Zentenes pagasta mežos atrastas vairākas īpaši aizsargājamas kukaiņu sugas 0
AS “Latvijas valsts meži” (LVM) vecākais vides eksperts Mārtiņš Kalniņš, apsekojot apmēram 1,5 ha lielu degumu Zentenes pagasta mežos, īsā laikā atrada vairākas īpaši aizsargājamas vai retas kukaiņu sugas, kurām šis degums kalpos pār mājvietu vēl vismaz vairākus gadus. Deguma vietas mežā kļūst ne tikai par iecienītām kukaiņu mājvietām, bet arī par bagātīgām brūkleņu audzēm.
Kuprainā celmmuša (Laphria gibbosa)
Šī apmēram 1 līdz 2 cm garā muša ir plēsīga: medī citus kukaiņus, medījumu nolūko sēžot uz celmiem vai kritalām, saules apspīdētās vietās – izcirtumos, jaunaudzēs, priežu mežos. Šajā meža masīvā degums ir devis jaunu klajumu, kurā sildīties un baroties.
Dzeltenā laupītājmuša (Laphria flava)
Arī šī muša ir plēsīga – medī citus kukaiņus, bet atšķirībā no kuprainās celmmušas biežāk sēž uz stāvošu koku stumbriem. Lai gan mušas kustīgā galva ar lielajām acīm ļauj labi saredzēt potenciālos upurus, tomēr degumā paslēptuvju ir mazāk un citi kukaiņi ir ieraugāmi vēl labāk.
Lielā krāšņvabole (Chalcophora mariana)
Lai gan šī teju3 cm garā vabole nav tik krāšņa kā tās radinieces tropos, tomēr interese par vietām, kur siltums ir “kā krāsnī”, ir kopīgs visām krāšņvabolēm. Degumi ir īpaši pievilcīga vieta krāšņvabolēm, jo tie ir labāk saules apspīdēti un apdegusī koksne vēl vairāk piesaista saules siltumu.
Priežu sveķotājkoksngrauzis (Nothorhina muricata)
Šo brūno, necilā paskata vaboli dabā nav redzējuši pat daudzi kukaiņu pētnieki. Tomēr vaboles apdzīvotajām priedēm ir raksturīgi sveķojumi, kas ir redzami jau pa gabalu – priedes miza saules apspīdētajā pusē līdz 3–4 m augstumam ir izteikti dzeltena, bet, pieejot tuvāk, mizā var redzēt nelielus, ovālus caurumus – vaboļu izskrejas. Lai vabolei būtu piemēroti dzīves apstākļi, priedei ir jābūt vecai un ilgstoši saules apspīdētai – mežmalā, lauku ainavā un arī degumā.
