Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Sestdiena, 3. decembris, 2016
21. maijs, 2012
Drukāt

Arī šogad Rīgas maratonā gājis bojā tā dalībnieks no ārvalstīm

Arī šogad “Nordea” Rīgas maratona laikā gājis bojā kāds vīrietis, kurš skriet bija ieradies no ārvalstīm, informēja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) pārstāve Ilze Bukša.

Vīrietis piedalījās 21 kilometru garajā pusmaratona distancē. Vīrietim kļuva slikti skrējiena laikā, viņš tika nogādāts slimnīcā, kur mira, informēja Bukša. Viņa uzsvēra, ka mediķi atradās faktiski blakus vīrietim brīdī, kad viņš sabruka, un palīdzība tika sniegta nekavējoties.

Maratona laikā mediķu palīdzība tika sniegta 155 cilvēkiem, no kuriem 16 tika nogādāti slimnīcā. Kāda sieviete jau pirms maratona bija sajutusi sāpes mugurā un slimnīcā tika nogādāta, nesākot skrējienu.

Šobrīd slimnīcā atrodas vairs tikai trīs maratona dalībnieki, kuriem tiek sniegta nepieciešamā palīdzība. “Galvenais veselības problēmu vaininieks bija karstums un fiziskā slodze. Cilvēki ir atveseļošanās procesā,” informēja Bukša.

Viņa uzsvēra, ka šogad maratona organizatori bija ļoti daudz darījuši, lai nodrošinātu veselības un drošības pasākumus, bet arī pašiem cilvēkiem ir rūpīgāk jāizvērtē savas fiziskās spējas. Tuvojoties vasaras sezonai, kad šādi pasākumi tiks organizēti arvien biežāk, viņa aicināja katru cilvēku uzņemties atbildību par sevi un rūpīgāk ieklausīties savā pašsajūtā.

“Mūsu ieteikums skrējējiem vienmēr ir bijis pienācīgi gatavoties, skrējiena laikā “klausīties” sevī un skriet savā tempā, bet sliktas pašsajūtas gadījumā laicīgi izstāties no skrējiena,” aģentūrai LETA stāstīja Rīgas maratona vadītājs un “NECom” valdes priekšsēdētājs Aigars Nords. Viņš sacīja, ka ārsta zīmes tiek pieprasītas atsevišķos maratonos un valstīs, tomēr kopumā tā nav ļoti izplatīta prakse un pieredze rāda, ka negadījumi notiek arī skrējienos, kur tiek pieprasītas ārsta zīmes, tātad pēc būtības ārsta zīme neko neatrisina.

“Mēs, maratona komanda, izsakām visdziļāko līdzjūtību bojāgājušā dalībnieka tuviniekiem un pateicamies visiem dienestiem, ar kuriem sadarbojāmies dalībnieku drošības nodrošināšanā. Visi darbojās ļoti pašaizliedzīgi un operatīvi,” sacīja Nords.

Kā ziņots, arī pērn pēc maratona gāja bojā kāds 60 gadus vecs Zviedrijas pilsonis.

LETA jau ziņoja, ka maratona dalībniekiem skrējiena laikā tika nodrošināti 20 000 litru ūdens vairāk nekā 14 vietās trasē. Septiņās vietās bija pieejamas ūdens šļūtenes un miglas dušas, lai atsvaidzinātos. Dažādās vietās trasē atradās septiņas neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnas, vairāki Latvijas Sarkanā Krusta palīdzības punkti, krastmalā atradās Katastrofu medicīnas centra telts, un arī finišā atradās mediķi.

“Par dalībnieku veselību ir domāts arī visus iepriekšējos gadus, bet šogad fiziska sagatavošanās skrējienam tiek īpaši uzsvērta,” sacīja informēja maratona organizatoru komandas vadītājs Aigars Nords. Lai samazinātu dalībniekiem veselības problēmu rašanās risku skrējiena laikā, ir bijuši organizēti informatīvi pasākumi, veidoti blogu ieraksti un video pamācības, katru svētdienu maratona dalībniekiem bija iespēja skrējienam gatavoties Mežaparkā un saņemt mediķu konsultācijas.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+