Ineses vectēva Jāņa Sila uzceltā māja – Tārgales Sili.
Ineses vectēva Jāņa Sila uzceltā māja – Tārgales Sili.
Foto: No Ineses Silas privātā arhīva

Zinot saknes, varam stabilāk justies tagadnē. Kā iesākt veidot savu dzimtas koku? 10

Inese Sila, dzimtas pētniece

Par dzimtas koka veidošanu un ar to saistīto pētniecību ir pieejams daudz informācijas internetā. Taču ļoti bieži iesācēji īsti nezina, kā šo visu informāciju izmantot.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
“Es nekad nebiju plānojusi būt par prezidenta sievu!” Zelenska skumji atklāj, kādas attiecības viņai tagad ir ar vīru 114
Veselam
5 populāri pārtikas produkti izraisa atmiņas zudumu – to iedarbība novērota jau īstermiņā 29
TV24
“Ukraiņi atraduši alternatīvu ATACMS raķetēm,” atklāj NBS majors Slaidiņš 105
Lasīt citas ziņas

Iesākumā vajadzētu atbildēt uz jautājumu – kāpēc man tas nepieciešams? Atbildes var būt ļoti dažādas:
1. Gribu dzimtas salidojumu, jāsaliek “pa plauktiņiem” visi zināmie un mazāk zināmie radinieki;
2. Mani interesē, kāda ir mana etniskā izcelšanās – vai esmu “tīrs” latvietis, varbūt man ir vācu, zviedru, poļu vai kāds cits piejaukums?
3. Mani interesē vēsture kā tāda.
4. Man ir azarts, jo izdevās izlasīt baznīcas grāmatā ierakstu par manas vecmāmiņas dzimšanu!
5. Mana radiniece pēta savus senčus, vēlos pievienot savu devumu.
6. Man ir vēlme nosaukt vārdā savus priekštečus, jo es zinu tikai 3 paaudzes!
7. Zinot savas saknes, es varu stabilāk justies savā tagadnē un veiksmīgi virzīties uz nākotni! u.c.

Šie un citi apgalvojumi ir visbiežāk dzirdētie, bet ne tikai šie. Katram būs savi impulsi, kādēļ viņš šo ceļu uzsācis. Jo tas tiešām ir ceļš daudzu gadu garumā.

Kā tas bija man?

CITI ŠOBRĪD LASA

Tā nopietni pievērsos dzimtas pētniecībai pirms vairāk kā 5 gadiem, kad man viena radiniece uzdeva jautājumu “Kad tas tavs vectēvs Jānis Sils dzimis?”. Pirms šī jautājuma biju meklējusi ierakstu par savu vectēvu, bet neatradu. Tajā liktenīgajā reizē man tomēr izdevās to atrast! Un tad pazibēja doma – tagad kāds cits pētīs manus senčus?? Nē, es pati!

Tā kā biju apslimusi, un nācās dažas dienas pavadīt mājās, tad slimošana pārvērtās par nemitīgu sēdēšanu pie datora, biju ieurbusies baznīcu grāmatās, un man pat izdevās izlasīt vairākus ierakstus! Pirms tam – kā atvēru kādu baznīcas grāmatu, tā to arī aizvēru, jo nesapratu pilnīgi neko!

Tad, kad ir jau atrasti daži ieraksti, turklāt par tādiem senčiem, par kuriem līdz tam nebija nekādas informācijas, tad jau gribējās vairāk un plašāk izvērst šos pētījumus. Pie apvāršņa parādījās jauni uzvārdi, par kuriem iepriekš nebiju dzirdējusi nekādos dzimtas stāstos.

Mans pētījums izvērsās samērā plašs – šobrīd manā dzimtas kokā ir vairāk 18 000 personas, ir izpētīti tiešie senči, māsas, brāļi visās iespējamās paaudzēs, atsevišķos zaros ir 11-12 paaudzes (ieskaitot manus mazbērnus). Ir arī uztaisītas DNS analīzes, kas palīdzēja atrast daudzus radiniekus. Bez saviem senčiem ir pētīta arī vīra dzimta (no Kuldīgas puses Griķu pagasta), znota dzimta (no Valdemārpils, kā arī vēl citām vietām Kurzemē), vedeklas dzimta (Pētertāle, Irlava, Mārupe). Visplašāk ir izpētītas dzimtas Ventspils novada Puzes pagastā, Staldzenē (Licentes muižā), tēva senči no Kandavas, Tukuma, Talsu, Sabiles (Aizdzires muižas) puses. Jā, tagad 100% zinu, ka mana izcelsme pamatu pamatos ir Kurzemē (luterāņi).

Veidojot savu dzimtas koku, visu darīju pati, kļūdījos, laboju, bet, kad jau piekļuvu papildus informācijai, tad arī daudzas kļūdas izlaboju. Un daudz arī mācījos no citiem – devos uz dzimtas pētniecības nodarbībām, kur zinošāki cilvēki dalījās ar savām zināšanām, prasmēm, tāpat mācījos lasīt vācu gotisko rakstību. Komunikācija ar citiem dzimtu pētniekiem ir zelta vērta. Un vēl labāk, ja ir iespēja salīdzināt apkopoto informāciju, iespējams, pat kopīgi izdiskutēt šaubīgos jautājumus.

Reklāma
Reklāma

Meklēt papildu avotus, kā arī vēsturisko informāciju. Jo tikai vēsturisko notikumu kontekstā varam izprast, kas tieši noticis vai kāpēc tā ir noticis (piemēram, liela mirstība 1808.gadā Puzes pagastā, savukārt 1809.gadā lielākā daļa laulību, kur jaunās sievas statuss ir atraitne).

Tādā ziņā liels atbalsts dzimtu pētniekiem ir vairākas grupas Facebook – “Dzimtas detektīvi”, “Ciltskoki”, ir reģionālās pētnieku grupas, kur aktivitāte ir atkarīga tieši no vietējiem entuziastiem. Piemēram, Ventspils puses dzimtas pētnieku grupā ir apkopota ļoti plaša informācija tieši par šo novadu.

Dzimtu pētnieki brīvprātīgi indeksē informāciju gan no baznīcu grāmatām, gan tautas skaitīšanām u.c. Indeksētie materiāli atrodami lapā http://ciltskoki.lv/

Bet ar ko tad sākt?

Vispirms ir jāapkopo tā informācija, kas ir katra ģimenes lokā pieejama – gan no dokumentiem, gan no sarunām. Noder jebkura kripata, ko atceras cilvēks – kaut tā būtu nejauši dzirdēta saruna kā bērnam. Pierakstīt, sistematizēt, uzzīmēt shēmas – viss pēc paša ieskatiem. Un, jo vēsturiski tālāk (uz pagātni) var tikt, jo vieglāk būs atrast tautas skaitīšanās, baznīcu grāmatās ierakstīto informāciju. Jo jārēķinās ar fizisko personu datu aizsardzību – visticamāk mēs nevarēsim publiski atrast informāciju par cilvēku, kurš ir šobrīd dzīvs, pēc kura piedzimšanas nav pagājuši 110 gadi.

Daudzās dzimtās ir saglabātas bībeles, kur tradicionāli ierakstīja piedzimšanas, laulības, nāves faktus.

Var jau zīmēt shēmas uz lielām lapām, tapešu ruļļiem, bet šobrīd pieejamas internetā vietnes, kur var savadīt iegūto informāciju (piemēram, populārākās – MyHeritage.lv, Geni.com u.c.), turklāt, izveidotos dzimtas kokus var arī izprintēt.

Baznīcu grāmatas šobrīd publiski pieejamas vietnē https://raduraksti.arhivi.lv/ līdz apmēram 1913.gadam (ne visās draudzēs). Jārēķinās, ka ne visas baznīcu grāmatas ir saglabājušās.

Jāņem vērā, ka šodien zināmo uzvārdu pieraksts būs grūti atpazīstams, turklāt rakstīts nevis latviski, bet gan vācu vai krievu valodā. Un vēl mācītāji to dažādos gados pierakstījuši atškirīgi. Turklāt vācu gotiskā rakstība atšķiras no mūsdienu vācu rakstības.

Tātad – tiekam līdz tam laikam, kad publiski pieejama informācija par dzimšanu, laulībām, nāvi. Skatāmies, vai konkrētā baznīcas grāmata ir indeksēta (http://ciltskoki.lv/), ja nav, tad online vidē jāšķirsta pa lapai un jāmeklē savi senči. Ir iespēja arī baznīcas grāmatu atrast vietnē https://www.familysearch.org/.

Kā papildus materiāls var būt 1941.gada tautas skaitīšana, kā arī 1935.gada tautas skaitīšana, kā arī personu kartītes (pieejamas https://www.familysearch.org/, bet indeksētie saraksti meklējami http://ciltskoki.lv/.)

Uzreiz gan jāatzīmē, ka ne visas kartītes šajās tautas skaitīšanās ir apskatāmas tiešsaistē tieši fizisko personu datu aizsardzības dēļ.

Tas viss šķiet par sarežģītu? Sākumā – iespējams, jā. Turklāt katrā no vietnēm ir jāpiereģistrējas. Bet ar laiku jau pierod pie visu šo vietņu darbības, un jūties tajā visā kā “zivs ūdenī”.

Viss nav vienkārši

Jāatzīst, ka šis ir vienkāršākais posms dzimtas izpētē. Jo pamatā no ~1834.gada latviešiem jau ir uzvārdi. Taču pētnieki pie tā negrasās pastāties. Interesē arī tas, kas noticis dzimtās pirms uzvārdu došanas. Un te jau daudz sīkāk jāizpēta tā informācija, kas pieejama tajā laikā, kad jau bija uzvārdi – svarīgi kļūst jebkuri sīkumi, jo sevišķi – kādās mājās dzimis, kāds ir tēva vārds, kāds bija sociālais statuss (saimnieks, kalps vai kāds specifisks amats) u.c. Jo tikai tā varēs atrast senčus pirmsuzvārdu laikā.
Ne visām draudzēm ir pieejamas baznīcu grāmatas par pirmsuzvārdu laiku. Ventspils pusē Puzē ir no 1721.gada, Popē – no 1712.gada (bet ne visi gadi līdz 1834.gadam), Ventspilī – no 1789.gada. Un te vēl nāk klāt papildus materiāls (diemžēl arī ne visām muižām saglabājušās) – dvēseļu revīzijas.

Latvijā veiktas šādas revīzijas:
• 4. revīzija – 1782.gads;
• 5. revīzija – 1797.gads;
• 6. revīzija – 1811. gads (tajā uzskaitīti tikai vīrieši, jo bija svarīgi apzināt zaldātu skaitu gaidāmajam karam ar Napoleonu);
• 7.revīzija – 1816. gads. 1826.gadā Vidzemē sastādīti saraksti ar jaunpieņemtajiem uzvārdiem.
• 8.revīzija – 1834. gads (pirmā revīzija ar uzvārdiem Kurzemē, lai gan Vidzemē ir pieejami arī 1826.gada uzvārdu saraksti);
• 9.revīzija – 1850. gads;
• 10.revīzija – 1858.gads.

Jāvērš gan uzmanība, ka dvēseļu revīzijā nav minēti dzimšanas dati, bet gan gadu skaits, kuru, iespējams, nosauca ģimenes galva. Un tas ne vienmēr sakrīt ar baznīcas grāmatā atrodamo ierakstu. Uzticamāks avots jebkurā gadījumā ir baznīcas grāmata. Toties, ja ir saglabājušās visu gadu dvēseļu revīzijas, tad var izsekot arī, kur konkrētais cilvēks pārvietojies, ja mainītas mājas; uzskaitīti ģimenes locekļi, minēta radniecība un nereti pat, kurš pēc kārtas ir dēls vai meita ģimenē.

Daudzas dzimtas padomju laikos piemeklējusi izsūtīšana 1941. un/vai 1949.gadā. Ir avoti, kur var meklēt informāciju par izsūtītajiem. Tāpat ir avoti, kur meklēt emigrējušos pēc otrā pasaules kara.

Katrai situācijai, kas piemeklējusi cilvēkus Latvijā daudzu gadu garumā, varam šodien atrast interneta avotus, kur meklēt papildus informāciju.

Pamatā aprakstīju, kā pētīt luterāņu draudžu ierakstus, bet katoļu un pareizticīgo draudzēs ir pavisam cits pierakstīšanas veids. Tur mana acs nav “piešauta”, jo nav vēl sanācis pētīt šo konfesiju baznīcu grāmatas. Bet tur noteikti var palīdzēt pieredzējuši pētnieki, kuri meklējami Facebook grupā “Dzimtas detektīvi”.

Dzimtās situācijas var būt atšķirīgas, līdz ar to arī būs dažāda pieeja pētniecībai. Bet pamatā shēma, kā veikt dzimtas pētniecību, ir vienāda sākumā, atšķiras metodes jau tālākos pētījumos. Atšķirīgs sākums varētu būt tiem, kas adoptēti (te atkal var palīdzēt eksperti, kuri saskārušies ar šādām situācijām).

Daudzi piedāvā izpētīt dzimtu, par to saņemot adekvātu samaksu atbilstoši atrastajai informācijai.

“>Es piedāvāju citādu pieeju – būšu kā pavadonis jūsu dzimtas izpētes darbā, kur interesents pats veiks izpētes darbu, bet es būšu kā konsultants, kurš palīdzēs tikt galā ar lielo informācijas apjomu, to sastrukturizējot, kā arī iesakot variantus atsevišķās situācijās. Plus – palīdzēšu saprast informāciju vācu gotiskajā rakstībā vai krievu valodā. Iespējams, palīdzēšu arī sameklēt kādu informāciju vai parādīšu ceļu, kur un kā šo informāciju meklēt. Tā kā – cik situāciju, tik risinājumu. Strādāsim tieši ar konkrētās dzimtas informāciju. Un arī samaksa atkarīga no katra individuālās situācijas, no tā, kas jau iepriekš paveikts (vai arī sākat no nulles šo izpētes darbu). Tās var būt vairākas tikšanās (5 vai pat 10), bet varbūt tieši jums pietiks ar vienu tikšanos, lai virzītos tālāk savos pētījumos.

Atgriežoties pie sākumā uzdotā jautājuma “Kāpēc man nepieciešams pētīt savu dzimtu?”, jāatzīst, ka pacietīgākie pētītāji var būt gandrīz visi minētie gadījumi. Jo, pētot savus senčus, veidojot dzimtas koku, mēs strādājam arī ar enerģiju, kas dod mums spēku. Tam līdzi nāk arī sajūta, ka apzinātie un vārdā nosauktie senči dod šo spēku un iedvesmu. Bet jārēķinās, ka pētniecība var pacelt augšā jautājumus, kurus dzimta ir mēģinājusi noslēpt, par kuriem ir centušies aizmirst. Bet – jebkura dzimta ir sistēma, kurā nevaram izslēgt to, kas mums nav tīkams. Jebkurš cilvēks ir piedzimis kā divu cilvēku savienības turpinājums. Dzimtas pētniecība māca arī pieņemšanu, piedošanu, un … mīlestību. Un tas ir daudz lielāks ieguvums nekā tikai dzimtas koka shēma kā tāda.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.