Latvijā
Kriminālziņas

Apsūdzētais “slepkavībā ar krāsns kruķi” kritizē pratināšanas metodes policijā0


Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto: LETA/Zane Bitere

Pagājušā gada 3. decembrī jau rakstījām, ka 8. februārī Rēzeknē, Koku ielā kādā dzīvoklī alkohola lietošana pārauga vardarbībā, kas beidzās ar to, ka Rihards Silaunieks ar krāsns kruķi, izdarot daudzus sitienus, vispirms nosita sievasbrāli Raimondu un pēc tam savu sievu Rudīti, ar kuriem dzīvoja kopā. Konflikts sācies par 77 eiro, kas bija pazuduši no Silaunieka kabatām. Par šo ļoti smago noziegumu pagājušajā gadā Rēzeknes tiesā sākās tiesvedība un notikuma būtību izstāstījām arī la.lv.

Šodien tiesvedība atsākās ar to, ka apsūdzētā un nogalinātās dēls, kurš notikušajā atzīts par cietušo, nolasīja iesniegumu. Dēls lūdza apsūdzētajam noteikt pēc iespējas mazāku sodu, jo tēvs ļoti pārdzīvojot notikušo, uzbrucis aizstāvoties nevis ļaunprātīgi, pats labprātīgi devies uz policiju un atzinies. Notikušais bijis dzeršanas sekas un tēvs izprovocēts.

Kā jau iepriekš rakstījām, Silaunieks savu vainu atzina arī tiesā, taču šodien lūdza uz tiesu izsaukt Valsts policijas darbiniekus, lai noskaidrotu neprecizitātes un neskaidrības izmeklēšanā. Pēc apsūdzētā domām policisti ar viņu manipulējuši: pratinājuši neadekvātā psihiskā stāvoklī, pārliecinājuši nesaukt advokātu, viens otru mācījuši rakstīt un pārrakstīt pratināšanas protokolu, neprecīzi aprakstījuši savas izmeklēšanas darbības, uzdevuši agresīvus jautājumus, neesot pierakstījuši, ka sitieni veikti aizstāvoties utt.

Uz tiesu operatīvi ieradušies izmeklētāji Artūrs Megris un Vjačeslavs Ļebedevs vairāk nekā stundu pacietīgi atbildēja uz tiesas dalībnieku un jo sevišķi apsūdzētā daudzajiem jautājumiem, visus pārmetumus noliedzot un apgalvojot, ka izmeklēšana un pratināšana notikusi korekti un likumīgi, līdz tiesnesis Ivars Dzindzuks neizturēja: “Par ko tad vispār strīdamies, ja reiz atzīst, ka nositis ar kruķi?” Un izvaicāšanu pārtrauca.

Saistītie raksti

Kā var noprast, arī tiesnesi mulsina, ka Silaunieka versija par aizstāvēšanos parādījusies tikai tiesā (nevis vairākas reizes pratinot policijā) un pati “aizstāvēšanās” realizējusies ar aptuveni 100 sitieniem upuriem…

Acīmredzami apsūdzētais vēlas panākt, ka tiesnesis sāk šaubīties par izmeklēšanas kvalitāti un maina apsūdzības kvalifikāciju: no 118. panta, kas par slepkavību sevišķi pastiprinošos apstākļos paredz no 15 līdz 20 gadu cietumsodu, piemēram, uz 121. pantu, kas par aizstāvēšanos, pārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās robežas, paredz cietumsodu līdz diviem gadiem, vai uz 120. pantu, kas par slepkavību stipra psihiska uzbudinājuma laikā pēc vardarbības vai goda aizskāruma no upura puses, nosaka cietumsodu līdz pieciem gadiem.

Nākamā tiesas sēdes notiks 24. janvārī.

LA.lv