Vienā taktī ar tautas sirdspukstu. Skanēs Raimonda Paula agrīnās melodijas 0
Mūziķu trijotne – tenors, Latvijas Nacionālās operas solists Nauris Puntulis, klasiskā un džeza pianiste Marika Šaripo un pie kontrabasa Raivo Ozols 6. jūnijā plkst. 18 Ojāra Vācieša muzejā ievibrēs sen aizmirstas melodijas, informē Memoriālo muzeju apvienība.
Raimonda Paula agrīnā daiļrade estrādes dziesmu jomā šodien definēta kā latviešu estrādes vai vieglās mūzikas klasika.
Pirmie mēģinājumi šajā žanra kompozīcijā Raimondam Paulam ir liktenīgā ceļa aizsākums, kad padomju estrādes pozitīvisma un skaidro harmoniju partitūrā ielaužas aizliegtās rietumu pasaules džeza auglis un atklājas viņa melodiķa talants.
Agrīnajos ierakstos sadzirdama Raimonda Paula klavierspēle. Pianiste Marika Šaripo to raksturo: “Tā ir filigrāna, krāsaina harmoniskā pasaule un raksturīgais Raimonda Paula īpašais, akcentēti aprautais piesitiens”.
Latviešu estrādes žanrā komponista daiļrade ir nepārspēts fenomens, ar pārbagāto melodiju pūru, kas aizsākas latviešu vieglās mūzikas zvaigžņu Valijas Butānes, Edgara Zvejas dziedājumā.
Daudzas no viņa melodijām ir vienā taktī ar tautas sirdspukstu, iedziedātu, izraudātu, izdejotu 20. gadsimta latvieša dzīvē.
Koncertprogrammas “Brigadieris” programmā ir “brīdis pirms”, kad Alfrēda Krūkļa dzeja, Laimoņa Vāczemnieka vārdi atver mūzikā trakulīgā Raimonda Paula talantu – un neapsīkstošu melodiju okeānu, kurā Iļģu ciema stiklapūtēju meistara dēls peldinās savu tautu.
Tēmas? Sākot ar personīgu pārdzīvojumu, atsakot mīļotai, jo brigadierim jāceļ jauna siltumnīca kolhozā – ak, šis padomju farss! Līdz uzplaukst nu jau leģendārā un nekad nevīstošā Raimonda Paula “Mežrozīte” Zigurda Zigfrīda Račiņa balsī.
