Latvijā
Vēsture

1999. gada 15. aprīlī. Latvija atsakās no nāvessoda0


Pret nāvessodu vērstas demonstrācijas dalībniece Indijā.
Pret nāvessodu vērstas demonstrācijas dalībniece Indijā.
Foto: AFP/SCANPIX/LETA

Pirms 20 gadiem Saeima pēc ilgām debatēm ar 64 balsīm par, 15 pret un 5 deputātiem atturoties, ratificēja Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. protokolu, kas paredz nāvessoda atcelšanu.

Līdz ar to Latvijā tika atcelts nāvessods. Nevienam šo soda mēru vairs nedrīkstēja piespriest, bet tā vietā kā bargāko soda mēru ieviesa mūža ieslodzījumu. Norma stājās spēkā minētā gada 1. jūnijā. Moratoriju nāvessoda izpildei Valsts prezidents Guntis Ulmanis izsludināja jau 1996. gada 24. septembrī, kaut Krimināllikumā šis soda veids saglabājās. Augstākā soda mēra atcelšana bija obligāta prasība, ņemot vērā Latvijas vēlmi iestāties Eiropas Savienībā un citās Rietumu struktūrās.

Kā pirms Saeimas balsojuma izteicās Nacionālās Reformu partijas/ Latvijas Zaļās partijas frakcijas pārstāvis Aristids Lambergs: “Saglabājot nāvessodu, mums neredzēt ES un NATO kā savas acis.” Laika posmā no 1990. gada līdz 1998. gada maijam Latvijā bija piespriesti 24 nāvessodi, no kuriem 13 izpildīti. Jāpiebilst, ka vēl 1998. gada 17. jūnijā, caurskatot Latvijas Krimināllikumu, Saeimas deputāti nobalsoja par nāvessoda saglabāšanu.

Atcelšana neesot pieļaujama, ņemot vērā tā brīža kriminogēno situāciju valstī. Kritiķi tikmēr aizrādīja, ka citu valstu pieredze liecina – noziegumu skaits pēc nāvessoda atcelšanas nepalielinās. 1999. gada sākumā sabiedrības un deputātu emocionālo noskaņojumu gan ietekmēja Gulbenes traģēdija, kad kāds noziedznieks ielauzās bērnudārzā un nogalināja trīs bērnus un viņu audzinātāju. Tomēr balsošanas brīdī pārsvaru guva vēlme pavērt Latvijai ceļu uz starptautiskajām organizācijām.

LA.lv