VIDEO. Krievijas iebrukuma Ukrainā rezultātā nogalināti vairāki desmiti tūkstošu Melnās jūras delfīnu 60

Ukrainas jūras biologs lēš, ka Krievijas iebrukuma Ukrainā rezultātā ir nogalināti vismaz 50 000 Melnās jūras delfīnu. Ivans Rusevs saka, ka ir šokēts par delfīnu līķu skaitu, kas izskaloti dabas lieguma krastos Ukrainas Odesas reģionā. Mīnas, zemūdens sprādzieni un jaudas hidrolokatori no Krievijas zemūdenēm ir izraisījuši vides katastrofu jūras savvaļas dzīvniekiem. Taču sarunā ar mediju “Radio Free Europe/Radio Liberty” Rusevs norāda, ka viņam ir plāns, kā palīdzēt Melnās jūras delfīnu populācijai atgūties.

Reklāma
Reklāma
Ukrainas izlūkdienesta pārstāvis: Krievijas varētu ieņemt Baltijas valstis septiņu dienu laikā
Dronu uzbrukumi naftas pārstrādes rūpnīcām Krievijā ir panākuši neiedomājamo – pasaules lielākajai naftas valstij sāk pietrūkt benzīna
TV24
“Mēs ceram uz taisnību!” Sabiedrība sašutusi par soda apmēru ārstam, kura dēļ mira jauna sieviete 50
Lasīt citas ziņas

Jūras biologs Ivans Rusevs ir pavadījis vairāk nekā 40 gadus, uzraugot Ukrainas Melnās jūras piekrasti. Un tas, ko viņš šeit redzējis kopš Krievijas iebrukuma viņa valstī februārī, viņu ir šokējis. “Lēšam, ka ir miruši vismaz 50 000 un ne vairāk kā 100 000 delfīnu,” atklāj Rusevs.

Neilgi pēc kara sākuma Tuzlovski Lymany nacionālā parka krastā, kur strādā Rusevs, sāka parādīties mirušu delfīnu līķu: “Tikai šajā Melnās jūras piekrastes daļā nacionālā parka robežās mēs atradām 12 beigtus delfīnus. Pirms kara sākuma ne reizi nebijām atraduši delfīna mirstīgās atliekas.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Pēc Ruseva teiktā, delfīnus nogalinājušas mīnas, sprādzieni un triecienviļņi, ko izraisa zemūdens detonācijas. Savukārt jaudīgais hidrolokators, ko Krievijas zemūdenes izmanto navigācijai, ir bijis visnāvējošākais.

“Hidrolokators sabojāja delfīnu akustisko sistēmu un efektīvi padarīja tos aklus. Viņi nespēja orientēties jūrā un noķert zivis. Un tāpēc katru dienu viņi zaudēja svaru un novājinājās viņu imūnsistēma,” stāsta jūras biologs.

Rusevs lielāko kara daļu pavadīja, dzīvojot šajā koka novērošanas būdā. Viņš stāsta, ka dabas liegumā nokrituši vairāk nekā 200 lādiņu, izraisot ugunsgrēkus un neļaujot vairākām gājputnu sugām ligzdot un vairoties.

Cīņa par Čūsku salu, kas atrodas tikai 40 kilometru attālumā, arī izraisīja milzīgus vides traucējumus pavasarī un vasarā.

Ja sliktākā gadījuma aplēses ir precīzas, vairāk nekā trešā daļa no 250 000 Melnās jūras delfīnu varētu būt nogalināti kara rezultātā.

Tiek apkopoti pierādījumi, lai Ukraina kādu dienu varētu vērsties starptautiskajās tiesās, lai sauktu Krieviju pie atbildības par ekocīdu — valsts dabiskās dzīvotnes plašo iznīcināšanu.

Ruseva komanda ir savākusi delfīnu atliekas, lai varētu veikt autopsijas laboratorijās Vācijā un Itālijā.

Pētnieki saka, ka varētu paiet vairāk nekā 30 gadi, līdz Melnās jūras delfīnu populācija spēs atgūties līdz pirmskara līmenim, taču tas ir iespējams tikai tad, ja tiks veikti radikāli pasākumi.

Rusevs rosinājis Ukrainai izveidot 300 000 kvadrātkilometru lielu aizsargājamo ūdeņu teritoriju, kas stieptos no krasta līnijas līdz Čūskas salai.

Reklāma
Reklāma

“Liels ūdens rezervāts, kurā nav kaitīgas ietekmes uz delfīniem, kur nebūtu ne zvejnieku, ne malumednieku un, pats galvenais, kara. Delfīni ierodas šajā Melnās jūras daļā no marta līdz oktobrim, lai pārotos, un tiem ir nepieciešama klusa vieta, lai vairotos.”

Rusevs vēlas, lai Ukrainas prezidents pēc kara izdotu dekrētu, kas izveidotu šo jūras rezervātu, cerot, ka tas dos Melnās jūras delfīniem un citiem konflikta vides upuriem iespēju atgūties.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.