Zalāns reģionālajā reformā negatīvi vērtē lielo pilsētu patstāvības saglabāšanu, nepievienojot tām apkārtējās teritorijas 2
Administratīvi teritoriālajā reformā negatīvi ir vērtējama lielo pilsētu patstāvības saglabāšana un pilnveidošana, nepievienojot tām apkārt esošās teritorijas, šorīt intervijā Latvijas Radio pauda kādreizējais reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs, pašreizējais Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes loceklis Edgars Zalāns.
Viņaprāt, republikas nozīmes pilsētu patstāvības stiprināšana un to nošķiršana no apkārt esošajām teritorijām nav valstiska pieeja, bet gan padomju laika mantojuma saglabāšana, kas nenesīs vēlamo rezultātu.
“Viens no reformas mērķiem bija apvienot spēcīgus centrus ar nedaudz vājākām perifērijām, tādējādi kopumā uzlabot administrēšanu, pārvaldību un cilvēkiem sniegtos pakalpojumus. To var panākt tikai, integrējot pilsētas ar lauku teritorijām, bet tas nav izdarīts,” skaidroja Zalāns.
Viņš atzina, ka lielo pilsētu vadītāji, protams, nevēlas pievienot savām pārvaldītajām teritorijām apkārt esošos novadus, taču Saeimas deputātiem būtu jāpieņem valstiski lēmumi, nevis jāizdabā katrai pašvaldībai.
Kā ziņots, šodien plkst.14 Saeima sāks skatīt Administratīvi teritoriālās reformas likumprojektu galīgajā lasījumā.
Reforma paredz 42 pašvaldību veidošanu pašreizējo 119 pašvaldību vietā. Paredzēts, ka izmaiņas stāsies spēkā 2021.gada vidū līdz ar pašvaldību vēlēšanu procesu.
Saskaņā ar reformu, valstspilsētas statuss tiks piešķirts Rīgai, Daugavpilij, Jūrmalai, Liepājai, Rēzeknei, Jelgavai, Ventspilij, Valmierai, Jēkabpilij un Ogrei. Iepriekš otrajā lasījumā šīs pilsētas tika nodēvētas par lielajām pilsētām – paredzēts, ka Saeima varēs izšķirties, kuru no abiem jēdzieniem lietot šo pilsētu statusa apzīmēšanai.
