Mobilā versija
Brīdinājums -2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
1. augusts, 2013
Drukāt

Apņemas būtiski samazināt sociālo aprūpes centru iemītnieku skaitu

LETALETA

Labklājības ministrija (LM) tuvāko septiņu gadu laikā sociālo pakalpojumu attīstībā cer ieguldīt 143,7 miljonus latu, liecina šodien valsts sekretāru sanāksmē izsludinātās LM izstrādātās “Pamatnostādnes sociālo pakalpojumu attīstībai 2014.-2020.gadam”.

Pamatnostādnēs ministrija piedāvā koncentrēt rīcību trīs galvenajos virzienos – deinstitucionalizācija, sabiedrībā balstīti, pēctecīgi un klienta individuālajām vajadzībām atbilstoši sociālie pakalpojumi, kā arī efektīva sociālo pakalpojumu pārvaldība.

Provizoriski aprēķināts, ka šo mērķu sasniegšanai laika posmā no 2014.gadam līdz 2020.gadam papildus būs nepieciešami 143,7 miljoni latu, no tiem 42,8 miljoni latu – valsts budžetā, 34 miljoni latu – pašvaldību budžetos, 66 miljoni latu, piesaistot Eiropas Savienības fondus, un aptuveni 543 700 no citu fondu līdzekļiem.

Viens no svarīgākajiem pamatnostādņu rīcības virzieniem ir deinstitucionalizācija, skaidro LM. Septiņu gadu laikā klientu vietu skaitu valsts finansētajās sociālās aprūpes institūcijās plānots samazināt par 1000 un sabiedrībā no minētajām institūcijām atgūt 700 klientus. Savukārt valsts sociālo pakalpojumu centru (VSAC) pakalpojumi jaunajiem klientiem tiks piedāvāti tikai galējas nepieciešamības gadījumā klientiem ar ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem.

Lai īstenotu deinstitucionalizāciju, plānota sociālās aprūpes institūcijās dzīvojošo klientu vajadzību izpēte un individuālajām vajadzībām atbilstošas infrastruktūras un pakalpojumu attīstība pašvaldībās, kā arī VSAC filiāļu slēgšana un speciālistu apmācība jaunu pakalpojumu sniegšanai.

Lai pārtrauktu jaunu klientu ievietošanu institūcijās, primāri plānots nodrošinot ārpusģimenes aprūpi ģimeniskā vidē bērniem vecumā no dzimšanas līdz trīs gadiem, kā arī ierobežojot pilngadīgu personu, kurām ir indikācijas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai, ievietošanu aprūpes institūcijās, ja ir iespējas saņemt institūcijām alternatīvus pakalpojumus.

LM rīcībā esošie dati liecina, ka pašlaik no visiem sociālās aprūpes pakalpojumu saņēmējiem vidēji 83% tos saņem institūcijā. Alternatīvos sociālos pakalpojumus saņem tikai 17% cilvēku.

Deinistitucionalizācijas īstenošana ir cieši saistīta ar otro pamatnostādnēs noteikto rīcības virzienu – sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstību. Plānots veicināt sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu attīstību personas dzīvesvietā, uzlabot personu pašaprūpes un mobilitātes spējas, sekmēt personu ar funkcionāliem traucējumiem iekļaušanos darba tirgū, kā arī attīstīt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pieejamību personām riska situācijās.

Piemēram, pašvaldībās izveidoto dienas aprūpes centru skaitu paredzēts palielināt no 823 centriem 2011.gadā līdz 1500 centriem 2020.gadā, tāpat 100% visās pašvaldībās paredzēts nodrošināt aprūpes māju pieejamību veciem ļaudīm un cilvēkiem ar invaliditāti. Plānots veikt arī personu ar garīga rakstura traucējumiem profilēšanu un izstrādāt sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas plānu, atbilstoši katra cilvēka vajadzībām, kā arī veicināt tehnisko palīglīdzekļu pieejamību un īstenot citus pasākumus.

LM atzīst, ka līdz šim sociālo pakalpojumu tirgus Latvijā bijis vāji attīstīts, tādēļ, īstenojot pamatnostādnēs noteikto trešo rīcības virzienu – efektīva sociālo pakalpojumu pārvaldība -, plānots ieviest principu “nauda seko klientam”. Tas nozīmē, ka noteikta naudas summa no valsts budžeta sekos VSAC klientam līdz uz pašvaldību. Tādējādi LM cer motivēt gan pašvaldības, gan komersantus un nevalstiskās organizācijas piedāvāt klientiem nepieciešamos pakalpojumus.

Savukārt klientu grupām, kuras dzīvo pašvaldībās – ģimenēm, kurās ir bērni vai pilngadības personas ar invaliditāti, – plānots piemērot individuālā budžeta shēmu. Tas nozīmē, ka personas “virtuālajā kontā” būs paredzēts finansējums no valsts un pašvaldības budžeta, kurš izlietojams minēto personu atbalstam un pakalpojumu iegādei.

Trešais rīcības virziens paredz arī stiprināt sociālo pakalpojumu institūciju darbinieku kapacitāti, uzlabot sociālo pakalpojumu plānošanu un administrēšanu pašvaldībās un ieviest inovācijas sociālo pakalpojumu uzraudzībā un sniegšanā.

“Pamatnostādnes sociālo pakalpojumu attīstībai 2014.-2020.gadam” līdz 28.augustam ir pieejamas sabiedriskajai apspriešanai. Iesaistīties apspriešanā var ikviens interesents, apmeklējot LM mājaslapas sadaļu “Aktuāli”. Plānošanas dokuments vēl būs jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+