Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
9. oktobris, 2014
Drukāt

NEDĒĻAS FILMA: Izlaiduma gads

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Izlaiduma gads vidusskolā vienmēr ir īpašs – tu esi gandrīz jau pieaudzis, pavisam tuvu tai izvēles iespējai, kam gribi veltīt studiju vai darba gaitas (vismaz tobrīd). Tāpēc filma “Izlaiduma gads” ir viegli saprotama, jo mēs esam tur bijuši. Un filmas veiksmes pamatā ir ne tikai stāsts.

Šī ir režisora Andra Gaujas pirmā spēlfilma, un tā parāda režisora interesi par dokumentalitāti, ļaujoties spēlei un improvizācijai, ar šādiem līdzekļiem ļaujot pietuvoties īstenībai. Atzinību guvušajā Gaujas dokumentālajā filmā “Ģimenes lietas” (2010) dokumentālajā stāstā pavīdēja ainas, kas uzskatāmas par iestudētām, bet šeit ir izmantota pretēja pieeja – nereti epizodes šķiet kā dokumentāls materiāls, pateicoties neprofesionālu tēlotāju līdzdalībai un aktieru improvizācijai savu lomu ietvaros. “Izlaiduma gada” stāsta centrā ir jauna skolotāja Zane (Inga Alsiņa-Lasmane), kura uzsāk darbu jaunā skolā un uzņemas audzināt vidusskolas pēdējo klasi. Viņas personīgajā dzīvē iestājusies pauze, jo draugs aizgājis pie citas, līdz ar to skola un klase kļūst par Zanes dzīves centrālo asi. Jaunā skolotāja šķiet pievilcīga vienam no audzēkņiem – Maksim (Mārcis Klatenbergs), kurš ir gatavs būt neatlaidīgs, lai skolotāja viņā ieraudzītu arī pievilcīgu jaunu vīrieti, ne tikai savu audzēkni.

Tēmas izvēle ir bijusi ļoti trāpīga, spēlfilmas ieceri attīstot no sākotnēji paredzēta dokumentāla stāsta. Skolotāju vide rādīta kā vientuļu cilvēku kopums, īpaši izceļot skolotāju, ko tēlo aktieris Gatis Gāga, kurš viens audzina dēlu pēc sievas nāves un cer, ka Zanē varētu atrast viņam mammu, un Lienas Šmukstes spēlētā skolotāja, kura cenšas vientuļajam vīrietim pietuvoties, lai kliedētu pati savu vientulību. Klases vide parādīta kolorīti ar dažādiem skolēnu tipiem, bez Makša izceļot Intu, nākošu no nelabvēlīgas ģimenes, kurā patēvs meiteni sit. Dramaturģisks konflikts (scenārija autori Lauris Gundars un Andris Gauja) veidots starp Intu un Zani, jo arī Inta slepus cer uz Makša uzmanību. Emocionāli saspringts laiks, kāds ir vidusskolas noslēguma posms, reizē ir arī ļoti trausls, jo jaunieši meklē autoritātes un tās statusa zušana var izraisīt emocionālu sprādzienu, kā tas tēlots filmā. Varbūt trūkst viengabalainības, akcentējot Zanes varoni – tikai norādes uz viņas nākšanu no laukiem, kaut gan tēls neliecina par lauku meiteni pilsētā.

Filmu īpaši saistošu dara tās uzņemšanas veids – kustīga kamera (operators Aleksandrs Grebņevs, ar kuru kopā Gauja veidojis “Ģimenes lietas”). Tas rada līdzdalības sajūtu atainotajos notikumos, uztur darbības spraigumu, kā ietekmē stāstam tiek piešķirta papildu dinamika. Tas veicina dokumentalitātes sajūtu – jaunieši klasē it kā kautrīgi reaģē uz kameru, kā varētu būt dokumentālā filmā. Zanes dzīvoklis vizuāli veidots tā, lai tam piemistu īpaša aura, vēl pastiprinot nestandarta situāciju, kāda izveidojusies starp Zani un viņas audzēkņiem. Neiztrūkstošs ir balto ķieģeļu blokmāju tēls, ar ko asociējas daudzi Rīgas mikrorajoni.

Darbība risinās viena mācību gada garumā, izvēlētie laika posmi sižetā akcentē svarīgus notikumu attīstības punktus. Uzsvars ir uz darbības, notikumu attīstību, ne varoņu psiholoģisku portretu veidošanu. Tāpēc varbūt ne vienmēr rodamas atbildes uz jautājumiem par varoņu rīcības motivāciju. Ļoti veiksmīga ir Ingas Alsiņas-Lasmanes izvēle galvenajai lomai. Filma jau nonākusi starptautiskā apritē – pasaules pirmizrāde notika Monreālas Starptautiskā kinofestivāla debijas filmu konkursā augusta beigās. Varbūt noder

“Izlaiduma gads”, Latvija, 2014

Režisors Andris Gauja

Lomās: Inga Alsiņa-Lasmane, Mārcis Klatenbergs, Andrejs Smoļakovs, Gatis Gāga, Liena Šmukste u.c.

Kinoteātros “Citadele”, “Multikino”, “Cinamon” no 10.10.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+