Mobilā versija
+3.1°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
28. novembris, 2012
Drukāt

Autoostas – tikai stāvlaukumi?


Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Centieni ieviest kārtību autoostu finansēšanā, pārliekot maksājumu no valsts uz pašvaldību un pasažieru pleciem, liecina par Satiksmes ministrijas ierēdņu nespēju profesionāli pildīt savus darba uzdevumus, uzskata gan Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS), gan arī autoostu vadītāji.

 

Lai gan šonedēļ Ministru kabineta komitejā ministri konceptuāli atbalstīja autoostu finansēšanas modeļa maiņu no 2014. gada, tomēr vēl gaidāmas asas diskusijas.

Latvijā patlaban darbojas 35 autoostas. Tās ir ļoti dažādas. Ir vietas, kur ļoti sliktā stāvoklī ir, piemēram, tualetes, citviet tualetes pakalpojums ir par maksu.

Pērn autoostas no valsts ar pasažieru pārvadātāju starpniecību saņēma Ls 3 milj., tostarp kā maksājumu par biļešu izplatīšanu Ls 0,6 milj. un kā maksu par autobusu iebraukšanu autoostās – aptuveni Ls 2,34 milj. Problēmas būtība – nav izvērtēts, cik efektīvi darbojas autoostas un vai tām var piešķirt mazākas subsīdijas.

Par autobusa iebraukšanu katrā autoostā ir ļoti atšķirīga maksa. Autoostas to ir noteikušas robežās no Ls 0,50 līdz 8,39. Tas ir daudz vairāk nekā, piemēram, Tallinas autoostā, kur par viena autobusa iebraukšanu ir jāmaksā no Ls 1,04 līdz 1,41, bet Lietuvā šis maksājums ir no Ls 0,35 līdz 1,40. Lai gan Satiksmes ministrija (SM) pēdējos gados ir rosinājusi maksu samazināt, tomēr rezultāta nav. Risinājums varētu būt iebraukšanas maksas noteikšana Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, uzskata LPS. SPRK gan būtu par darbu jāatskaita 0,2% no uzņēmumu apgrozījuma.

SM piedāvā noteikt valsts apmaksāto minimālo pakalpojumu daudzumu (tā varētu būt maksa par perona uzturēšanu un informācijas sniegšanu), formulēt, kas ir autoosta, iesaistīt pašvaldības autoostu finansēšanā, kā arī uzdot Autotransporta direkcijai uzraudzīt autoostas, paredzot šim mērķim papildu naudu.

Divu jaunu ierēdņu darba vietu izveide un uzturēšana maksā aptuveni Ls 42 000 gadā, norādīts ministru vērtētajā anotācijā. Iecerēts, ka no 2014. gada valsts autoostām piešķirtu Ls 1,6 milj., bet Ls 0,9 milj. būtu jāatrod pašvaldību budžetos. Vai mazās autoostas neizputēs?

LPS padomnieks Aino Salmiņš: “Tas ir rekets pret pašvaldībām. Iecere nav izvērtēta. Vispirms vajadzētu analizēt autoostu īpašuma formas, to piedāvātos pakalpojumus vajadzētu diferencēt atkarībā no autoostas svarīguma, lai pašvaldības zinātu, cik tām papildus ir jāmaksā. Pašvaldībām iecerēts uzlikt jaunu funkciju, tomēr nav paredzēts papildu finansējums, kā noteikts Likumā par pašvaldībām. Iesaistot norēķinos jaunu posmu – pašvaldību, tiek veidots vairāk atskaišu, palielinās birokrātija.”

LPS padomnieks vērš uzmanību, ka visas autoostas patlaban “velk dzīvību”. Tāpat patlaban neviens nevar pateikt, vai tieša pašvaldības subsīdija privātajai autoostai nav konkurenci kropļojoša, par ko var sodīt.

“Latvijas Avīzē” esam arī stāstījuši, ka pērn veiktie labojumi Ministru kabineta noteikumos ļauj pasažierus izlaist un uzņemt autobusā ārpus autoostas teritorijas. Turklāt jaunā ES direktīva par vienādiem nosacījumiem visu ES valstu pasažieriem stājas spēkā vien 2017. gada martā – tātad steiga ir nesaprotama.

A/s “Rīgas starptautiskā autoosta” valdes priekšsēdētāja Valentīna Gromule uzskata – jauns autoostu darbības regulējums nav vajadzīgs. “Iecerētie labojumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā uzņēmējdarbībai nepalīdz. Rīgas autoostā kļūst par šauru. Mums ir jābūvē multimodālais transporta mezgls ar pieeju dzelzceļam Torņakalnā, kas ir lētāk nekā remontēt esošo autoostu. Pasažieru izlaišana un uzņemšana ielas malā ir īstermiņa risinājums,” tā V. Gromule.

Jaunā iecere, kuru neatbalsta arī Latvijas Darba devēju konfederācija, būs jāvērtē arī valdībai un Saeimai.

 

Fakti

Autoostas Latvijā

Latvijā darbojas 35 autoostas

Maksa par autobusa iebraukšanu autoostā noteikta robežās no Ls 0,50 līdz 8,39

2011. gadā visas autoostas apkalpoja 1069,8 tūkstošus reisu, tostarp 505,9 tūkst. reģionālo starppilsētu reisu un 563,9 tūkst. reģionālo vietējas nozīmes reisu

2011. gadā autoostas pārdeva 6% visu biļešu Ls 10 milj. vērtībā

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+