Varam derēt, ka to zina vien retais. No ozola var ne tikai iegūt vilnu, bet tas noder pārtikā! 20
Agrāk ozols tika plaši izmantots audumu darināšanā, un tas tika uzskatīts par vienu no siltākajiem materiāliem. Ne tikai tas pasargāja no aukstuma, bet tam piedēvēja arī ārstnieciskas īpašības. Mūsu tauta jau sirmajā senatnē augstu vērtēja ozolu – savu cēlāko koku –, kad daudzi dzīvoja ozolainēs, un par to liecina bagātās dainas, kurām veltīts plašāks raksts portālā lsm.lv.
No ozola vilnas tika darināti dažādi izstrādājumi – kroņi, meiteņu zīļu vainagi, brunči, segas, zirgu deķi, filči, cimdi un cepures. Šī vilna bija īpaši iecienīta tā siltuma dēļ, ko tā sniedza pat bargākajās ziemās.
Ozola vilnas sagatavošanas process prasīja pacietību. Līdzīgi kā citi koki, ozols rūgst apmēram divus gadus. Kad šis periods beidzies, no koka ievāc šķiedru, ko rūpīgi izmazgā un izsukā, iegūstot skaistu, mīkstu vilnu, kas piemērota turpmākai apstrādei.
Pastāv arī baltozols, kura šķiedra izceļas ar baltāku toni. To ieguva, kad celms jau bija nolauzts un salnas bija apēdušas mizu – zem tās atklājās balta, vērtīga šķiedra, no kuras bieži taisīja siltus zirgu deķus.
Vismīkstākā ozola vilna tika iegūta no pirksta resnuma zariņiem. No šādas vilnas darināja elegantus krekliņus, kā arī kārtainus vainagus, kas rotāja īpašos svētkus.
Īpaši izcilus bija zīļu vainagi, ko meitas gatavoja vienai dienai – savām kāzām. Šos vainagus veidoja, kārtām sapinot ozola dzīparu, bet beigās tos savēra ar liepas diegu, pievienojot zīles. Agrāk šie vainagi tika nodoti mantojumā, un daži no tiem bija pat iespaidīga izmēra.
Ozola vilnu bieži izmantoja arī cimdu un cepuru aušanai. Viena cimda izgatavošana prasīja veselu dienu – to pinām kārtām, sākot no dūres uz leju, pēc tam otru kārtu uz augšu, un pēdējais tika pievienots īkšķis.
No ozola vilnas tapa arī siltākie villaini un deķi, kas nodrošināja komfortu aukstajos mēnešos.
Interesanti, ka ozola vilnu varēja pārveidot pat par stīgām mūzikas instrumentiem. Dainās minēts, ka dieviņš spēlēja uz ozola stīgām, kuras esot bijušas ārkārtīgi skanīgas. Šādas stīgas, līdzīgi kā liepas stīgas, izmantoja koklēm un cimbalām. Tās gatavoja no jēla ozola, kas rūdzis pusceļā – šāda šķiedra bija stipra kā zirga astre vai makšķeraukla, un to varēja izmantot ne tikai mūzikā, bet arī šūšanā.
Ozola zīles piedāvāja vēl vienu pielietojumu – no tām varēja pagatavot desmitiem ēdienu. Tika cepta maizīte, plāceņi, dažādi cepumi un pat kafija. Turklāt agrāk no zīlēm darināja arī kvasu un alu, kas bija iecienīti dzērieni.
