Mobilā versija
Brīdinājums +13.1°C
Eduards, Edvards, Edvarts, Varis
Piektdiena, 26. maijs, 2017
14. septembris, 2016
Drukāt

Monika Zīle: Atriebjas neizlēmība un stratēģijas mīnusi (2)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Budžeta portfelis

Par to, vai patlaban jau situsi stunda, kad tautas sakāmvārds mudina saskaitīt līdz rudenim izdzīvojušos cāļus, var strīdēties – vēl taču nav bijušas salnas, kuru asie zobi nikni kož trauslām radībām. Tādā ziņā valsts pamatbudžeta ieņēmumi pirmajā pusgadā ir stabili nemainīgs lielums, tikai tā cipars diemžēl nav optimisma degviela – kasē par 122 miljoniem eiro mazāk, salīdzinot ar to pašu laiku pērn. Virspusējs ieņēmumu krituma izskaidrojums ir ES struktūrfondu līdzekļu kavēšanās, kas jo sevišķi nobremzējusi celtniecības nozari. Taču mīnuss apstiprina ne vien Latvijas tautsaimniecības lielo atkarību no skaļi zākātā “Briseles diktāta”, bet skaudri apstiprina stratēģijas trūkumu valsts pārvaldes augstākajos līmeņos.

Vēl jo spilgtāk tas izgaismojas, salīdzinot “Nacionālās attīstības plānā 2014. – 2020. gadam” (NAP) spraustos mērķus un reālo veikumu. Daudzās ailītes paliks tukšas, bet nopietnākās bažas par to, ka prognozētais ražošanas pieaugums klibojis uz abām kājām un tālu atpalicis no paredzētā kopā ar minētajā Latvijas ilgtspējas attīstības dokumentā ietvertajām cerībām stingriem soļiem tuvoties Eiropas avangarda valstu iedzīvotāju labklājības slieksnim. Tagadējā valdība šo plānu cenšas nepieminēt, kaut arī gandrīz visi Māra Kučinska (ZZS) vadītā kabineta ministri, pašu premjeru ieskaitot, tā vai citādi piedalījušies lielo mērķu spraušanā. To nesasniedzamības noklusējums nav jāmeklē kautrībā, bet valsts budžetu tapināšanas pieredzē – katrs stiķēts kā vistuvāko plikumu piesegšanas deķis, atstājot rūpi par NAP piesaukto ilgtspēju mistiskām priekšdienām. Gala cipara vārdā ir pārkāpti uzņēmējiem dotie solījumi nemainīt nodokļu politiku un piekopti citi grēka darbi, kuru dēļ ārvalstu investori uzskata Latviju par ieguldījumiem nedrošu, bet spaidos izdzīvojušie pašmāju ražotāji glābjas pelēkajā zonā un citos apšaubāmos veidos. Tad nav ko brīnīties, ka budžeta ieņēmumi sarūk.

Protams, mūžīgi nevar lāpīt bikses ar kreklam noplēstu gabalu un tagad, kā mēdz teikt – atbraucām!… Ekonomistu aprindās jau arvien biežāk izskan budžeta konsolidācijas pieļāvums. Cerams, līdz tam nenonāks. Bet valdība ir pamatīgi saspringusi, lūkojot finanšu rezerves. Tiek apsvērta iespēja nākamgad iekasēt maksu par citā valstī reģistrētajām Latvijas iedzīvotāju automašīnām, kuras te ripo augu gadu. Jāteic, šo normu pieņemot, Kučinska komandai derētu ar klusuma brīdi atcerēties priekšgājējus, kuri tādās pašās budžeta lipināšanas spīlēs bija saskatījuši naudas pumpīti paaugstinātā nodoklī noteiktas klases spēkratu īpašniekiem un realitātē dabūjuši veco labo čiku.

Varas ļaužu neizlēmība un tradicionālā tuvredzība ir galvenais iemesls arī tam, ka 90% valsts pārvaldē strādājošo saņem krietni zemāku atalgojumu nekā tāda paša līmeņa speciālisti privātajās struktūrās. Bieži slavētā Valda Dombrovska valdība savulaik ekonomisko krīzi neizmantoja būtiskai valsts pārvaldes aparāta samazināšanai, bet vienkārši apcirpa darba samaksu, kas šobrīd ir nemotivējoša. Lai darbiniekus noturētu, algas jāceļ, bet naudas nav. Kučinskim tagad būs jāķeras pie nepateicīgā pienākuma īsināt algu saņēmēju sarakstus. Par to runājot, premjers gan teica, ka labiem ierēdņiem neesot pamata satraukumam. Gan jau, taču kadru vētīšana, ja valdība šim solim saņemsies, droši vien atklās robus mūžizglītības programmu un reālās dzīves saskarsmē.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Privātā sektorā strādājošiem minimālā alga un aploksnīte ,bet t.s. speciālistiem uz tā rēķina lielās algas.

  2. Ko Vienotība( Jaunais laiks) iesējis kā nezāles, tik ātri neizravēs. Tas ir tāpat kā kāršu spēlē, ja esi mīnusos , ārā grūti izklūt!

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Cēsu bruņinieku cīņa ar latvāņiem

Cēsu novada dome pieņēmusi grozījumus noteikumos, kas paredz, ka tie zemju īpašnieki, kuri būs veikuši latvāņu invāzijas ierobežojošus pasākumus, saņems 90% nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atvieglojumu. Šāds lēmums pieņemts, lai zemes īpašniekus motivētu ilgtermiņā veikt latvāņu ierobežošanas pasākumus. To, vai īpašums varēs saņemt nodokļa atvieglojumu, noteiks komisija, līdz 15. jūnijam veicot zemes pirmreizēju apskati, lai konstatētu latvāņu invāziju ar divgadīgiem vai vecākiem latvāņiem, kas aizņem vairāk nekā 0,1 hektāru lielu vienlaidu platību. Pēcāk komisija augustā vēlreiz skatīsies, vai veikti latvāņa izplatības ierobežošanas pasākumi. Latvāņu apkarotāji nodokļa atvieglojumam var pieteikties līdz 31. maijam.

Vai spējat samaksāt par veselības aprūpi?
Māris Antonevičs: Nevari vairs izturēt? Ej balsot! (11)Vēlēšanu iecirknis nav Pelnrušķītes balle, kur meklē īsto un vienīgo, tā ir vieta, kur paust savu politisko nostāju
Māris Zanders: Nomenklatūras psiholoģija nav mainījusies (8)Pārdomas pēc Aivara Lemberga parādīšanās vairākās 
pirmsvēlēšanu debatēs
Uldis Rutkaste: Nodokļu reforma jāturpina! (4)Budžeta deficīts nodokļu pārmaiņu rezultātā nebūs tik augsts, kā lēš Eiropas Komisija.
Draugiem Facebook Twitter Google+