Aizvadītajā diennaktī Zemgales upēs turpinājusies ūdens līmeņu celšanās, kas paaugstinājās par diviem līdz 42 centimetriem diennaktī, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija.

Lasītākie

Tārps, fekālija vai dupsis? Pirms dod vārdu savam bērnam, padomā vēlreiz: lūk, ko šie populārie vārdi nozīmē citās valodās 2

Kas tāds Krievijas-Ukrainas karā noticis pirmo reizi: Zelenskis nāk klajā ar paziņojumu, kas sašūpojis kara gaitu

Kokteilis

Vai tev ir paveicies būt viņu vidū? 3 zodiaka zīmes, kas naudu piesaista kā magnēti

Lasīt citas ziņas

Nelielas ūdens līmeņu svārstības vai lēna līmeņu pazemināšanās bijusi Latgales un Vidzemes upēs, savukārt Kurzemes upēs līmeņi pārsvarā pazeminās.

Latvijas upes joprojām pārsvarā klāj ledus sega. Vietām ledus segā ir lāsmeņi, zem ledus vižņi. Straujākos posmos ledus sega ir nepilna.

“Tāpēc, ka man tā negribas.” Ingmārs Līdaka nāk klajā ar skaidrojumu par savu spārnoto izteikumu saistībā ar Stambulas konvenciju

“Eiropā par slepkavību dod septiņus gadus, bet par to, ka aizstāvi krievus…” Rosļikovs atklāj, kāds sods, iespējams, viņu sagaida tuvākajā nākotnē

Kāds laiks gaidāms šīs nedēļas vienīgajā brīvdienā? Laika prognoze svētdienai

Atkušņa ietekmē Latgales upēs uz ledus parādījušās sniegūdens lāmas, Vidzemes, Zemgales un Kurzemes upēs uz ledus ir ūdens. Zemgales un Kurzemes upēs ledus daudzviet ir pacelts, vietām ledus ir nogrimis un ūdens tek pa ledus virsmu.

Svētē Jelgavas tuvumā ledus ir pacelts un ir applūdušas zemākās palienes. Ventā, Bērzē, Bārtā nelielos posmos daudzviet ir notikusi ledus sakustēšanās, tāpēc upē izveidojušies vaļēji posmi un nelieli ledus sablīvējumi.

Hidrologi prognozē, ka tuvākajās dienās upju notece nedaudz samazināsies, bet marta pirmajās dienās atkal palielināsies. Kurzemes upju straujākajos posmos un Zemgales upju augštecēs iespējama ledus iešana nelielos posmos.