot, ka slīkšana ir klusa nelaime un ka daudz svarīgāk ir domāt nevis par to, kāpēc bērns netika izglābts, bet lai vispār nenonāktu līdz slīkšanai. Protams, daudz kas atkarīgs no bērnu vecuma un peldēšanas prasmes. Pats galvenais, trenerim jābūt kvalificētam, ar izpratni par to, ko dara. Trenerim jābūt kopā ar palīgu vai glābēju: jo viens bērns var novērst uzmanību, kamēr cits slīkst, turklāt nevar izslēgt arī trenera pēkšņas veselības problēmas. Bērni bez peldēšanas iemaņām nedrīkst atrasties baseinā, kur viņi nevar stabili nostāvēt. Trīs līdz piecu gadu veciem bērniem, sākot mācīties peldēt, obligāti nepieciešamas drošības uzroces vai vestes. Baseinam jābūt grīdas līmenī, lai to vieglāk pārskatīt. Ja kāds bērns iet projām, vienam pieaugušajam jāiet līdzi – ja tas nav iespējams, visiem bērniem jāatstāj peldbaseins. Jābūt skaidri norādītam, cik pieaugušajiem uz kādu bērnu skaitu nepieciešams būt, piemēram, kā tas ir tad, kad bērni dodas pārgājienā. Kopumā, kā jau teicu, visai peldēšanas apmācībai jābūt akreditētai neatkarīgi no tā, kas to veic.
Būs “četru acu princips”
Ventspils Ūdens piedzīvojumu parka mazajā peldbaseinā peldēšanas apmācības nodarbības laikā pagājšnedēļ noslīka četrus gadus vecs zēns. Oficiāla skaidrojuma par nelaimes gadījuma apstākļiem vēl nav, Valsts policija ierosinājusi krimināllietu. Pēc Latvijas Televīzijas rīcībā esošas neoficiālās informācijas, ko apstiprinājuši vairāki avoti, bojā gājušais zēns nodarbības laikā lūdzis atļauju doties uz tualeti, ko arī saņēmis. Atgriezies no labierīcībām, zēns, trenerim neredzot, ielēcis baseinā. To, ka baseina dziļajā galā zem ūdens kaut kas atrodas, pēcāk pateikusi cita nodarbības dalībniece, kāda četrus gadus veca meitene.
Ventspils pašvaldībā pēc traģiskā nelaimes gadījuma tika izveidota komisija. Tās uzdevums ir skaidrot un pārliecināties, kā Ventspils Ūdens piedzīvojuma parkā tiek organizētas peldēšanas apmācības nodarbības – kāds ir nodarbību reglaments, bāzes tehniskais stāvoklis un dokumentācija. Kad komisija pabeigšot darbu pie ziņojuma, tad sabiedrība tikšot iepazīstināta ar tajā paustajiem secinājumiem.
Peldēšanas apmācības nodarbību, kurā notika traģiskais negadījums, vadījis Ventspils sporta skolas “Spars” direktors Viktors Zujevs, ziņo LETA. Tiesa, tā nav bijusi sporta skolas nodarbība – Zujevs paralēli skolas direktora pienākumiem amatu apvienošanas kārtībā vada arī peldēšanas apmācības nodarbības Ventspils Ūdens piedzīvojumu parka baseinā. Kā žurnālistiem atzinis olimpiskā centra “Ventspils” valdes priekšsēdētājs Uldis Boitmanis, treneris pēc notikušā viņam paudis, ka peldēšanas apmācības nodarbības vairs nevadīšot.
Olimpiskais centrs “Ventspils” tagad pieņemšot darbā papildu peldēšanas apmācības instruktorus, lai vienmēr nodarbībā būtu klāt divi cilvēki, kā arī nodrošināšot videonovērošanu Ventspils sporta bāzēs. Ventspils Ūdens piedzīvojumu parka mazajā baseinā, kur notika traģēdija, ar 15 bērnu grupu strādāja viens treneris, ziņo LETA. Kā atzina Ventspils pašvaldības izpilddirektors Aldis Ābele, arī mazajā baseinā būtu jābūt diviem cilvēkiem, kuri uzrauga notiekošo. Šajā gadījumā treneris strādājis par profesionālu glābēju vairāk nekā desmit gadus, “tomēr cilvēciskais faktors ir un paliek cilvēciskais faktors”. “Šāds “četru acu princips” jau tiek ievērots lielajā baseinā,” teica A. Ābele. Viņš noraidījis izskanējušos minējumus, ka nodarbības grupa bijusi tik liela saistībā ar trenera darba samaksas apjomu: “Es gribu to kategoriski noliegt. Treneris ir pieņemts darbā olimpiskajā centrā, viņam ir stundu apmaksa neatkarīgi no tā, vai ir atnākuši divi vai 15 bērni.”
Pēc nelaimes gadījuma tiekot veikts audits visiem olimpiskā centra “Ventspils” piedāvātajiem apmācību pakalpojumiem, pārbaudot instruktoru kvalifikācijas atbilstību. Olimpiskais centrs “Ventspils” pašlaik ir apturējis visas piedāvātās peldēšanas apmācību programmas. Audita laikā tiek pārbaudīta visu olimpiskā centra “Ventspils” instruktoru kvalifikācija, un līdz brīdim, kamēr nebūs pārliecības par piedāvāto pakalpojumu drošību, nekāda veida apmācības olimpiskajā centrā “Ventspils” netiks piedāvātas, skaidrojis olimpiskā centra mārketinga menedžeris Rolands Gorškovs.
