Foto – Valdis Semjonovs

Kamēr dzelzsbetona konstrukcijas dominē modernajā pilsētbūvniecībā, dārzā kokmateriāls joprojām ir karalis – ekoloģisks, ergonomisks un ekonomisks.

Piedāvājums

Lasītākie

Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 27

Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 5

TV24

“Jāklausās, ka esam šmaukušies.” Par netaisnību un piemaksām tiem pensionāriem, kuri strādājuši padomju laikā 189

Lasīt citas ziņas

Nelielu dārza būvi var sanaglot pats, var pasūtīt galdniecībā vai iegādāties specilizētā uzņēmumā. Grūti izskaitļot, kurš variants izdevīgāks. Katrā ziņā ražotāju piedāvājums ir fantastisks – vasarnīcas, kempinga un dārza mājas, saimniecības ēkas, pirtis, garāžas, grilētavas, dārza tualetes, suņu būdas (pat divstāvīgas!), smilšu kastes, šūpoles, pergolas, lapenes. Papildus vēl dažādas piebūves, terases, pat slēģi un puķu kastes – kopā vairāk nekā 100 dažādu projektu.

Konstrukcijas veido no frēzētiem masīvkoka dēļiem (28 mm, 34 mm, 44 mm, 45 mm vai 70 mm), sienu biezumu izvēlas atbilstoši konstruktoru aprēķiniem un mājas izmantošanas mērķiem.

FOTO. Tik garda kartupeļu biezputra, ka to var ēst pat bez piedevām – īsts komforta ēdiens

Kokteilis

FOTO. Krasi mainījušās Dārtas Danevičas un Kaimiņa attiecības: “Tā ir mana galvenā dāvana”

TV24

Stikāns: Topošais Transporta enerģijas likums – ārvalstu fosilās degvielas, nevis vietējo ražotāju interesēs

Dēļu kvalitātei ir strikti nosacījumi: pieļaujamais mitrums – ap 18 %, plaisas ne vairāk kā 50 % no garuma, turklāt tās nedrīkst būt caurejošās, arī trupe un zilējums nav pieļaujams. Lielāku konstrukciju izturību panāk ar līmētām koka brusām, kuras lieto prāvākām ēkām 88 mm, 114 mm vai 134 mm biezām sienām. Šādas mājas ir dārgākas, jo ražošanas process ir sarežģītāks un prasa lielākus resursus. Koka konstrukciju dažādība ir ļoti liela.

Pamati

Katrai, arī nelielai dārza mājiņai vajadzīgi pamati. Izšķir balstveida, lentveida, stabveida, pāļu un vienlaidu plākšņu pamatus, bet konkrēto izvēli nosaka grunts sastāvs un gruntsūdens līmenis. Ja dārza mājiņa iecerēta uz labas nestspējīgas grunts, visbiežāk izmanto vienkāršos balstveida pamatus no koka, akmens, ķieģeļiem, betona vai dzelzsbetona. Pamatu bloku skaits atkarīgs no mājas izmēriem un svara. Vispirms izliek blokus, tos nolīmeņo, uzliek pamatu lāgas un tad slej mājas sienas. Šo pamatu priekšrocība ir montāžas ātrums un lētums. 

Jārēķinās, ka bloki pirmajā gadā nedaudz staigā. Bieži izmanto arī monolītos dzelzs­betona lentveida pamatus. Plātņveida armētos betona pamatus liek tur, kur grunts nestspēja ir maza, un vismaz 10 cm biezumā izklāj zem visas ēkas. Šie pamati pielāgojas grunts kustībām, tomēr ir salīdzinoši dārgi. Jauns un lēts risinājums ir tērauda skrūvpāļu balsti, kuri kalpo arī mālainās, kūdrainās un apūdeņotās gruntīs. Tos ieskrūvē tik dziļi, līdz sasniedz stabilu pamatni, nodrošinot nestspēju līdz 7 tonnām. Pamatu izmaksas atkarīgas no grunts sastāva, pamatu veida un lieluma un nepieciešamajām komunikācijām. Labu pamatu izbūve var sasniegt pat 15 – 20 % no ēkas būvniecības izmaksām.

Siltināšana


Mājas standarta komplektā ietilpst arī spundēti 19 mm dēļi jumta klājam. Mazām dārza būvēm uz tā parasti liek ruberoīda papi, taču daudz populārāks segums pašlaik ir bitumena šindelis, ko var uzklāt arī uz sarežģītāku formu jumtiem. Šī materiāla krāsu daudzveidība ļauj jumtu viegli iekļaut apkārtējā ainavā. Lielākām vasarnīcām bieži izmanto metāla dakstiņus, kas īpaši labi piemēroti mūsu klimatiskajiem apstākļiem.

Zem jumta ieklāj apmēram 100 – 150 mm izolācijas slāni, kas nodrošina arī mājas neuzkaršanu vasarā. Ārsienām ieteicams 50 – 150 mm akmens vates siltinājums,

– Arī grīdas jāsiltina ar 100 – 120 mm putu polistirolu vai minerālvati. Piemēram, var izveidot šādu pīrāgu – putu polistirols, hidroizolācijas materiāls, skaidu plātne OSB-3 un dēļu klājs. Uz tā var likt dēļu grīdu, laminātu, flīzes vai citus materiālus, – iesaka firmas “GF Solution” tirdzniecības vadītājs Kārlis Lisovskis.