Ekonomika
Nauda

Asociācija: Apsardzes nozarē nodokļus sāk maksāt godīgāk 16


Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto – LETA/Edijs Pālēns

Pagājušajā gadā apsardzes nozares apgrozījums bija 104,6 miljoni eiro, kas ir par 2,4% mazāk nekā gadu iepriekš, bet nenomaksāto nodokļu apmērs krities par 9,2% – sasniedzot 11 miljonus eiro, liecina Drošības nozares kompāniju asociācijas (Asociācija) apkopotie dati.

Balstoties uz apkopotajiem datiem, asociācija secina, ka nodokļus sāk maksāt godīgāk, jo daļa uzņēmumu iziet no ēnu ekonomikas, bet vairums komersantu joprojām izvēlas darboties pelēkajā sektorā. Kā norādīja asociācijas pārstāvji, ēnu ekonomikas mazināšana un nodokļu krāpniecības ierobežošana ir viens no asociācijas darbības pamatmērķiem.

Asociācijas valdes priekšsēdētājs Arnis Vērzemnieks atzīmēja, ka šī gada pirmajā pusgadā asociācija vērsa sabiedrības un atbildīgo institūciju uzmanību apakšuzņēmumu shēmu veidošanai, kas notiek fiziskās apsardzes pakalpojumu sfērā. “2016.gadā tika veiktas izmaiņas Apsardzes darbības likumā, kas noteica, ka apakšuzņēmējs nav tiesīgs nodot tālāk citiem izpildītājiem savu saistību izpildi, tomēr redzam, ka veiktās izmaiņas nav nesušas būtiskus rezultātus un būtu nepieciešams stingrāk ierobežot apakšuzņēmumu izmantošanu fiziskajā apsardzē,” sacīja Vērzemnieks.

Viņš papildināja, ka īpaši aktuāla ir cīņa pret negodīgu praksi publisko iepirkumu organizēšanā, jo pašlaik cena tajos ir galvenais kritērijs, pēc kura izvēlās uzvarētāju, bet negodīgie uzņēmumi cenu pazemina uz nodokļu nemaksāšanas un aplokšņu algu rēķina.

“Asociācija jau vairākkārt ir norādījusi, ka uzraugošo iestāžu nespēja risināt problēmas apsardzes nozarē sekmē to, ka darbinieki nesaņem atalgojumu par godīgi paveikto darbu. VID dati liecina ka, 2017.gadā 50,8% apsardzes nozares darba devēju aprēķināja darba ņēmēju vidējos mēneša darba ienākumus zem valstī noteiktās minimālās darba algas. Ikvienam ir skaidri saprotams, ka realitātē apsargi nestrādā par tik zemu atlīdzību un liela daļa atalgojuma vienkārši tiek maksāta aploksnē, tādējādi kropļojot godīgu konkurenci un veicinot ēnu ekonomiku nozarē,” uzsvēra Vērzemnieks.

Lai cīnītos ar ēnu ekonomiku, asociācija turpina virzīt apsardzes nozari uz Ģenerālvienošanās parakstīšanu, lai noteiktu minimālās algas slieksni nozarē. Asociācijas valdes priekšsēdētājs atzīmēja, ka pašlaik notiek tikšanās ar partneriem, kas nepieciešami, lai ģenerālvienošanos noslēgtu.

Saistītie raksti

Vērzemnieks sacīja, ka ir arī notikušas vairākas tikšanās ar Latvijas drošības biznesa asociāciju, lai pārrunātu vienošanās nosacījumus un kopīgās darbības, lai sasniegtu rezultātu. “Būtiska problēma ir vienotu nozares raksturojošu datu neesamība, jo katrai nozari uzraugošajai institūcijai ir sava metodika, kā aprēķina datus. “Asociācija uzskata, ka vienošanās mazinās darbaspēka trūkumu, un tajā pašā laikā saruks to uzņēmumu skaits, kuri saviem darbiniekiem algas maksā aploksnēs. Negodīgie uzņēmēji ne tikai kropļo konkurenci un kaitē apsardzes nozares prestižam, bet arī liedz klientiem saņemt kvalitatīvu un drošu pakalpojumu,” norādīja Vērzemnieks.

Drošības nozares kompāniju asociācijā ir apvienojušies apsardzes nozares uzņēmumi kā “G4S”, “Grifs AG”, “Securitas Latvia” un “Latvijas Dzelzceļa apsardze”. Asociācijas mērķis ir sekmēt ilgtspējīgas apsardzes nozares attīstību, kas balstās uz godīgu un taisnīgu konkurenci, kā arī spēkā esošo normatīvo aktu ievērošanu.

LA.lv