Zinātnieku atradumi Meksikā var mainīt līdzšinējo priekštatu par Ziemeļamerikas apdzīvošanas sākumu 0
Alā Meksikas vidienē atrasti instrumenti ir spēcīgi pierādījumi, ka cilvēki Ziemeļamerikā dzīvojuši pirms vismaz 30 000 gadu- par 15 000 gadu agrāk, nekā tika uzskatīs līdz šim, trešdien paziņoja zinātnieki.
Senlietas, ieskaitot 1900 akmens instrumentus, parāda, ka cilvēki augstu kalnos esošajā Čikites alā mituši vairāk nekā 20 000 gadu ilgā periodā, teikts žurnālā “Nature” publicētos divos pētījumos.
Kā pavēstīja arheologs Kipirāns Ardelēns no Sakatekas autonomās universitātes, kurš vadīja vienu no pētījumiem, radioaktīvā oglekļa datēšana rāda, ka vecākie paraugi ir 33 000 līdz 31 000 gadu seni.
Pētījumu vietā netika atrastas cilvēku kaulu vai DNS pēdas.
Starp ekspertiem notiek asas debates par to, kā un kad cilvēki ieradās Amerikā, un sagaidāms, ka jaunie atklājumi tiks apstrīdēti.
Līdz nesenam laikam plaši pieņemtais uzskats bija tāds, ka cilvēki ieradās Amerikā pirms aptuveni 13 500 gadu, nonākot Aļaskā pa sauszemes tiltu no mūsdienu Krievijas teritorijas un pēc tam virzoties uz dienvidiem.
Tomēr pēdējās divās desmitgadēs atrastas vairākas seno cilvēku apmetnes, kas tapušas divus vai trīs tūkstošus gadus agrāk.
