Mobilā versija
-0.7°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
16. septembris, 2016
Drukāt

Autoservisi joprojām pagrīdē (7)

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Automašīnu remonta un apkopes uzņēmumos, kas reģistrējuši savu saimniecisko darbību un godīgi maksā valstij nodokļus, uzskata, ka pirms pāris gadiem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) uzsāktās pārbaudes stāvokli nozarē nav uzlabojušas ne par mata tiesu.

Auto asociācijas viceprezidents Ingus Rūtiņš uzskata, ka nozarē nodokļu maksātāji joprojām ir liels izņēmums. No aptuveni 4000 oficiāli reģistrētajiem uzņēmumiem maksātāju skaits nepārsniedz desmito daļu, savukārt aptuveni divas trešdaļas nozarē strādājošo slēpj patiesos ienākumus, maksājot mazākus nodokļus, vai nemaksā neko.

Servisu par daudz

Izjautāts par iemesliem, kāpēc uzlabojumu nav, Ingus Rūtiņš atzīst, ka jau pašlaik autoapkopes un remonta uzņēmumu ir aptuveni divas reizes vairāk, nekā būtu nepieciešams, ņemot vērā automašīnu skaitu.

“Diemžēl kādai daļai iedzīvotāju šķiet, ka kaut ko skrūvēt ir pats vieglākais veids, kā nopelnīt, tāpēc autoservisu skaits palielinās. Oficiāli automašīnu tirdzniecības un autoremonta nozarē strādā ap 20 000 cilvēku. Taču kopā ar nelegāli strādājošajiem viņu ir ievērojami vairāk. Jaunpienācēji mēģina iespraukties šajā tirgū, piedāvājot klientiem zemāku cenu. Bet vislabāk to var izdarīt uz nodokļu rēķina – nemaksājot pievienotās vērtības nodokli un darbaspēka nodokļus, kas darba devējiem ļauj ietaupīt ap 50% izdevumu,” viņš skaidro.

Jāmaina nodokļu politika

“VID var pārbaudīt autoservisus, cik vien grib. Kamēr pašreizējā nodokļu politika netiks reformēta pašos pamatos, tikmēr nekādu uzlabojumu nebūs ne šajā nozarē, ne citās,” atzīst Liepājas autoremonta un apkopes uzņēmuma “Lāde” īpašnieks Edgars Dreija, “nodokļu nemaksātājus savā nozarē jūtu ļoti labi, tāpēc ka vienlaikus esmu “Peugeot” dīleris. Pie mums diezgan bieži atbrauc šīs markas automašīnu īpašnieki, kuri, mēģinot ietaupīt uz pievienotās vērtības nodokļa rēķina, pie kaktu meistariem sačakarējuši savu auto tiktāl, ka tagad jābrauc tos labot pie mums.”

Edgars Dreija pauž pārsteigumu arī par to, ka citās nozarēs strādājošajiem uzņēmumiem vajadzīgas licences, bet darbiniekiem, piemēram, grāmatvežiem un citiem, vajag sertifikātus. Taču autoservisiem atļaujas nevajag, kaut arī nozarē oficiāli strādājošie jau krietnu laiku iestājas par to.

Edgars Dreija domā, ka nelegāli strādājošos varētu “izķert” veiksmīgāk, iesaistot šajā pasākumā citas valsts pārvaldes iestādes, piemēram, Valsts vides dienestu, kam būtu jāraugās, kā autoservisā nodrošina izlietoto autoeļļu, smērvielu, dažādu citu remontā izmantoto ķīmisko vielu savākšanu, notekūdeņu un gaisa attīrīšanu. Taču šīs pārbaudes notiek pavirši vai nenotiek vispār.

Valsts vides dienesta Uzraudzības departamenta direktore Inese Kurmahere gan uzskata, ka tā gluži nav, kā stāsta autoservisos. Autoremonta uzņēmumus pārbaudot, uzņēmējdarbības uzsākšanai tiem jāsaņem atļauja, kas atkarībā no darbības veida ir divējādas.

“Diemžēl nevaram pilnīgi precīzi pateikt, cik valstī ir mehānisko transportlīdzekļu remonta un apkopes darbnīcu, kurām esam izsnieguši atļaujas, tāpēc ka dienesta elektroniskās informācijas sistēma nespēj atlasīt uzņēmumus pēc darbības veida. Aptuveni to varētu būt 445. Arī pārbaužu skaits, iespējams, nebūs pilnīgi precīzs. Piemēram, 2015. gadā dienestā reģistrētas 219 pārbaudes,” viņa skaidro.

Daži autoservisu īpašnieki atzīst, ka esot vēl citi iemesli, kāpēc nozarē uzlabojumu nav. Viņuprāt, kamēr nelegāli strādājošos autoservisus pārbaudīs viens pats VID, kuram šīm pārbaudēm pat nepietiek spēku, tikmēr nekas nemainīsies. Kāds manis uzrunātais autoservisa darbinieks pat atklāj, ka par gaidāmo VID pārbaudi viņi uzzinājuši laikus no… VID darbinieka. Ieplānotās pārbaudes dienā aizslēguši servisu un nosēdējuši mājās. Pēc tam turpinājuši strādāt tāpat kā parasti.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Kad izmantoju autoservisu pakalpojumus , mani interesee rezultāts – salabota mašīna . Un vai nodokļi tiek maksāti vai nē – tas mani interesē vismazāk .

    Esmu remontējis daudzkārt oficiālajos servisos , par bargām naudām , bet darbs nevienu (!) reizi nav bijis padarīts kvalitatīvi ( ok, par eļļas un filtru maiņu man sūdzibu nav bijis) . Un tad, kad Tu saproti , ka pastāvīgi pārmaksā par nekvalitatīvu pakalpojumu , kas pēc tam jāpārtaisa ( ne tikai naudas, bet laika zaudējums) , tad – piedodiet, bet man interesē labs automeistars, kas spēj diagnosticēt problēmu un to ātri. efektīvi atrisināt , un nevis labas telpas , nomaksāti nodokļi vai vēl kaut kas .

    Par servisu skaitu – servisi ir tik, cik ir nepieciešams . Ja nebūtu pieprasījuma , acīmredzot nebūtu piedāvājuma . Elementāri . Pie tādiem ceļiem, pie tāda veca autoparka ( nav kā R-eiropā, kur pārsvarā nebrauc ar mašīnām vecākām par 10 gadiem) , pie tādām algām – ir jābūt ar ļoti lieliem loģiskās domāšanas traucējumiem, lai varētu ienākt prātā apgalvot tādas muļķības, kā šajā rakstā . Un jā – loģiks trūkums nepalīdz arī servisā strādājot , ne tikai intervijas sniedzot…

  2. To dīlerkāseju rūtiņu ir jau vnk apriebies klausīties, tāpat kā citus dīlerkāsējus – labāk pastāstiet par pierakstītām stundām, vai neizdarītiem darbiem kas tiek noformēti, nemaz nerunājot par 3-4 reizes pārcenotām daļām. Diemžēl tas, ka tiek izsniegts čeks, nebūt negarantē, ka darbi tiks paveikti, pats esmu tam liecinieks ! Es protams neatbalstu nodokļu nemaksāšanu, bet man ir nepieciešams kvalitatīvi salabots auto par pieņemamu cenu, nevis kāda mistiska kvīts ! Un par to servisu skaitu….pamēģini uz sitienu kko salabot, 90% garantija, ka liks pagaidīt dienu vai divas, tā kā nekas nav tur par daudz ! Protams visu cieņu nopietniem remonta kantoriem kur dod kvītis – bet tie jau nav dīlerkāsēji !

  3. Nē, lauciniek! “Normālas” algas būs tikai tad, kad lielākā daļa maksās nodokļus, nevis otrādi.

  4. REDZ kā ADMINISTRATĪVI nosaka KA padaudz ! Gluži kā PSRS laikos ! Vai VID nevajadzētu uzdot jautājumu KAPEIC nemaksā ,slēpj utt.? Laikam jau tapeic ka ieņēmumi un izdevumi(nodokļi) nav sabalansēti savos apjomos….! Tād nu būtu VID jadomā bet ne javaimanā un jameklē iedomātie Noziedzinieki ,bet japiedāvā konkrēts risinājums mazai Uzņēmejdarbībai…Tikai gada licence ,teiksim 4000 Eiras par Autoservisa uzņēmējdarbību Gadā ,tālāk jau algas un Viss ! Sanāk ja 5000 Autoservisu kuri NEMAKSĀ ne ko ,tad 5000 x4000 =20.000.000Eiru gadā + min.Algas nodoklis !!! Lūk un ieguvums budzetam VID-0 administratīvo izdevumu ,darbinieku skaita samazināšana +++ ienākums Budžetā un vel 20 Mil.Eiru Budžetā no Mazās uzņēmējdarbības ! Eureka !

  5. Problemas sakne ir pavisam citur.Gan mani,gan lielakas dalas iedzivotaju ienakumi ir parak mazi lai brauktu uz oficialajiem servisiem,parak liela ir cenu atskiriba un nekads VID to nevares mainit.Privatie meistari strada savas garazas un apkalpo tikai sev pazistamos klientus.Kad Latvija bus normalas algas un cilveki redzes,ka vinu maksatie nodokli tiek tereti lietderigi,nevis izskerdeti,tad ari situacija mainisies.

  6. Mūsu novadā kā servisi ir strādājusi agrāk tā strādā tagad.Kases aparātu nekad neesmu redzējis viss notiek skaidrā naudā.VID pat nereizi nav pacenties veikt pārbaudi,jo visiem taču ir automašinas.Par darba inspekciju un vides aisardzības inspekciju vispār nav runas.Par kādu ēnas ekonomijas apkarošanu var runāt,ja caur Valsts institūciju nolaidības netiek iekašeti viss maz 50 procenti n0 800 mil.ēnas ekonomijas.

  7. Mūsu novadā kā servisi ir strādājusi agrāk tā strādā tagad.Kases aparātu nekad neesmu redzējis viss notiek skaidrā naudā.VID pat nereizi nav pacenties veikt pārbaudi,jo visiem taču ir automašinas.Par darba inspekciju un vides aisardzības inspekciju vispār nav runas.Par kādu ēnas ekonomijas apkarošanu var runāt,ja caur Valsts institūciju nolaidības netiek iekašeti viss maz 50 procenti n0 800 mil.ēnas ekonomijas.

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (6)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (10)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+