“Zīda ceļš” caur Arktiku? 0
Arktikas kūstošais ledus un cerība uz jauniem “zīda ceļa” maršrutiem ir piesaistījusi Ķīnas uzmanību Kirkenesas pilsētiņai Norvēģijas ziemeļos 400 kilometrus aiz Polārā loka.
Ķīna plāno izvērst darbību Arktikā
Kirkenesas iedzīvotājiem nav vienota viedokļa, vai varbūtējie Ķīnas ieguldījumi varētu nākt viņiem par labu.
Kirkenesa atrodas tikai 14 kilometrus no Krievijas robežas, Norvēģijai esot vienīgajai NATO valstij, kam ir sauszemes robeža ar Krieviju. Lielvalstīm kārtojot savas stratēģiskās attiecības, pāris tūkstošu Kirkenesas iedzīvotāju apsver savas nākotnes izredzes. Norvēģi mēdz uzpildīt degvielu Krievijā, kur tā ir lētāka, bet krievi pērk sadzīves lietas Norvēģijā, kur tās ir kvalitatīvākas, atzīmē izdevums “Politico”. Šo trauslo līdzsvaru draud izjaukt Ķīna, kas pēdējos gados apliecinājusi savu nodomu kļūt par vērā ņemamu partneri Arktikas politikā.
2018. gada janvārī Ķīna publiskoja pirmo valdības plānu par darbību Arktikā, lai gan Pekinai nav robežas un tā nepārvalda nevienu arktisko teritoriju. Papildinājumā tā dēvētajai Joslas un ceļa iniciatīvai dokumentā uzsvērts Arktikas reģiona ekonomiskais svarīgums, aicinot Ķīnas uzņēmējus piedalīties ziemeļu kuģniecības ceļu apgūšanā.
“Maersk” kuģi neizmantos Ziemeļu jūras ceļu
Kirkenesa atrodas viena ziemeļu kuģniecības ceļa rietumu punktā. Ziemeļu jūras ceļš gar Austrumsibīriju un Barenca jūru ilgi ticis uzskatīts par pieņemamāko alternatīvu pašreizējam ceļam no Āzijas uz Eiropu, jo tas ir par 40 procentiem īsāks un ļauj izvairīties no varbūtējiem sarežģījumiem Malakas šauruma un Suecas kanāla šķērsošanā.
2018. gadā pa Ziemeļu jūras ceļu izbrauca pirmais konteineru kuģis, kas pieder Dānijas firmai “Maersk”, taču regulāra kravas kuģu kustība ziemeļu maršrutā nesekoja. Ledus sega Arktikā ir sarukusi, taču kuģiem, kam nav ledus klase, šis brauciens var izrādīties par smagu.
Pārvadāto kravu apjoms ziemeļu maršrutā pērn pieaudzis par 40 procentiem, atzīmē izdevums “The Barents Observer”, taču kravu lielākā daļa attiecas uz piegādēm gāzes atradnēm Jamalas pussalā, kur atrodas Krievijas un Ķīnas kopuzņēmums.
Analītiķi atzīmē, ka par spīti ledus kušanai vētru pārvietotie ledus sablīvējumi var radīt neparedzētus un grūti pārvaramus šķēršļus kuģiem, kas nav attiecīgi aprīkoti.
Kuģniecība “Maersk” pēc pagājušā gada eksperimenta paziņojusi, ka “pat siltāka Arktika nav piemērota komerciāliem pārvadājumiem” un kuģniecība neuzskata Ziemeļu jūras ceļu par “dzīvotspējīgu alternatīvu” pašreizējiem maršrutiem.
Bažījas par ekosistēmas sagraušanu
Globālā klimata izmaiņas var pavairot kuģu skaitu Ziemeļu jūras ceļā. Ķīna atšķirībā no rietumvalstīm ir mazāk saistīta ar budžeta ierobežojumiem un vēlēšanu cikliem, tāpēc var atļauties orientēties uz ilgāku nākotni savu stratēģisko plānu īstenošanā, atzīmē “Politico”.
Ķīnas valsts kuģniecības firma “COSCO” plāno pavairot aktivitāti Ziemeļu jūras ceļā. Šajā maršrutā tā iezīmējusi Kirkenesu kā stratēģiskas intereses vietu, raksta “The Barents Observer”. Maijā pilsētu apmeklēja Ķīnas valstij piederoša celtniecības firma, kas ir pasaulē lielākā ostu infrastruktūras veidotāja.
Kirkenesas attīstība gadiem ilgi bijusi saistīta ar dzelzsrūdas atradņu izmantošanu. Kirkenesas mērs Rūne Rafaelsons, kurš pārstāv Darba partiju, intervijā “Politico” paudis viedokli, ka pilsēta varētu būt ieguvēja no Ķīnas varbūtējiem ieguldījumiem. Mērs ir apņēmības pilns veicināt tirdzniecības sakarus ar Ķīnu, lai gan daļa pilsētas iedzīvotāju apšauba viņa optimismu.
Viņaprāt, Kirkenesai kā pirmajai neaizsalstošajai ostai Ziemeļu jūras ceļa Eiropas daļā ir iespēja kļūt par arktiskā kuģu ceļa centru.
Šī plāna īstenošanai jāveido tā sauktais arktiskais koridors, kas paredz uzbūvēt dzelzceļa līniju no Kirkenesas līdz Rovaniemi Somijā un tālāk zemūdens tuneli, kas savienotu Helsinkus un Tallinu. Par varbūtējā arktiskā dzelzceļa būvi visvairāk ir noraizējušies Somijas ziemeļos dzīvojošie sāmi, kuri bažījas par vietējās ekosistēmas sagraušanu, kas izmainītu ziemeļbriežu migrācijas ceļus.
