Ziemeļkorejas kara kuģa fiasko: Ko Kima Čenuna reakcija atklāj par viņa režīmu? 0
Kad Ziemeļkorejas jaunais kara kuģis pagājušajā mēnesī, tiekot ielaists ūdenī, apgāzās, tas izraisīja starptautisku rezonansi. Mediji sekoja katram notikuma pavērsienam — no kuģa veiksmīgas izcelšanas līdz tā atkārtotai palaišanai pagājušajā piektdienā.
Taču kāpēc šāda interese, ja incidentā nebija cietušo un kuģa korpusam tika nodarīts tikai neliels bojājums?
Intriga slēpjas ne tik daudz pašā neveiksmē, cik tajā, kā reaģēja Kims Čenuns, ziņo “BBC“.
Viņš nekavējoties nosodīja notikušo kā “kriminālu aktu”, kas “nav pieļaujams”, norādot, ka tas ir aizskāris valsts “cieņu”. Viņš pavēlēja nekavējoties atjaunot kuģi un sodīt atbildīgos. Tika arestētas četri partijas amatpersonas.
Šis niknais uzliesmojums, kam sekoja ātra kuģa remontēšana, daudz atklāj par Ziemeļkorejas režīmu, kura rīcība nereti šķiet grūti izprotama. Pirmkārt, tas parāda, cik nopietni Ziemeļkoreja attiecas pret kodolbruņotas flotes izveidi.
Neraugoties uz pieaugošo kodolarsenālu un milzīgo armiju, Ziemeļkorejas flote ievērojami atpaliek no tās ienaidniekiem — Dienvidkorejas, Japānas un ASV — kuriem ir vienas no spēcīgākajām jūras spēku flotēm pasaulē.
“Kim Čenuns uzskata, ka tikai kodolieroči spēj aizsargāt viņa valsti, taču jūrā viņiem ir tikai veca zemūdene un daži atbalsta kuģi,” sacīja Čoi Ils, bijušais Dienvidkorejas jūras spēku kapteinis.
Tāpēc gandrīz kopš savas valdīšanas sākuma Kims ir izvirzījis prioritāti izveidot modernu un spēcīgu kodolbruņotu floti.
Šis kuģis ir būtisks solis šajā virzienā — viens no diviem iznīcinātājiem, ko Ziemeļkoreja uzbūvējusi gada laikā. Pirmais tika palaists aprīlī. Ar svaru 5000 tonnu tie ir līdz šim lielākie Ziemeļkorejas kara kuģi un, teorētiski, spējīgi palaist īsas darbības rādiusa kodolraķetes.
Saskaņā ar Čoi teikto šāda līmeņa kuģa apgāšanās būvniecības un palaišanas laikā ir ārkārtīgi reta, ņemot vērā nepieciešamās tehnoloģijas.
“Tas bija ļoti apkaunojošs incidents Kimam Čenunam,” viņš piebilda, “jo tas izgaismo Ziemeļkorejas kuģu būves ierobežojumus.”
Vēl sliktāk — šis vadošais projekts izgāzās viņa acu priekšā. Kims bija klātesošs kuģa palaišanas ceremonijā kopā ar meitu un skatītājiem.
“Ziemeļkorejai ir apsēstība ar izrādīšanos. Viņi noteikti bija plānojuši veselu izrāžu sēriju, tāpēc, protams, Kims bija nikns,” sacīja Čoi.
Tomēr Ziemeļkorejas propagandas eksperti uzskata, ka Kima reakcijā bija vairāk nekā tikai dusmas un pazemojums.
Fakts, ka režīms izvēlējās šo apgāšanos publiskot, bija apzināts politisks solis, kas liecina par režīma komunikācijas maiņu.
Reičela Minjonga Lī no Vašingtonā bāzētā “Stimson” centra, kura jau desmitiem gadu analizē Ziemeļkorejas propagandu, skaidro, ka šī pieeja kļuvusi par Kimam raksturīgu stratēģiju.
Iepriekš Ziemeļkorejas režīms slēpa visu negatīvo, lai kontrolētu sabiedrisko uztveri. Taču, pieaugot informācijas apritei pat Ziemeļkorejā, kļūst arvien grūtāk noslēpt šādus incidentus.
“Vadība saprata, ka slēpt to, ko cilvēki jau zina, ir gandrīz muļķīgi, un daudz efektīvāk ir parādīt, ka viņi rīkojas,” skaidro Lī.
“Kad ir problēma, tu to publisko, nosauc vainīgos un parādi sabiedrībai, ka, ja nepildīsi pienākumus, tiksi sodīts. Tādējādi tu pastiprini pārliecību, ka valsts un vadība strādā pareizi.”
Šajā kuģa gadījumā šī pieeja acīmredzami strādāja. Remonts tika pabeigts nevis termiņā, bet ātrāk — tikai trīs nedēļās —, pārsteidzot pat jūras spēku ekspertus.
“Ātrā atkārtotā palaišana parāda, ka pat neveiksmi var pārvērst politiskā panākumā,” sacīja Kims Dongs-jups, Ziemeļkorejas pētījumu universitātes pasniedzējs Seulā.
Viņš un citi uzskata, ka Kims izmantoja šo incidentu ne tikai, lai demonstrētu panākumus, bet arī stiprinātu sabiedrības lojalitāti režīmam un tā ideoloģijai — vēl viena pastāvīga Kima valdīšanas iezīme.
Kuģis apgāzās, jo tika palaists sāniski no slīpuma — sarežģīts manevrs —, un priekšgals iestrēga palaišanas rampā. Taču Kims Čenuns to nepiedēvēja tehniskai kļūmei, bet “pilnīgai nevērībai un bezatbildībai”.
Pretstatā tam viņš uzteica kādu strādnieku, kurš gāja bojā kuģa būvniecības laikā, par “asins un sviedru ieguldījumu projektā”.
“Viņa nāvi viņi pārvērta par lojalitātes simbolu,” skaidro profesors Kims Dongs-Jups. Tā vietā, lai Kimu attēlotu kā neapšaubāmu Dievu, kā to darīja ar viņa tēvu un vectēvu, viņi izcēla uzticīgo strādnieku.
“Tas ir būtisks pavērsiens Ziemeļkorejas pārvaldības stilā un apliecina Kima spēju pielāgoties un kontrolēt naratīvu,” viņš piebilda.
Lielākais secinājums, pēc Lī domām, ir šāds: “Ziemeļkoreja panāk visu, ko iecer.”
Viņi izvirzīja mērķi izveidot kodolbruņotu floti, un tagad demonstrē, ka ir ceļā uz to. Neviens neticēja, ka viņi varētu uzbūvēt iznīcinātājus gada laikā vai salabot apgāztu kuģi mazāk nekā mēneša laikā — bet viņi to izdarīja. Tāpat kā toreiz ar savu kodolieroču un raķešu programmu, kuru pasaule sākotnēji uzskatīja par neiespējamu.
Bijušais kapteinis Čoi piekrita: “Daudzi var pasmīnēt par šo incidentu un teikt: “Ak, Ziemeļkoreja ir tālu atpalikusi”, taču viņi patiesībā virzās uz priekšu ļoti strauji.”
Un pats satraucošākais, viņaprāt, ir tas, ka Kims Čenuns ir apņēmības pilns pārveidot floti no piekrastes patrulēšanas spēkiem par globālu jūras spēku, kas spētu veikt kodoluzbrukumus jebkur pasaulē. “Mums jābūt modriem un jāsagatavojas,” viņš brīdināja.
