Viņķele neatkāpjas no idejas palielināt veselības aprūpes finansējumu uz budžeta deficīta rēķina 0
Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) tomēr tiksies ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV), lai pārrunātu ieceri palielināt veselības aprūpes finansējumu uz budžeta deficīta rēķina.
To Viņķele solīja pirmdien notikušajā pacientu organizācijas konferencē. Pēc viņas teiktā, solīto atalgojuma pieaugumu veselības nozarē strādājošajiem varētu panākt, palielinot valsts budžeta deficītu. Konferencē ministre arī minēja, ka solidarizējas ar ārstus pārstāvošajām arodbiedrībām.
Komentējot šībrīža medicīnas nozarē strādājošo saliedētību, ministre pavēstīja, ka šobrīd ir novērojami “vēsturiski brīži”. “Jo skaļāk mediķu balsis izskan, to lielāka iespēja, ka tās sadzirdēs,” uzsvēra Viņķele.
Lūgta komentēt nesen sākto parakstu vākšanu Saeimas atsaukšanas ierosināšanai, ministre sacīja, ka parlamenta pārvēlēšana nenestu iedzīvotājiem derīgas izmaiņas.
Vienlaikus viņa atzina, ka gada sākumā pieņemtais likums par veselības nozares finansēšanu bija politiska kļūda, uzsverot, ka šādos gadījumos likumdevējiem būtu jāizvairās no konkrētu finansējuma procentuālā daudzuma iekļaušanas likumprojektā. Tāpat ministre norādīja uz jauno deputātu pieredzes trūkumu, kuru viņa saskata kā vienu no pieļautās kļūdas iemesliem.
Viņķele arī norādīja, ka kopā ar valsts kanceleju šobrīd tiek izstrādāts jauns atalgojuma modeļa prototips, kurā tiktu ņemts vērā slodzes ekvivalents un veselības nozarē strādājošā darbs, kā arī ikdienas pienākumi.
LETA jau vēstīja, ka partiju apvienība “Attīstībai/Par!” (AP) pagājušajā nedēļā rosināja mediķu algām nepieciešamos papildu 60 miljonus eiro nodrošināt uz budžeta deficīta rēķina, tomēr Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) neatbalstīja šo priekšlikumu un aicināja Viņķeli pievērsties savam pamata uzdevumam, proti, sakārtot veselības aprūpes sistēmu, nevis prasīt naudu uz budžeta deficīta rēķina.
Finanšu ministrijā (FM) uzsvēra, ka, izvēloties pārkāpt Eiropas Savienības noteikto pieļaujamo deficīta līmeni, ir jārēķinās ar tālejošām un valsts budžetam dārgām sekām. FM aicināja politikas veidotājus “ievērot vienkāršo patiesību, ka valsts budžeta izdevumi ir jāsamēro ar valsts budžeta ieņēmumiem”.
Kā ziņots, Saeima 14.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma 2020.gada valsts budžetu, medicīnas darbinieku atalgojuma celšanai papildus piešķirot aptuveni 60 miljonus eiro.
Pērn Saeimā pieņemtais lēmums mediķu algu celšanai 2020.gadā paredzēja 120 miljonus eiro, kas nozarē strādājošo algas ļautu pacelt par vidēji 20%. Taču, koalīcijai atzīstot, ka šāda likuma pieņemšana esot bijusi kļūda, jo netika paredzēti finanšu resursi, mediķu algām izdevās rast vien aptuveni pusi nepieciešamās naudas.
Tagad vairāki pie frakcijām nepiederošie, kā arī Zaļo un zemnieku savienības deputāti izskatīšanai Saeimā iesnieguši lēmumprojektu par veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) atbrīvošanu no amata.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība 28.novembrī nolēmusi rīkot vēl vienu protesta akciju pie Saeimas, tās laikā prasot parlamenta atlaišanu un lūdzot prezidentam atgriezt otrreizējai caurlūkošanai 2020.gada budžetu. Tikšot pieprasīta arī Viņķeles demisija.
