Pasaulē ir interese par baltu valodām. Tapusi latviešu gramatikas grāmata angļu valodā 4
Linda Kusiņa-Šulce, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms neilga laika Latvijas Universitātes Akadēmiskajā apgādā iznāca Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas profesores Andras Kalnačas un asociētās profesores Ilzes Lokmanes monogrāfija “Latvian Grammar” – zinātnisks latviešu gramatikas apraksts angļu valodā.
Jaunizdevuma apjoms ir 560 lappušu, to iespējams gan iegādāties grāmatnīcās iespiestā formātā, gan arī lejuplādēt brīvpieejā Latvijas Universitātes Akadēmiskā apgāda mājaslapā.
Kādēļ nepieciešama latviešu gramatika angļu, t. i., svešvalodā?
Autores norāda, ka tā ļauj ziņas par latviešu valodu, tās gramatisko sistēmu padarīt pieejamas plašākai auditorijai arī ārpus Latvijas, kas svarīgi ne tikai plašās latviešu diasporas dēļ, proti, cilvēkiem, kam latviešu valoda ir dzimtā vai mantojuma valoda, bet arī tiem cittautu studentiem, pētniekiem, kas interesējas par Latvijas kultūru, vēsturi un, protams, latviešu valodu. Un, protams, ikvienam citam interesentam.
Vai saprotu pareizi, ka šis projekts izauga no diviem citiem, kas aizsākušies jau 2014. gadā? Vai jau tobrīd bija doma par šādas visaptverošas latviešu gramatikas grāmatas angļu valodā izveidi, vai arī pie tās nonācāt pakāpeniski?
A. Kalnača: Abi projekti no 2014. līdz 2018. gadam tika īstenoti tieši ar mērķi, lai taptu šī gramatika. Darbs bija apjomīgs – mūsu pētījumi latviešu gramatikā, teksta rakstīšana latviešu valodā, tulkošana angļu valodā, teksta atkārtota rediģēšana un pārskatīšana, piemēru atlase un noformēšana u. c.
I. Lokmane: Uzreiz sapratām, ka šādas latviešu gramatikas izmantotāju loks varētu būt ļoti plašs – skolotāji un valodas apguvēji diasporā ir tikai viena neliela daļa, pasaulē ļoti daudzi valodnieki interesējas par latviešu valodu, ir daudzi, kas vēlas iemācīties kādu no baltu valodām, tātad tādi, kam ir lingvistiska interese.
A. Kalnača: Latvijā ir ļoti daudz viesstudentu – viņi gan sākumā valodu mācās pamatlīmenī, bet pamazām viņiem kļūst vajadzīgs arī cits līmenis, un tad mūsu sastādītā grāmata var būt noderīga. To saka arī kolēģes, kas tieši darbojas ar latviešu valodas mācīšanu, ka pietrūkst materiālu, ko var izmantot ne tikai iesācēji, bet arī jau pieredzējušāki valodas lietotāji.
Vai varat minēt lielākos izaicinājumus, ar kuriem saskārāties, aprakstot latviešu valodas gramatikas – vārddarināšanas, teikumu struktūras, vārdu locīšanas – specifiku iespējamajiem lasītājiem, kuru dzimtā valoda ir angļu? Kuri mūsu valodas principi varētu būt visgrūtāk izskaidrojami?
I. Lokmane: Tas, ka latviešu un angļu valoda atšķiras, šoreiz nebija tik būtiski, jo mēs jau izdevumā nesastatām abas valodas. Drīzāk problēmas radīja terminoloģija, jo apraksta sistēmas, kas veidotas angļu, vācu vai citām valodām, ne vienmēr der latviešu valodai.
Ir dažādas apraksta tradīcijas, un mums grūtākais bija salāgot angļu un latviešu valodas terminoloģiju gramatikā.
Piemēram, tāds jēdziens kā “pārvaldījums”, ko mēs pazīstam kopš skolas un kas ir viens no sintaktisko sakaru paveidiem latviešu gramatikā. Angliski to mēdz tulkot kā “government”, taču šī jēdziena būtība tulkojumā atklājas tikai daļēji.
Tas mums radīja vislielākās grūtības sākumposmā, jo bija jāizšķiras, kuru no esošajiem angļu valodas terminiem vislabāk izvēlēties, lai viss būtu sistēmiski un skaidri, lai būtu vislabākā atbilstība.
A. Kalnača: Mums bija jāsagatavo īpašs angļu terminu un to latvisko atbilsmju saraksts, lai tulkotājiem, kuri bija vairāki, nebūtu lieki jādiskutē, lai visi varētu balstīties uz viena pamata, nevis katrs izmantotu savu versiju un redaktoram nāktos visu atkal savienot kopā.
Tas prasīja lielu laiku, projekta sākumgados daudz diskutējām par precīzākajiem terminiem. Gramatikas tapšanas laikā ļoti daudz piedalījāmies zinātniskās konferencēs ārpus Latvijas, mums bija svarīgi dzirdēt, izprast, domāt līdzi, kādus terminus un kāpēc katrs autors izmanto. Par atsevišķiem terminiem diskutējām vēl pat tad, kad jau makets bija gatavs.
I. Lokmane: Gandrīz visas pasaules valodas mūsdienās tiek aprakstītas angliski, jo tā tomēr ir starptautiskā zinātnes valoda.
A. Kalnača: Tas, protams, atvieglo, bet arī sarežģī, jo tiešām ir ļoti liela skolu un pētnieku daudzveidība, nav vienkārši visus terminus apzināt, apkopot un izšķirties, kas vislabāk der un atbilst latviešu valodas aprakstā.
Muļķīgi ko tādu jautāt pieredzējušām valodas pētniecēm, un tomēr – vai šīs grāmatas izstrādes laikā arī pašas ieraudzījāt latviešu valodā kādu jaunu šķautni?
I. Lokmane: Jebkurš pētnieks, sākot pētījumu, vienmēr atklāj kaut ko jaunu, paskatās no citas puses vai saprot, ka uz parādībām, kuras tradicionāli interpretētas noteiktā veidā, var paskatīties arī citādi.
Tas ir neizbēgami, ka uz šīm lietām paskatāmies citādi. Rīga nekad nebūs gatava, un nevienam jau nav liegts ņemt par jaunu, pētīt un aprakstīt latviešu valodas gramatiku no citas puses.
Tieši tāpēc mums pašām šis process bija ļoti interesants, ka mēs varbūt gadiem kaut ko bijām pašas domājušas un studentiem skaidrojušas vienā veidā, un tad pēkšņi sapratām, ka to var aprakstīt citādi.
A. Kalnača: Piemēram, var redzēt, cik ļoti, salīdzinot ar Jāņa Endzelīna laiku, latviešu valodā pieaugusi ciešamās kārtas lietošana. Ja toreiz teica, ka latviešu valodā ciešamo kārtu reti lieto, tad tagad ne tikai lieto daudz, bet pat izveidojusies vesela izteiksmes sistēma, piemēram, ciešamā kārta vajadzības izteiksmē – “drošības jostām jātiek piesprādzētām”.
Agrāk neviens par šādu formu nebūtu pat iedomājies, bet tagad lietišķos tekstos ir.
Pārsteidzoši redzēt, kā valoda attīstās dažādos virzienos, piemēram, tāda ciešamās kārtas forma kā “ir ticis lasīts”.
Parasti lietotu “ir lasīts”, bet mūsdienu valodā ir arī šādas, no gramatikas apraksta viedokļa ļoti interesantas un sarežģītas formas. Taču mēs tās tiešām lietojam, jo īpaši runātā valodā.
I. Lokmane: Mēs redzējām, ko vēl padziļināti vajag pētīt. Gan tādēļ, ka valoda mainās, gan arī tādēļ, ka vēl joprojām ir neizpētītas lietas, piemēram, ar kādām formām latviešu valodā var izteikt pārsteigumu, kādas sintaktiskās konstrukcijas un gramatiskās formas tur iesaistītas. Strādājot pie “Latvian Grammar”, jau esam atradušas dažādus tematus, kuros vajadzētu iedziļināties nākamajos pētījumos. Jo valodas pētniecībai gala nav un nevar būt.
A. Kalnača: Visu nemaz nevar vienā gramatikā aprakstīt, un arī nevajag, valoda ir tik daudzkrāsaina un interesanta.
I. Lokmane: Nākotnē varētu pievērsties arī latviešu sarunvalodas gramatikai – ir tapuši atsevišķi pētījumi, bet, piemēram, ļoti maz rakstīts par sarunvalodas morfoloģiju un sintaksi. Esam pieraduši, ka pētnieki pamatā pievēršas sarunvalodas leksikai, bet arī gramatikai būtu jāpievēršas padziļināti un jāizveido sistēmisks pārskats.
A. Kalnača: Mūsdienu cilvēki pārsvarā paradoksāli uzskata, ka galvenā ir rakstītā valoda, bet galvenā saziņas forma, kā gaiss, ko elpojam, taču bijusi, ir un būs sarunvaloda!
I. Lokmane: Un tad vēl pavisam jauna lieta ir latviešu valodas lietojums tērzētavās, īsziņās, sociālo tīklu ierakstos, kur interesantā savienojumā parādās gan rakstu, gan sarunvalodas iezīmes. Jāpiebilst, ka mūsu studenti to atsevišķos aspektus jau pēta.
“Latvian Grammar” ir fundamentāls latviešu valodas apraksts – šķiet, ka tādu galvenokārt varētu izmantot valodu pētnieki, iespējams, cilvēki, kuri ļoti apzināti vēlas padziļināti mācīties latviešu valodu. Vai viņu ir tik daudz, lai būtu vērts šādu apjomīgu un arī dārgu izdevumu veidot?
A. Kalnača: Ļoti labi ir tas, ka grāmatas elektronisko versiju brīvpieejā var lejuplādēt ikviens interesents, bet, protams, mums ir arī doma par praktiskām mazāka apjoma gramatikām.
I. Lokmane: “Latvian Grammar” nav jau noteikti jālasa no vāka līdz vākam, katrs var paskatīties arī nodaļu, kura vairāk interesē. Zinu, ka viena no grāmatas iespiestajām versijām nonākusi kādā Rīgas skolā, kurā ir apmaiņas skolēni no Āzijas, kas labprāt izmanto mūsu jauno gramatiku.
I. Lokmane: Jāuzsver, ka pasaulē ir interese par baltu valodām – latviešu un lietuviešu valodu. Nevar teikt, ka studentu skaits būtu ļoti liels, bet vienmēr atrodas cilvēki, kas vēlas tās mācīties, un ne vienmēr tas saistīts tieši ar dzimtas saknēm.
A. Kalnača: Piemēram, Vācijā pētnieki, kam ir interese par Ziemeļeiropu, mācās latviešu, lietuviešu un igauņu valodu, lai izprastu dažādas vēsturiskas norises un to sekas.
Motīvi ir ļoti dažādi.
Pēdējā laikā dzirdam, ka Vācijā kļuvis populāri doties uz Latviju studēt medicīnu, un tad daudzi, kas to vēlas darīt, mērķtiecīgi jau laikus sāk apgūt latviešu valodu, lai te būtu vieglāk.
