Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
31. marts, 2014
Drukāt

Apvērsums siltuma ražošanā?

Ik pa laikam siltumtehnikas piedāvājumā parādās oriģinālas lietas, kam prototipi savulaik radīti krievu militāristu vajadzībām. Nupat tradicionālajā būvniecības izstādē Ķīpsalā SIA “Orosi Ltd.” korekti prezentēja sūkni – siltumģeneratoru NTG. Iespējams, tas ir nopietni, ja vien netraucē attieksme pret idejām un produktiem, kas nāk no austrumu kaimiņiem…

Aptuveni pirms desmit gadiem mūsu tirgū debitēja tā sauktie jonu katli – pavisam mazas, kompaktas ierīces, kādas, iespējams, joprojām ražo siltumu krievu zemūdeņu jūrniekiem. Par latviešu privātmājām, kur tagad izmanto šo kaimiņu militārās rūpniecības konversijas produktu, diemžēl ziņu nav, acīmredzot plašāku lietojumu tie nav guvuši kaut vai mūsu iedzimtās piesardzības dēļ, jo – kā var tā būt, ka, neko nesadedzinot, siltums tomēr rodas?

Siltumģenerators NTG vai vismaz tā ideja atvasināta no šīs pašas sfēras. Var ticēt vai ne, taču krieviem modernākās torpēdas priekšgalā esot ierīce, kas pretim­nākošo ūdeni sagriež virpuļa plūsmā, un tad tā spēj attīstīt milzīgu ātrumu – līdz 200 mezgliem jeb aptuveni 360 km/h, jo šīs plūsmas iekšpusē ap korpusu rodas vide ar ārkārtīgi zemu blīvumu, kas nāves rīkam ļauj nesalīdzināmi vieglāk pārvarēt ūdens pretestību. Taču runa nav par torpēdu, bet gan par ierīci, kas ražo siltumu. Kāda tā izskatās?

Noslēgtā cilindrā uz vārpstas ar ķīļiem nostiprināti 2–4 diski. Siltumģeneratora jauda esot atkarīga no to skaita un savstarpējā izvietojuma. Vārpsta caur atsperīgu uzmavu ir savienota ar trīsfāžu asinhrono elektrodzinēju (3000 apgr./min), tas ar ģeneratoru ir samontēts kopējā rāmī. Kad šo iekārtu pieslēdz apkures sistēmai un iedarbina, tā gluži kā jaudīgs mikseris sakuļ cauri plūstošo ūdeni tiktāl, ka mainās tā struktūra un enerģētika, bet blīvums samazinās līdz gāzes stāvoklim, un rezultātā tas uzkarst pat līdz 95 °C. To, kāpēc tā notiek, pat zinātnieki vēl nespējot līdz galam izskaidrot, izstādē stāstīja ražotāju pārstāvis Oganess Adamjans, bet tā notiekot!

Protams, viss ģeniālais ir vienkāršs, bet elektrības patēriņš acīmredzot ir milzīgs. Pēc oficiālās versijas, vienas gigakalorijas saražošanai nepieciešamas 180 kW/h. Lai enerģētiķi izspriež, vai tas ir daudz vai maz, taču izplatītāji garantē, ka efektivitāte (patērētais pret iegūto) esot vismaz 1: 3 un īpašos apstākļos varot sasniegt pat 1 : 8!

Ražotāji piedāvā trīs veidu siltumģeneratorus, kas atšķiras vienīgi ar elektrodzinēja jaudu (55, 75 un 90 kW) un tātad attiecīgi ar apsildāmo telpu tilpumu (aptuveni 5000, 7000 un 8500 m3). Proti, tie ir piemēroti individuālai apkurei lielākām administratīvām vai ražošanas ēkām, sporta kompleksiem un daudzdzīvokļu namiem. Mazākus objektus, piemēram, individuālās mājas, tā neesot vērts apkurināt: ja elektromotora jauda mazāka, efektivitāte strauji krīt!

Oganess Adamjans stāstīja, ka Krievijā šīs iekārtas ražojot jau gadus desmit un eksportējot arī uz Japānu un Dienvidkoreju. Tagad sākuši piedāvāt Baltijas valstīs, pirmā klienta gods ticis Panevēžas piena kombinātam. Pieredze esot uzkrāta pamatīga, tostarp Piemaskavas daudzdzīvokļu mājās. Uzstādi, kur gribi (kompakta ierīce – 2,0 m gara, 0,7 m plata un 0,82 m augsta!), ne vairs katlu māja vajadzīga, ne apkalpojošais personāls (automātika – ražo tik daudz siltuma, cik tobrīd vajag; vēl efektīvāk, ja ir akumulācijas tvertne!), arī gaisu nepiesārņo, un, pats galvenais, nekas nepazūd siltumtrasē! Principiāli jaunā risinājuma dēļ iekārtas esot samērā lētas, atmaksājoties 6–18 mēnešos.

Interesanti, cik tad ir jāiegulda, piemēram, namu apsaimniekotājam Latvijā, lai pārliecinātos par šīs tehnikas reālo efektivitāti? SIA “Orosi Ltd.” tirdzniecības menedžeris Raimonds Geislers vēl atturas nosaukt precīzus skaitļus, taču ar 10 tūkstošiem eiro par mazāko iekārtu jārēķinās. Plus vēl uzstādīšana un palaišana…

Skaidrs, ka šo sūkņu – siltumģeneratoru NTG – izplatītājiem nebūs viegli ielauzties mūsu konservatīvajā tirgū. Visiem gribas iekārtu ar roku aptaustīt, ar lietotāju aprunāties, reālos skaitļus uz papīra izlikt. Tāpēc arī Rīgā būšot divi pilotprojekti, sola Raimonds Geislers. Dzīvosim, redzēsim!

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+