Zemgales upēs ūdens līmenis vietām paaugstinājies par 42 centimetriem 0
Aizvadītajā diennaktī Zemgales upēs turpinājusies ūdens līmeņu celšanās, kas paaugstinājās par diviem līdz 42 centimetriem diennaktī, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija.
Nelielas ūdens līmeņu svārstības vai lēna līmeņu pazemināšanās bijusi Latgales un Vidzemes upēs, savukārt Kurzemes upēs līmeņi pārsvarā pazeminās.
Latvijas upes joprojām pārsvarā klāj ledus sega. Vietām ledus segā ir lāsmeņi, zem ledus vižņi. Straujākos posmos ledus sega ir nepilna.
Atkušņa ietekmē Latgales upēs uz ledus parādījušās sniegūdens lāmas, Vidzemes, Zemgales un Kurzemes upēs uz ledus ir ūdens. Zemgales un Kurzemes upēs ledus daudzviet ir pacelts, vietām ledus ir nogrimis un ūdens tek pa ledus virsmu.
Svētē Jelgavas tuvumā ledus ir pacelts un ir applūdušas zemākās palienes. Ventā, Bērzē, Bārtā nelielos posmos daudzviet ir notikusi ledus sakustēšanās, tāpēc upē izveidojušies vaļēji posmi un nelieli ledus sablīvējumi.
Hidrologi prognozē, ka tuvākajās dienās upju notece nedaudz samazināsies, bet marta pirmajās dienās atkal palielināsies. Kurzemes upju straujākajos posmos un Zemgales upju augštecēs iespējama ledus iešana nelielos posmos.
