Latvijā
Izglītība

2018. gada sešgadnieki: reformas upurjēri vai ieguvēji? 17


Gan vecāki, gan bērnu attīstības speciālisti bažījas, ka sešgadnieki nevarēs nosēdēt solā 40 minūtes.
Gan vecāki, gan bērnu attīstības speciālisti bažījas, ka sešgadnieki nevarēs nosēdēt solā 40 minūtes.
Foto – Timurs Subhankulovs

Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plāniem jau pēc pusotra gada sešgadniekiem vajadzētu kļūt par skolēniem. Taču šobrīd nav skaidrs, kāda tieši izglītības programma mazajiem būs jāapgūst un kur notiks mācības: skolā vai bērnudārzā.

Par šīm problēmām pēdējās nedēļas laikā spriests gan Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijā, gan Latvijas Pašvaldību savienībā, kur notika praktiska konference par sešgadnieku skološanu. Tajā dalībnieki IZM plānus pēc būtības ne pārāk kritizēja, bet centās saprast reformas praktisko norisi. Izglītības iestāžu un pašvaldību pārstāvji izvirzīja konkrētus jautājumus. Kur mācīsies sešgadnieki: skolās vai bērnudārzos? Ja bērnudārzos, vai tur būs mācību aprīkojums, piemēram, tāfeles? Vai būs iespējams tik ātri sagādāt jaunajai izglītošanās programmai atbilstošus mācību līdzekļus? Ja mazie bērni tomēr tiks mācīti skolās, vai tur tiks mainīta vide, tā padarīta mazākiem bērniem draudzīgāka? Vai 2018. gada septembrī skolām būs jāveido divu veidu 1. klases – viena septiņgadīgajiem, otra – sešgadīgajiem? Vai arī 2019. gadā skolās būs divu veidu 2. klases, jo 1. klases vielu mazākie būs apguvuši bērnudārzā? Vai skolās pietiks telpu un sākumskolas skolotāju?

 

Mācīsies rotaļājoties

Atbildes uz šiem jautājumiem tikpat kā neizskanēja, tā vietā Valsts izglītības satura centra pārstāves Zane Oliņa un Agrita Miesniece stāstīja par kompetencēs balstīto izglītības saturu, ko arī vajadzētu skolās sākt ieviest 2018. gada septembrī. A. Miesniece gan zināja teikt, ka sešgadnieku skološanās plānota visas dienas garumā, būšot arī rotaļnodarbības un jāapgūst būs mazāk mācību priekšmetu nekā šobrīd. To apstiprinājis arī izglītības ministrs Kārlis Šadurskis, norādot, ka jau tagad apmēram pusē valsts skolu ir arī pirmsskolas grupas. Līdz ar to šajās skolās mainīsies vien tas, ka pirmsskolēni mācīsies pēc jaunās programmas un sešgadnieku grupa varbūt būs pārsaukta par 1. klasi. Savukārt pārējie sešgadnieki šo pašu programmu apgūs bērnudārzos.

Par satraukumu daļā vietējo varu K. Šadurskis vīpsnā: “Daļai pašvaldību vienmēr ir problēmas.” Viņš iesaka pašvaldībām rēķināties, ka sešgadnieku izglītībā būs pārmaiņas, un jau laikus pašām saprast, kā tām sagatavoties. “Jau šobrīd pašvaldībai jānodrošina mācību vide. Ja pašvaldība nevar nopirkt jaunas tāfeles, varbūt pašvaldības vadītājiem retāk jābrauc pieredzes apmaiņas braucienos uz ārzemēm.”

Tikmēr Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentā man skaidroja, “kamēr valsts nav nodefinējusi konkrētas prasības sešgadnieku kā pirmo klašu audzēkņu izglītības procesa organizēšanai un nav zināmi mācību procesa īstenošanas nosacījumi, tikmēr departaments kā vienas pašvaldības izglītības pārvalde nevar plānot detalizētu šā procesa realizāciju”.

Rīgas 49. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Vineta Jonīte secinājusi: “Pusotru gadu pirms starta man neviens nevar pateikt, kas man būs jādara un kas jādara jau tagad, lai reformai sagatavotos.”

Tikmēr vecāki, ar kuriem sarunājos raksta tapšanas gaitā, stāsta, ka, gaidot reformu, bērnudārznieki jau tagad jūt spiedienu. Pedagogi cenšoties četrgadniekiem mācīt burtus un ciparus, kas agrāk nav darīts. Acīmredzot domā, ka sešgadniekiem pēc pusotra gada būs jāizpilda tādas pašas prasības, kādas šobrīd, uzsākot skolu, izvirzītas septiņgadīgajiem bērniem.

Neskaidrību dēļ Neatkarīgās izglītības biedrības pārstāve Zane Ozola rosina reformu ieviest lēnāk.

 

Laukos neuztraucas

Atgriežoties pie jautājuma par skolu un bērnudārzu kapacitāti sešgadnieku skološanai, jāatzīst, ka ne visās pašvaldībās par to raizējas. Bažas par iespējamo telpu un skolotāju trūkumu ir lielākajās pilsētās, kur prestižākās skolas jau tagad ir pārpildītas un daudzos bērnudārzos nevar uzņemt visus gribētājus. Piemēram, Jelgavas izglītības pārvaldes vadītājas vietniece Sarmīte Joma teica, ka skolā nebūs “fiziski iespējams vienā gadā uzņemt nevis trīs, kā ierasts, bet septiņas klases”. Tikmēr Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks atzina: gan skolas, gan bērnudārzi ir pustukši, tāpēc telpu netrūks. Arī kādu jaunu tāfeli vai citus mācību līdzekļus sešgadnieku apmācībai pašvaldība gatava pirkt. Līdzīgi teic Viļakas bērnudārza vadītāja Lilita Šnepere: vietas, kur mācīties, pašvaldībā netrūkst. Tāpēc sešgadnieku apmācība būtu iespējama gan bērnudārzā, gan skolā. Viņa piebilst: “Strādājot izglītības jomā, esmu pārdzīvojusi tik daudzas pārmaiņas, ka mani nekas vairs nespēj uztraukt.” Jāpiebilst, ka tieši lauku skolās visbiežāk jau atvērtas arī pirmsskolas grupas.

 

Priekšplānā bērnu vai vecāku ērtības?

Bērnu fiziskās un emocionālās attīstības speciālisti pieļauj sešgadnieku skološanu, ja vien tas notiks bērnudārzā vai tam pietuvinātā vidē un veidā.

Latvijas Universitātes asociētā profesore antropoloģe Baiba Martinsone uzskata, ka sešgadniekiem paredzētām nodarbībām jābūt saistošām un dienas laikā bērniem jābūt iespējai pavadīt laiku arī svaigā gaisā.

Bieži dzirdētas bažas, ka sešgadnieki nespēs nosēdēt skolas solā visu mācību stundu – 40 minūtes. Savukārt Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas un antropoloģijas institūta asociētā profesore Silvija Umbraško teica: “Kad bērns sēž pie datora vai televizora, viņš sēž vēl ilgāk nekā skolā.”

S. Joma uzskata, ka vecāki dažkārt iebilst pret agrākām skolas gaitām savu, nevis bērna interešu vadīti. Viņi, piemēram, domā, vai varēs strādāt pilnu darba dienu, ja sešgadnieks būs skolā, kuras darba laiks ir īsāks nekā bērnudārzam. Tāpat esot vecāki, kas bērnu jau sešu gadu vecumā aizsūta uz skolu tāpēc, ka skolēniem ir brīvpusdienas, vai tāpēc, ka skola atrodas ērtākā vietā nekā bērnudārzs.

 

Par un pret: ko saka vecāki, kuru bērni būs sešus gadus veci 2018. gada septembrī?

Evita Puriņa: Manai jaunākajai meitai Ievai nākamā gada pavasarī būs seši gadi, un, ja IZM īstenos solīto reformu, rudenī viņa ies 1. klasē. Patlaban viņa ir četrgadnieku grupā pirmsskolā, kas nav kā atsevišķs bērnudārzs, bet gan skolas sastāvdaļa un arī fiziski atrodas vienā ēkā ar sākumskolu.

Lai gan tas būs pirmais gads, kad sešgadnieki būs skolēni, man nav lielu bažu. Paļaujos, ka reformu īstenos saprātīgi. Svarīgi, lai līdz tam tiktu ieviests jaunākiem bērniem piemērots mācību saturs un forma, kas nozīmē nevis 40 minūšu stundas skolas solos, bet brīvāka formāta un daudzveidīgākas nodarbības ar pietiekami daudz kustēšanos un ārā iešanu. Ja tas tiek izdarīts, es noteikti esmu par jaunu pieeju no sešiem gadiem. IZM arī paudusi, ka vismaz pirmajos gados 1. klase fiziski varētu būt tajās pašās bērnudārzu telpās kur pašlaik, un uz “īsto” skolu būtu jāiet tikai no 2. klases, līdz ar to lielas atšķirības darba organizācijā neredzu. Pieļauju, ka, sākoties skolai, vairs nebūs nodrošināta bērnu pieskatīšana līdz septiņiem vakarā, bet tādas pašlaik nav arī septiņgadniekiem un arī viņi nav tik lieli, lai ietu vai uzturētos mājās vieni, tāpēc vecāki izmanto pagarinātās dienas grupas vai meklē citus risinājumus.

Iespējams, pārāk neuztraucos, jo gan mazā meita, gan vecākie bērni savā skolā jūtas labi, un tas nav atkarīgs no normatīviem vai klases numura, bet gan cilvēkiem, kas ar bērniem strādā. To reforma nevar mainīt.

Solvita Ķerve: Ja reforma tiks īstenota, tad arī manam dēlam Rūdolfam vajadzētu sākt skolas gaitas 2018. gada rudenī. Šo reformu neatbalstu gan kā mamma, gan kā mediķis un meklēšu iespēju skološanās sākumu atlikt.

Sešos gados lielākā daļa bērnu nav gatavi mācīties skolā ne fiziski, ne emocionāli. Esmu fizioterapeite, un pie manis bieži ved bērnus, kuri pārāk agri sākuši iet skolā, un tagad viņiem sāp galva, jo ir saspringti pleci no vecumam nepiemērotas pārāk ilgas sēdēšanas. Arī redze jau 1. klases beigās vai 2. klasē mēdz pasliktināties. Domāju, ka daļai no šiem bērniem nebūtu šādu problēmu, ja viņi nebūtu par ātru palaisti skolā.

Saistībā ar gaidāmo reformu mani arī interesē, vai tiks mainīts likums un noteikts, ka bez uzraudzības var atstāt arī bērnus, kam vēl nav septiņi gadi. Jo skolas taču nestrādā līdz pulksten 19 vakarā kā bērnudārzi.

Reformu atbalstītu vien tad, ja tiešām 1. klase sešgadniekiem būtu bērnudārzā vai kā bērnudārzā: ar pusdienlaika gulēšanu, ar rotaļu nodarbībām, bez 40 minūšu sēdēšanas.

 

Pieredze: 80. gadu eksperiments nebija izgāšanās

Elfrīda Krastiņa, Daugavpils Universitātes profesore: Strādāju pedagoģiskajā institūtā 80. gados, kad arī tika ieviesta sešgadnieku skološana. Tā nav taisnība, ka šī reforma bija izgāšanās, kā dzirdēts. Eksperiments pierādīja, ka sešgadnieki var mācīties gan skolā, gan bērnudārzā. Šī reforma netika ieviesta tik īsā laikā, kā paredzēts tagad. Tā bija pamatīgi izplānota un tika ieviesti ļoti pakāpeniski. Sākumā sešgadnieki mācījās tikai trīs skolās – tas bija 1976. gadā – un sākumā sešgadnieki mācījās sagatavošanas klasēs. Tikai desmit gadus vēlāk tika noteikts, ka skolā visiem jāsāk iet sešos gados un tad tā jau bija 1. klase.

Toreiz ar sešgadīgajiem bērniem strādāja īpaši sagatavoti pedagogi, nevis sākumskolas skolotāji pēc rotācijas principa, jo sešgadīgais tomēr nav tāds pats sākumskolēns kā citi. Viņam vajag rotaļu telpu, specifisku ēdināšanu, diendusu. Taču arī astoņdesmitajos gados bija direktori, kuri uzskatīja, ka sešgadniekiem nevajag specifisku pieeju, un negribēja ieguldīt telpu dienas režīma un ēdināšanas pielāgošanai.

LA.lv