Žigis pēc vēsturiskā hokeja mača vērošanas klātienē: “Ja kāds grib zināt, kā izklausās īsts troksnis, tas bija te! Šķiet, visi sajuka prātā” 11
Būt klāt latviešu hokejistu spēlē Somijas pilsētā Tamperē bija nolēmis arī Žigimants Krēsliņš, kas plašāk pazīstams kā Žigis. Viņš ir latviešu blogeris, kas allaž izceļas ar tiešumu, skolotājs, ceļotājs un pasākumu vadītājs. Šī ir tā reize, kad arī viņš ir kļuvis emocionāls, par ko liecina ieraksts viņa “Facebook” kontā.
Žigis raksta: “Lietaina diena Tamperē. Nelielais benzīntanks netālu no Arēnas. Nezinu vai te var parkoties, bet es parkojos. Bet iebrauc vēl viena mašīna ar LV numuriem. Tad vēl viena. Un vēl. Un vēl.
Arēnas apkārtne iekrāsojas balti sarkana. Skan saukļi un dziesmas. Nāk somu līdzjutēji ar uz vaigiem uzkrāsotiem latviešu karogiem. Nokia Arēna šodien ir mūsējā.
Vārti! Izlīdzinājums… Atkal vārti! Neaprakstāma līksmība. Jābūt! Izlīdzinājums… Otrais puslaiks ASV zīmē. Elektrizēta gaisotne. Pabļaut vairs nevaru, saites jau sen atteikušās. 2:3. Uz sekundi klusums. Iezogas doma- vai tiešām? Tā nedrīkst… Izlīdzinājums. Arēna eksplodē! Šajā brīdī saprotu, ka medaļas būs! Papildlaiks. Visi stāv kājās. Latvija, Latvija, Latvija!!!!! Katrs sauklis iziet vibrācijā cauri ķermenim.
Vārti!!! Ja kāds grib zināt kā izklausās īsts troksnis, varu pateikt- tas bija te un tajā brīdī! Šķiet, ka visi sajuka prātā. Kliedzieni, un vārdos neizsakāma ekstāze. Apķeršanās ar pilnīgi nepazīstamiem cilvēkiem, nerimstošs troksnis, asaras, un visam pāri sajūsma.
Medaļu pasniegšana. Hajs uz ledus un tribīnēs. Skan “Dzelzsgriezējs” un visa zāle mauro līdzi. Himna. Kāds dzied ar pilnu krūti, kāds ar asarām acīs, bet kāds vienkārši šņukst un nespēj padziedāt.
Nerimstoši uzvaras svētki. Informators lūdz pamest zāli, jo drīz sāksies fināls. Kuram tas vispār interesē..
Pie izejas sākās mazie dziesmu svētki. Sagaidām hokejistus kas iznāk pa vienam, pa diviem. Apsveikumi un fočēšanās. Izturīgākie sagaida arī kapteini Daugaviņu. Mazliet līst. Bet arī tas nevienu neinteresē.
Mums ir medaļa! Mazajai Latvijai ir medaļa, kuras analogus modernajā valsts sporta vēsturē velti meklēt. Šai mazajai valstij ar nepilniem 2 miljoniem iedzīvotāju, ir cilvēki ar lauvas sirdīm. Tie bija gan laukumā, gan tribīnēs, gan pie televizoriem, gan citur. Mēs elpojām vienā ritmā. Mēs visi izdzīvojām šo sapni, kas beidzās ar sasodīti skaistu noslēgumu! Paldies hokejistiem, paldies treneriem, paldies visiem jo visiem, kas cerēja, un galvenais- ticēja!
Vai šīs ir beigas? Nē, tas ir sākums. Ne tikai hokejā. Mēs varam! Latvija!!!!”
