Mobilā versija
+6.8°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
22. jūnijs, 2012
Drukāt

Apnikusi mazo brāļu loma

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (“Vienotība”) vakar pieņēma tieslietu ministra Gaida Bērziņa (NA) demisiju. Līdz jauna ministra izraudzīšanai šis amats uzticēts kultūras ministrei Žanetai Jaunzemei-Grendei (NA).

 

Oficiālais G. Bērziņa demisijas skaidrojums skan aptuveni šādi – tieslietu ministram un premjeram Valdim Dombrovskim esot atšķirīgi uzskati jautājumā par ebreju īpašumu restitūciju un šādā situācijā ministram neesot iespējams pilnvērtīgi vadīt savu nozari. Saeimas politiskajās aprindās gan neviens īsti nevēlas ticēt šai versijai.

“Tas taču redzams ar neapbruņotu aci, ka tas nav saistīts ar ebreju īpašuma jautājumu. NA beidzot ir sapratusi, ka tai ir gandrīz tikpat liela pārstāvniecība Saeimā kā Reformu partijai, un vēlas pastiprināt savu ietekmi,” komentēja koalīcijā ietilpstošās neatkarīgo deputātu grupas pārstāvis Klāvs Olšteins. Pašlaik RP pieder 16 mandāti parlamentā, bet NA – 14, taču ministru amatu attiecība ir 5 pret 2. Olšteins arī apgalvoja, ka par iespējamu spēku pārdali koalīcijā runāts jau labu laiciņu un vienīgais neskaidrais jautājums bijis – kā tā notiks.

Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns profesors Juris Rozenvalds ziņu aģentūrā LETA paudis uzskatu, ka ebreju īpašumu restitūcija drīzāk ir iegansts, nevis iemesls demisijai. Turklāt iegansts esot izvēlēts apzināti, jo par šo jautājumu sabiedrībā nav viennozīmīgas attieksmes. “Īstais cēlonis ir ar sabiedrībā jūtīga jautājuma palīdzību paaugstināt savu ietekmi koalīcijā. Kopš šīs valdības izveidošanas ir redzama “Vienotības” dominance.

 

“Vienotība” jūtas kā vecākais brālis, kamēr RP un NA ierādīta jaunāko brāļu vieta. NA, manuprāt, mēģina nodemonstrēt, ka viņiem ir savs viedoklis, kas orientēts gan “Vienotībai”, gan savam elektorātam. Tas ir mēģinājums parādīt savu stāju, kas viņu elektorātam droši vien ir pietiekami svarīgi,” sacīja J. Rozenvalds.

 

NA pārstāvis Raivis Dzintars kategoriski noliedz mēģinājumus iegūt vairāk amatu valdībā. “Mums nav nepieciešams matemātiski palielināt ministru amatu skaitu, bet gan iespējas realizēt savu programmu. Vēlamies, lai koalīcijas partneri saprastu un respektētu arī mūsu politiskos principus. Pašreizējā situācija ir tāda, ka “Vienotība” un RP pret mūsu vēlētājiem izturas kā pret otršķirīgiem,” teica R. Dzintars. Viņš neizslēdza iespēju, ka sarunu gaitā varētu parādīties arī jautājums par citiem ministru amatiem.

Nu jau bijušais tieslietu ministrs Bērziņš pēc tikšanās ar premjeru žurnālistiem apgalvoja, ka NA turpinās strādāt šajā valdībā, jo politiskajam spēkam ir vēlētāju uzticība. Taču viņš uzsvēra, ka apvienība turpmāk vēlas, lai koalīcijā sadarbība noritētu “kā līdzvērtīgiem partneriem”. Pēc Jāņiem “Vienotība” un NA sanākšot uz politiskajām konsultācijām, lai koalīcijas sadarbības līguma ietvaros vienotos par tālāko rīcību, pēc tikšanās ar Bērziņu informēja Dombrovskis.

 

Uzziņa

Būtiskākās NA iniciatīvas, ko noraidījuši koalīcijas partneri

1) grozījumi Satversmes 73. pantā, kas noteiktu, ka referendumi nebūtu rīkojami arī par pilsoņu loka paplašināšanu;

2) grozījumi Imigrācijas likumā, kas atceltu kārtību, ka trešo valstu pilsoņiem iespējams iegūt pastāvīgo uzturēšanās atļauju Latvijā, par noteiktu summu iegādājoties nekustamo īpašumu;

3) priekšlikums Pilsonības likumā noteikt, ka Latvijas pilsonība būtu atņemama par publiski paustu necieņu pret Latvijas valsti, aicinājumiem likvidēt Latvijas valstisko neatkarību vai graut Latvijas teritoriālo nedalāmību u. c. līdzīgos gadījumos;

4) priekšlikums piešķirt dotāciju Ls 22 000 apmērā Latvijas Nacionālo partizānu apvienībai piemiņas vietu ierīkošanai cīnītājiem pret padomju totalitāro varu;

5) pazeminātās 12% PVN likmes noteikšana atsevišķām pārtikas preču grupām;

6) priekšlikums par pazemināta pensionēšanās vecuma sliekšņa noteikšanu personām, kuras izaudzinājušas 3 un 4 bērnus;

7) likumprojekts, kura mērķis būtu novērtēt to Latvijas pilsoņu nopelnus, kuri Otrajā pasaules karā karoja pret komunistiskā vai nacistiskā režīma militārajiem formējumiem, piešķirot tiem oficiālu Otrā pasaules kara dalībnieka statusu;

8) priekšlikums Saeimā izveidot reģionālo identitāšu apakškomisiju, kas risinātu jautājumus par līvu, latgaliešu, suitu u. c. Latvijas reģionālo identitāšu stiprināšanu;

9) likuma grozījumi, kas noteiktu, ka valsts un pašvaldību iestādes un uzņēmumi savus finanšu līdzekļus glabātu Valsts kasē, nevis komercbankās;

10) aizliegums nepilsoņiem nodarboties ar detektīvdarbību.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+