Ar speciālu kara upuru apbedījumu likumu cer ierobežot “melno arheologu” darbību 0
Aizsardzības ministrija (AM) izstrādājusi likumprojektu par kara upuru apbedījumiem, kas jau drīzumā tiks iesniegts Ministru kabinetā, bet 8.maijā – Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienā – to plānots pieņemt Saeimā, šodien žurnālistiem pastāstīja AM parlamentārais sekretārs Veiko Spolītis.
Likuma mērķis ir noteikt kara upuru apbedījumu statusu Latvijā, sekmējot mūsu valsts teritorijā esošo kara upuru apbedījumu juridisko aizsardzību, kā arī nodrošinot kara upuru piemiņas saglabāšanu, godināšanu un cieņas pilnu attieksmi pret kara upuru mirstīgajām atliekām.
Tāpat viens no likuma mērķiem ir ierobežot tā dēvēto “melno racēju jeb arheologu” aktivitātes, apliecināja Spolītis. “Racēji” ir cilvēki, kas mežos meklē dažādas kara laika relikvijas, bet bieži atrod arī cilvēku kaulus. Patlaban neviens likums nereglamentē, ko ar šiem atrastajiem kauliem būtu jādara. Tāpat šiem cilvēkiem nav paredzēts nekāds sods, ja kauli vienkārši tiek izmesti, nevis nodoti organizācijām, kas nodarbojas ar kara upuru pārapbedīšanu. Patlaban Latvijā darbojoties “tuvu pie duča” šādu racēju.
Pēc Spolīša teiktā, likums attiecas uz Pirmā pasaules kara, Latvijas neatkarības kara un Otrajā pasaules kara, genocīda un citu noziegumu pret cilvēci darbību rezultātā bojā gājušo personu – bruņoto spēku pārstāvju, militārpersonu un karavīru mirstīgajām atliekām, atrastām Latvijas teritorijā, kā arī kara darbību rezultātā bojā gājušo upuru apbedījumu vietām.
Likumprojektā teikts, ka kara upuris ir Latvijas teritorijā bruņoto konfliktu darbību rezultātā kritusi un mirusi bruņotajiem spēkiem piederīga persona, kaujās kritusi vai nogalināts pretošanās kustības dalībnieks, partizāns un nacionālās pretošanās kustības konflikta upuris, masu terora akciju laikā kritušais, karagūsteknis, filtrācijas, internēto vai deportēto personu nometnēs mirušais vai nogalinātais.
Kara upuru apbedījumu vieta ir dabā neatzīmēts kara upuru mirstīgo atlieku, iespējams, apbedījums vai vieta, par kuru ir liecības par to esamības iespējamību, bet kara upuru kapsēta un atsevišķa kapuvieta ir kara upuru apbedījumu vieta, kurai ir dabā noteiktas robežas un konstatēta apbedījuma esamība. Tāpat projektā noteikts, ka kara upuru apbedījumu reģistrs ir kara upuru apbedījumu uzskaites un informācijas sistēma.
Paredzēts, ka kara upuru apbedījumu saglabāšanas organizēšanu veic AM, kura šo uzdevumu ar līgumu var deleģēt sabiedriskai organizācijai.
Atbildīgajai iestādei kara upuru apbedījumu saglabāšanas organizēšanas nolūkā ir vairāki uzdevumi: nodrošināt kara upuru reģistra vešanu un uzturēšanu, uzraudzīt normatīvo aktu ievērošanu kara upuru kapsētu un atsevišķu kapavietu saglabāšanas jomā un dot norādījumus par kara upuru kapsētu un atsevišķu kapuvietu izmantošanu, uzturēšanu un saglabāšanu. Tāpat viens no uzdevumiem būs ierosināt vai dod atzinumu par jaunas kara upuru kapsētas un kapuvietas izveidošanu, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniegt atļaujas fiziskām un juridiskām personām kara upuru apbedījumu izpētei, kā arī pieņemt lēmumus par rīcību jaunatklātas kara upuru apbedījuma vietas vai kara upuru mirstīgo atlieku atrašanas gadījumā un izsniegt atļaujas kara upuru pārapbedīšanai.
Jaunatklātas kara upuru apbedījuma vietas vai kara upuru mirstīgo atlieku atrašanas gadījumā, atradējam nekavējoties, bet ne vēlāk kā desmit dienu laikā, būs jāinformē atbildīgo iestādi.
Spolītis sacīja, ka par neziņošanu par atrastiem kara upuriem varēs saņemt sodu, bet par to tikšot izstrādāti vēl atsevišķi Ministru kabineta noteikumi.
Likumprojekta pārejas noteikumi paredz, ka ziņas par kara upuru apbedījumiem, kas apzināti līdz šī likuma spēkā stāšanās brīdim, fiziskās un juridiskās personas sniedz atbildīgajai iestādei līdz 2013.gada 31.decembrim. Veicot nekustamā īpašuma vai ar to saistīto tiesību ierakstīšanu un nostiprināšanu zemesgrāmatā, vienlaicīgi zemesgrāmatā ierakstāmas ziņas par kara upuru kapsētu un atsevišķu kapuvietu.
Likumprojekta izstrādē, kas ilgst jau aptuveni pusgadu, esot iesaistījušā visas atbildīgās institūcijas, tostarp Iekšlietu ministrija, Brāļu kapu komiteja un citas. Pēc Spolīša teiktā, līdz ar šī likuma pieņemšanu būs sakārtots 20 gadus novārtā atstāts jautājums.
