2065. līdz 2075. gads 0
“Zelta asaras kritīs no debesīm vienu vasaru,
Un bērni tās vāks klusumā, baidoties runāt,
Tad zils ūdens pārklās kalnus un alas,
Un cilvēks beidzot atzīs — viņš nav vienīgais.”
Beidzot pienāks laiks, kad kosmoss burtiski pieskarsies Zemei. “Zelta asaras” var nozīmēt meteorītu lietu vai jaunu kosmisko materiālu nokrišņus, kas būs gan brīnums, gan satraukums — tos vāks un pētīs ar klusu bijību.
Tikmēr ledāji kusīs tā, ka ūdens pārklās kalnus un alas, radot pilnīgi jaunas ainavas un ekosistēmas. Un šajos lielajos pārvērtību brīžos cilvēce sastapsies ar to, ko līdz šim vienmēr baidījās pilnīgi atzīt — ka Visums, iespējams, ir pilns ar citām būtnēm.
Tas būs vai nu pirmā oficiālā saskarsme vai arī milzīga pārliecinoša atklāsme, kas liks pārdomāt, ko nozīmē būt cilvēkam.
