Ekonomika
Nauda

Nodokļa atlaižu atcelšana ietekmēs pelnošākos uzņēmumus 16

Foto – Shutterstock

Finanšu ministrijā (FM) sagatavotajā nodokļu reformas projektā, kas cita starpā paredz reformēt uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN), viens no priekšlikumiem, kuru atbalsta Pasaules banka un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), ir atcelt šī nodokļa atlaides, kas tādējādi atsvērtu to ieņēmumu samazinājumu valsts budžetā, ko radītu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazinājums līdz 20% (pašlaik noteikto 23% vietā). Pēc FM plānotā, tāda pati likme – 20% – peļņas sadales brīdī no nākamā gada 1. janvāra tiktu noteikta arī UIN – līdz šim likumā noteiktās 15% likmes vietā.

Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vairāk sliecas atbalstīt agrāk jau vairākkārt cilāto priekšlikumu neaplikt ar UIN to peļņu, kuru uzņēmums iegulda attīstībā (0% likme reinvestētai peļņai).

Ministru prezidenta vadītā nodokļu reformu vadības grupa, kurā ir valdības, Saeimas, Latvijas Bankas, LDDK, LTRK, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas pārstāvji, konceptuāli jau atbal­stījusi Finanšu ministrijas sagatavoto nodokļu reformu plānu, tostarp piedāvāto jauno UIN kārtību.

Finanšu ministrijā piebilst, ka, atceļot visas līdz šim paredzētās šī nodokļa atlaides, vienlaikus īpašs nodokļu režīms saglabātos speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīv­ostās. Jaunais regulējums būs līdzvērtīgs Igaunijā ieviestajai sistēmai, kuru uzņēmumi uzskata par konkurētspējas stimulu.

Uzņēmējiem, kuriem vaicāju, vai būtu atbalstāma uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaižu atcelšana, viedokļi atšķiras. Daži pat atzīst, ka vēl nav paguvuši iepazīties ar šiem plāniem. AS “Ventspils nafta” valdes priekšsēdētājs Roberts Kirkups uzskata – kamēr neesot zināmi visi ar šo nodokli saistītie grozījumi kopumā, tikmēr esot pāragri vērtēt, kā tas ietekmēs koncerna darbību.

 

Jāuztraucas lielajiem

Dārzeņu audzēšanas SIA “Latgales dārzeņu loģistika” valdes loceklis Edgars Romanovskis atzīst, ka UIN atvieglojumu atcelšana neuztrauc. Tos neesot izmantojuši, tāpēc ka uzņēmumam nebija peļņas, ko ieguldīt attīstībā. Par to esot jāuztraucas lielajiem uzņēmumiem. “Jāņem vērā, ka mēs esam mazs uzņēmums, pērn apgrozījums mazliet pārsniedza 600 000 eiro. Bet saistībā ar uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumiem to gan varu teikt droši – plānotais iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazinājums ir vajadzīgs un atbalstāms,” viņš piebilst.

Arī LDDK sociālās drošības un veselības aizsardzības eksperts Pēteris Leiškalns skaidro, ka šī nodokļa atvieglojumus līdz šim varējuši izmantot tikai vidējie un lielie uzņēmumi, kuri strādājuši ar pietiekami lielu peļņu, kuru pēc tam varējuši investēt attīstībā. Savukārt viens no iemesliem, kāpēc atlaidi nevar izmantot mazie uzņēmumi, ir tas, ka šis nodoklis ir grūti administrējams. Viņaprāt, jaunais UIN režīms lielajiem komersantiem vairs nebūs tik izdevīgs kā līdzšinējais.

 

Cer uz līdzsvarotu risinājumu

“Finanšu ministrijas piedāvāto nodokļu reformu kopumā es atbalstu, jo tās mērķis ir uzņēmumu konkurētspējas un eksporta spēju paaugstināšana. Īpaši uzsvēršu dažus no pamatprincipiem – reģionālā konkurētspēja vismaz Baltijas telpā, līdzīgs nodokļu slogs līdzīgiem ieņēmumu veidiem, kreditēšanas un kapitalizācijas uzlabošanās,” saka uzņēmuma “Latvijas Finieris” padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

“Nodokļu sloga pārnešana no darbaspēka uz kapitālu, visticamāk, dos tūlītēju efektu – palīdzēs sakārtot darbaspēka tirgu un veicinās efektīvāku darbinieku piesaisti. Bet nebūtu jāsteidzas likvidēt visus investīciju piesaistes stimulus. Mērķtiecīgi un laikā veikti ieguldījumi ir uzņēmuma ilgtspējīgas darbības pamatā. Tomēr ceru uz līdzsvarotu risinājumu no Finanšu ministrijas puses, lai veicinātu investīcijas gan uzņēmumu, gan arī valsts interesēs,” viņš piebilst.

 

Atlaides visiem nepienāktos

“Kaut arī aizvadītajos trijos gados uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumus investīcijām esam izmantojuši, man nebūtu iebildumu, ja šī kārtība tiktu mainīta,” teic zivju pārstrādes uzņēmuma “Karavela” valdes loceklis Andris Bite. “Līdzšinējā atvieglojumu piešķiršanas kārtība ir pārāk izplūdusi – atvieglojumus varēja saņemt arī tādi uzņēmumi, tostarp bankas, kam tie nemaz nepienāktos. Protams, ar abām rokām atbalstu plānoto 0% likmi reinvestētai peļņai. Te gan jāpiebilst, ka, izdarot jebkādus grozījumus kāda viena nodokļa piemērošanas režīmā, vienmēr jāskatās, kā tie ietekmē citus nodokļus.”

Pēc Ekonomikas ministrijas datiem, par veiktajām investīcijām UIN atlaides piešķir kopš 2011. gada. Līdz šim atvieglojumus par veiktajām investīcijām saņēmuši 27 uzņēmumi, tostarp “Dobeles dzirnavnieks”, “Baltic Crystal”, “Tērvetes AL”, “AKG Thermotechnik Lettland”, “Olainfarm”, “Latvijas Mobilais telefons”, “Latvijas Finieris”, “Bite Latvija”, “Cross Timber Systems”, “Livonia Print”, “Plantos”, Rīgas Piena kombināts, “Aduga”, “Alfa agro”, Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca, “Valmieras stikla šķiedra”, SIA “Broceni Pellets” un citi. Kopējā šīs UIN atlaides summa veido 79 247 921 eiro.

Uz šo UIN atlaidi var pretendēt uzņēmumi, kuri plāno piecu gadu laikā investēt ražošanas iekārtās un ražošanas ēku izbūvē vai rekonstrukcijā apstrādes rūpniecības, datoru programmēšanas, telekomunikācijas, uzglabāšanas un transporta palīgdarbību nozarēs ne mazāk kā 10 miljonus eiro. Uzņēmumi, kuru projekti tiek atbalstīti, pēc projekta īstenošanas saņem uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi 25% apmērā no ieguldītās summas.

FM informācija uzrāda, ka 2015. gadā (par 2016. gadu deklarācijas komersantiem jāiesniedz līdz 2017. gada jūlija beigām) UIN atvieglojumu apmērs bijis 399,4 miljoni eiro, kas tad par 4,2% pārsniedza kopējos UIN ieņēmumus. Tātad līdz šim vairāk atlaida nekā iekasēja.

 

Peļņas nodokļa atvieglojumi: par 400 miljoniem

* Pašlaik Latvijā ir noteikti 23 UIN atvieglojumi. No tiem vairākus var piemērot vienlaikus.

* Nodokļa atvieglojumi pēc to mērķa iedalīti piecās grupās: investīciju veicināšanai (9), atbalsts krīzes periodā (2), atvieglojumi nozarēm (6); sociāla rakstura mērķiem (4) un vēl divi citi nodokļa stimuli.

* 2015. gadā UIN atvieglojumu apmērs bija 399,4 miljoni eiro, kas 2015. gadā par 4,2% pārsniedza kopējos UIN ieņēmumus.

* No Latvijā ieviestajiem stimuliem investīciju veicināšanai būtiskākais pēc tā apmēra ir atvieglojums iespējai segt zaudējumus.

* 2015. gadā visvairāk izmantotais bija atvieglojums paātrinātai pamatlīdzekļu norakstīšanai (to izmantojuši 59,7% no visiem uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas iesniegušajiem komersantiem (kopā deklarācijas iesnieguši 85 445 komersanti).

* 2015. gadā trešais populārākais atvieglojums, vērtējot pēc komersantu skaita, bijis atvieglojums lauksaimniecībai par tām summām, kas ir izmaksātas subsīdiju veidā attīstībai. Šo atvieglojumu izmantojuši 3,2% no visiem komersantiem.

Avots: FM dati

LA.lv