2055. līdz 2065. gads 0
“Kad melnie spoguļi kļūs par katra draugu,
Un balsis bez ķermeņiem dziedās miega laikā,
Pilsētās sāks dīgt ziedi, ko neviens nav stādījis,
Jo Saule pati mācīsies atkal dot dzīvību.”
Šajā laikā cilvēki būs saplūduši ar tehnoloģijām vēl vairāk nekā jebkad agrāk. “Melnie spoguļi” ir mūsu ekrāni un viedierīces — tās būs kļuvušas par dzīves sabiedrotajām, daudzi pat vairs nespēs bez tām gulēt, domāt, justies droši.
“Balsis bez ķermeņiem” skanēs mūsu galvās, pateicoties smadzeņu–datoru mijiedarbībai, kas ļaus saņemt sapņu simulācijas vai terapiju miegā, bet arī atvērs bīstamus vārtus manipulācijām.
Tajā pašā laikā pilsētas mainīsies vizuāli — ar jaunām biotehnoloģijām radīs augus un ziedus, kas dīgst pat asfaltā vai uz stikla sienām. “Saule mācās dot dzīvību atkal” — varbūt tā būs saules enerģija, kas tieši uztur šos augus, varbūt projekti, kas imitēs fotosintēzi, lai barotu gan cilvēku, gan Zemes ekosistēmu.
