Foto – LETA

Tikai ceturtdaļa Latvijas iedzīvotāju noteikti uzskata, ka skolās bērniem būtu jāapgūst patriotisms, un vien 17 procenti domā, ka skolēniem būtu jāmāca ziedot dzīvību valsts labā.
 Tas ir tikai viens no atklājumiem, ko guvis pētījumu centrs “SKDS”, pēc biedrības “Populares Latvia” pasūtījuma veicot Latvijas iedzīvotāju aptauju “Laba skola: vēlmes un vērtējums”.

Lasītākie

Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 27

TV24

“Jāklausās, ka esam šmaukušies.” Par netaisnību un piemaksām tiem pensionāriem, kuri strādājuši padomju laikā

Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 5

Lasīt citas ziņas

Tās gaitā 1000 Latvijas iedzīvotājiem vaicāja, kam, viņuprāt, būtu jārūpējas par bērnu patriotisko audzināšanu. Ceturtdaļa aptaujāto atbildēja, ka skolās visiem bērniem jāapgūst patriotisms pēc vienotas, oficiāli apstiprinātas mācību programmas, bet 27 procenti pauda, ka vecākiem ir pašiem tiesības izlemt, vai audzināt savas atvases patriotiskā garā. 43% procenti aptaujāto nostājās “pa vidu” starp abiem viedokļiem. SKDS vadītājam Arnim Kaktiņam tas liek domāt, ka šie Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka par patriotisko audzināšanu jāgādā gan ģimenei, gan skolai. Atbildot uz jautājumu “Vai skolām būtu jāmāca bērni atdot dzīvību par Latviju?”, pārliecinošs vairākums – 61 procents – atbildēja, ka tas nebūtu jāmāca. Tikai 17% procenti sprieda, ka būtu gan jāmāca, bet piektdaļa atbildēja, ka “grūti pateikt”. A. Kaktiņš pieļauj: tie, kuri paši būtu gatavi ziedoties Latvijas labā, uzskata, ka arī bērniem jāmāca būt tik patriotiskiem. Viņaprāt, iedzīvotāju mazā gatavība ziedoties saskan ar sabiedrības zemo uzticību valstij. Interesanti, ka krievvalodīgo un latviešu viedoklis, atbildot uz šiem jautājumiem, būtiski neatšķīrās.

Vai skolu izglītības saturs jāveido tā, lai bērnu mācītu ievērot valsts un sabiedrības intereses, cienīt tās un pildīt pienākumus, vai arī galvenais ir panākt, lai bērns skolā iemācītos aizstāvēt savas intereses un gūt panākumus? Atbildot 29 procenti priekšplānā lika valsts un sabiedrības intereses, bet 36 procenti – bērna vajadzības. Nepilns 31 procents atbildēja, ka skolai jāmāk sabalansēt šīs abas puses.

Kokteilis

FOTO. Krasi mainījušās Dārtas Danevičas un Kaimiņa attiecības: “Tā ir mana galvenā dāvana”

TV24

Stikāns: Topošais Transporta enerģijas likums – ārvalstu fosilās degvielas, nevis vietējo ražotāju interesēs

Pensionāres izmisuma solis: 74 gadus veca sirmgalve aplaupa banku, lai atmaksātu parādu

Latvijas iedzīvotājiem arī vaicāja, kādi mācību priekšmeti un prasmes skolā būtu jāmāca. Kā variantus gan nepiedāvāja visus iespējamos mācību priekšmetus, bet vien tos, par kuru vērtējumu pētījuma veicējiem bijusi ziņkāre.

No piedāvātajiem mācību priekšmetiem un prasmēm aptaujātie visvairāk atbalstīja angļu valodas mācīšanu skolās. 80 procenti atbildēja, ka tā noteikti jāmāca, bet 19 procenti – ka drīzāk jāmāca. Neviens neteica, ka šī svešvaloda noteikti nebūtu jāmāca. Nākamais visvairāk atbalstītais mācību priekšmets aptaujā bija sports/fizkultūra, ko par noteikti mācāmu nosauca 77 procenti aptaujāto.

Vairāk nekā puse aptaujāto uzskata, ka skolās noteikti jāmāca arī krievu valoda. Tie, kas ģimenēs sarunājas latviski, 47 procentos gadījumu atbildēja, ka krievu valoda noteikti jāmāca, un 41 procentā gadījumu pauda, ka drīzāk jāmāca, savukārt krievvalodīgie pat 77 procentos gadījumu atbildēja, ka noteikti jāmāca, bet 22 procenti krievvalodīgo sacīja, ka drīzāk jāmāca.

Aptaujā atklājies, ka Latvijas iedzīvotāji ir gana konservatīvi attiecībā uz dzimumu līdztiesību. 61 procents uzskata, ka zēniem un meitenēm būtu jāmāca atšķirīgas prasmes, piemēram, darbmācībā zēniem jāmāca zāģēt un naglot, bet meitenēm šūt un adīt.

Attiecībā uz reliģijas apguvi skolās gan valsts iedzīvotāji nav tik konservatīvi: 56,4 procenti, jautāti, vai skolā jāmāca kristīgā mācību, atbildēja, ka reliģija ir personisks vai ģimenes jautājums, kurā skolai nebūtu jāiejaucas, un tikai 33% teica, ka kristīgās mācības apgūšana skolā bērniem nākšot tikai par labu.

Aptaujātajiem arī vaicāja, kam, viņuprāt, jāmaksā par skolēnu mācību piederumiem un mācību grāmatām.

Tikai septiņi procenti aptaujāto vērtēja, ka par tiem būtu pilnībā jāmaksā skolēnu vecākiem, bet 67 procenti vecāku atbildēja, ka par šīm vajadzībām pilnā apmērā jāgādā valstij. 23% toties uzskata, ka skolas piederumi un mācību grāmatas daļēji jāapmaksā vecākiem, daļēji valstij.

Atklājies arī, ka tie, kuriem pašiem ir skolas vecuma bērni, biežāk grib, lai par skolas vajadzībām parūpējas valsts.

Tāpat vairāk nekā puse aptaujāto uzskata, ka arī par bērnu ārpusklases nodarbībām un pulciņiem pilnībā jāmaksā valstij.

Pamatskolas izglītības saturā iekļaujamie mācību priekšmeti un prasmes iedzīvotāju skatījumā