Mobilā versija
+5.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
20. marts, 2013
Drukāt

16. marta atbalsis


Joprojām redakcijā saņemam zvanus par 16. marta atceres pasākumu pie Brīvības pieminekļa. 


 

Mārīte Abakuka Jelgavā: “Mans dēls ir policists un jau kuro gadu sargā leģionāru piemiņas dienas pasākumu. Dēls sacīja: mammu, kā es varu justies?! Ar sirdi un dvēseli esmu par Latviju, tāpat kā krievu puiši, kas man blakus, bet sirmas latviešu kundzes spļauj mums sejā. Es dēlam piekrītu – ko mēs darām, tā taču ir mūsu policija! Mēs taču varētu nospļauties uz to krievu bardaku, ignorēt viņu centienus un iet paceltām galvām. Ne jau policisti ir vainīgi.”

Leonīds Jesperiņš Jūrmalā: “Gribu pateikt paldies žurnālistam Ģirtam Zvirbulim par rakstu “Nervu spēle” (19.03.2013.) – korekti un interesanti uzrakstīts. Mans vectēvs, latvju streļķis, teica: ko nevar ar spēku, to var ar viltu. Tas viņiem, “antifašistiem”, šoreiz izdevās.”

Guntars Tukumā: “Visu karavīru godināšanu vajadzētu pārcelt uz 11. novembri.”

Dainis Konrāds Bauskas novadā: “Nepiekrītu tam, ka iekšlietu ministram vajadzētu atkāpties no amata. Koalīcijas kodolam un Saeimas spīkerei jāvēro, ko Nacionālā apvienība dara un kādā nolūkā. Skatoties vecos leģionārus, kļuva viņu žēl. Kāpēc sirmie vīri jāvelk pie Brīvības pieminekļa, lai citādi domājošie viņus apsaukātu un apspļaudītu? Valdībai jāizdomā, kā viņus patiešām godināt un veltīt pienācīgu uzmanību.”

Jānis Lūsis Vidrižos: “Profesore Zelča “antifašistu” aktivitātes raksturoja kā nelietību. Bet iekšlietu ministrs policijas darbību atzina par labu. Tātad policisti aizstāvēja nelietību. Ja tāds ir likums, ka jāaizstāv nelietība, jāmaina likums. Nelietību nedrīkst aizstāvēt, kaut arī tā ir atļauta ar likumu.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+