17
Par un pret: ko saka vecāki, kuru bērni būs sešus gadus veci 2018. gada septembrī?
Evita Puriņa: Manai jaunākajai meitai Ievai nākamā gada pavasarī būs seši gadi, un, ja IZM īstenos solīto reformu, rudenī viņa ies 1. klasē. Patlaban viņa ir četrgadnieku grupā pirmsskolā, kas nav kā atsevišķs bērnudārzs, bet gan skolas sastāvdaļa un arī fiziski atrodas vienā ēkā ar sākumskolu.
Lai gan tas būs pirmais gads, kad sešgadnieki būs skolēni, man nav lielu bažu. Paļaujos, ka reformu īstenos saprātīgi. Svarīgi, lai līdz tam tiktu ieviests jaunākiem bērniem piemērots mācību saturs un forma, kas nozīmē nevis 40 minūšu stundas skolas solos, bet brīvāka formāta un daudzveidīgākas nodarbības ar pietiekami daudz kustēšanos un ārā iešanu. Ja tas tiek izdarīts, es noteikti esmu par jaunu pieeju no sešiem gadiem. IZM arī paudusi, ka vismaz pirmajos gados 1. klase fiziski varētu būt tajās pašās bērnudārzu telpās kur pašlaik, un uz “īsto” skolu būtu jāiet tikai no 2. klases, līdz ar to lielas atšķirības darba organizācijā neredzu. Pieļauju, ka, sākoties skolai, vairs nebūs nodrošināta bērnu pieskatīšana līdz septiņiem vakarā, bet tādas pašlaik nav arī septiņgadniekiem un arī viņi nav tik lieli, lai ietu vai uzturētos mājās vieni, tāpēc vecāki izmanto pagarinātās dienas grupas vai meklē citus risinājumus.
Iespējams, pārāk neuztraucos, jo gan mazā meita, gan vecākie bērni savā skolā jūtas labi, un tas nav atkarīgs no normatīviem vai klases numura, bet gan cilvēkiem, kas ar bērniem strādā. To reforma nevar mainīt.
Solvita Ķerve: Ja reforma tiks īstenota, tad arī manam dēlam Rūdolfam vajadzētu sākt skolas gaitas 2018. gada rudenī. Šo reformu neatbalstu gan kā mamma, gan kā mediķis un meklēšu iespēju skološanās sākumu atlikt.
Sešos gados lielākā daļa bērnu nav gatavi mācīties skolā ne fiziski, ne emocionāli. Esmu fizioterapeite, un pie manis bieži ved bērnus, kuri pārāk agri sākuši iet skolā, un tagad viņiem sāp galva, jo ir saspringti pleci no vecumam nepiemērotas pārāk ilgas sēdēšanas. Arī redze jau 1. klases beigās vai 2. klasē mēdz pasliktināties. Domāju, ka daļai no šiem bērniem nebūtu šādu problēmu, ja viņi nebūtu par ātru palaisti skolā.
Saistībā ar gaidāmo reformu mani arī interesē, vai tiks mainīts likums un noteikts, ka bez uzraudzības var atstāt arī bērnus, kam vēl nav septiņi gadi. Jo skolas taču nestrādā līdz pulksten 19 vakarā kā bērnudārzi.
Reformu atbalstītu vien tad, ja tiešām 1. klase sešgadniekiem būtu bērnudārzā vai kā bērnudārzā: ar pusdienlaika gulēšanu, ar rotaļu nodarbībām, bez 40 minūšu sēdēšanas.
Pieredze: 80. gadu eksperiments nebija izgāšanās
Elfrīda Krastiņa, Daugavpils Universitātes profesore: Strādāju pedagoģiskajā institūtā 80. gados, kad arī tika ieviesta sešgadnieku skološana. Tā nav taisnība, ka šī reforma bija izgāšanās, kā dzirdēts. Eksperiments pierādīja, ka sešgadnieki var mācīties gan skolā, gan bērnudārzā. Šī reforma netika ieviesta tik īsā laikā, kā paredzēts tagad. Tā bija pamatīgi izplānota un tika ieviesti ļoti pakāpeniski. Sākumā sešgadnieki mācījās tikai trīs skolās – tas bija 1976. gadā – un sākumā sešgadnieki mācījās sagatavošanas klasēs. Tikai desmit gadus vēlāk tika noteikts, ka skolā visiem jāsāk iet sešos gados un tad tā jau bija 1. klase.
Toreiz ar sešgadīgajiem bērniem strādāja īpaši sagatavoti pedagogi, nevis sākumskolas skolotāji pēc rotācijas principa, jo sešgadīgais tomēr nav tāds pats sākumskolēns kā citi. Viņam vajag rotaļu telpu, specifisku ēdināšanu, diendusu. Taču arī astoņdesmitajos gados bija direktori, kuri uzskatīja, ka sešgadniekiem nevajag specifisku pieeju, un negribēja ieguldīt telpu dienas režīma un ēdināšanas pielāgošanai.
