Ekonomika
Nauda

Baltijā populārs kļūst blokķēdes finansējums. Kas tas par “zvēru”?0


Lietuvā un Igaunijā šādā veidā dažādi uzņēmumi, idejas un projekti līdz 2018. gada maijam piesaistījuši ICO finansējumu attiecīgi 500 un 350 miljonu eiro apmērā. Latvijā – tikai 28,65 miljoni.
Lietuvā un Igaunijā šādā veidā dažādi uzņēmumi, idejas un projekti līdz 2018. gada maijam piesaistījuši ICO finansējumu attiecīgi 500 un 350 miljonu eiro apmērā. Latvijā – tikai 28,65 miljoni.
Shutterstock ilustrācija

Sākotnējais kriptovalūtas piedāvājums jeb ICO (angļu val. “Initial Coin Offering”) Baltijā kļūst arvien populārāks uzņēmumu finansējuma piesaistīšanas veids.

ICO ārkārtīgi populārs kļuvis īpaši Lietuvā un Igaunijā, kur šādā veidā dažādi uzņēmumi, idejas un projekti līdz 2018. gada maijam piesaistījuši finansējumu attiecīgi 500 un 350 miljonu eiro apmērā.

Ar ICO piesaistīto līdzekļu apmēra ziņā Lietuvu pārspējušas vienīgi Ķīna un ASV. Latvijā šajā laika posmā uzņēmumi ICO ceļā piesaistījuši 28,65 miljonus eiro.

Tas varētu likties maz, taču visā 2017. gadā jaunuzņēmumi kopā piesaistīja tikai 37 miljonu eiro finansējumu, proti, ICO patiesībā veidoja lielu finansējuma daļu. Tomēr ICO nāk kopā ar dažādiem finanšu riskiem, par kuriem brīdinājusi arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Pavisam nesen FKTK arī izstrādājusi skaidrojumu par virtuālo aktīvu un ICO izmantošanas iespējām un piemērojamo regulējumu. Tāpat tajā ir informācija ICO organizētājiem un investoriem, kā arī ir izskaidroti lietotie termini.

 

ICO neregulē

ICO pamatā ir blokķēdes tehnoloģija.

FKTK skaidro, ka tā ir publiska finanšu līdzekļu piesaistīšana, izmantojot kriptovalūtu, emitējot jaunu virtuālo valūtu vai tā saucamos žetonus vai tokenus, kas būtībā ir kuponi, kas atkarībā no tiem piešķirtajām īpašībām reprezentē virtuālu valūtu, vērtspapīru vai kādas citas prasījuma tiesības pret emitentu.

Tokeni vai virtuālās valūtas eksistē tikai virtuālā veidā un netiek uzskatītas par naudas līdzekļiem vai vērtspapīriem klasiskā izpratnē, proti, uz tiem neattiecas nevienas valsts investoru aizsardzības likumdošana.

“Bieži vien ICO emitenti pieņem dažādas kriptovalūtas norēķiniem par emitētajām virtuālajām valūtām vai tokeniem, kas ir piesaistīti kādam jaunajam uzņēmumam vai projektam. Katrs piedāvājums ir atkarīgs no ICO sākotnējās struktūras un veida, kā tas ir uzbūvēts.”

“Digitāli emitēts tokens var būt gan piesaistīts kādam uzņēmumam, reprezentējot uzņēmuma daļu (līdzīgi akcijai vai parād­saistībām), vai arī var kalpot kā priekšapmaksa par jebkādiem pakalpojumiem, kas tiks sniegti nākotnē attiecīgā projekta ietvaros,” norāda FKTK.

Tomēr šāda veida finansējumam ir arī ēnas puses – ne uzņēmumam, nedz arī projektam nav pienākuma atmaksāt investoram ieguldītos līdzekļus, turklāt bieži vien ICO projekti ir tikai sākotnējā izstrādes stadijā. Mēdz būt gadījumi, kad projekts vai uzņēmums nav dzīvotspējīgs.

“ICO ir ļoti spekulatīvas, augsta riska investīcijas. Tās var būt uzbūvētas tādā veidā, ka nepakļaujas esošajam regulējumam, līdz ar to atstājot savus investorus ārpus jebkāda klientu aizsardzības mehānisma, ar lielu risku pazaudēt pilnīgi visus ieguldītos līdzekļus.”

“”Tāpat ICO ir pakļauti lielākiem krāpšanas un nelikumīgu darījumu riskiem to anonimitātes principu dēļ un dēļ iespējas piesaistīt lielas naudas summas īsā laika periodā. Investoriem ir jābūt ļoti uzmanīgiem un informētiem par visiem iespējamiem riskiem,” teikts FKTK paziņojumā.

Pirms lēmuma pieņemšanas par iesaistīšanos ICO darījumos FKTK iesaka veikt projekta detalizētu izpēti, noskaidrojot projekta biznesa plānu, tehnoloģijas un iesaistītās personas, ja tāda informācija ir pieejama.

 

Investīcijas jāizvērtē

FKTK pārstāve Dace Jansone “LB” norāda, ka komisija iepriekšējā gadā ir vairākkārt tikusies ar potenciālajiem ICO organizētājiem, kā arī aktīvi piedalījusies vairākās darba grupās un aptaujās, kas saistītas ar virtuālo aktīvu izmantošanas iespējām, tostarp izstrādājusi skaidrojumu par ICO piemērošanu esošā finanšu jomas regulējuma ietvaros.

Tomēr pašlaik nedz Eiropas, nedz nacionālajā līmenī nav plānots veidot atsevišķu regulējumu ICO piedāvājumu izteikšanai.

FKTK norāda, ka pašlaik ESMA (Eiropas vērtspapīru tirgus iestāde) saistībā ar ICO tiek apkopota informācija no visām dalībvalstīm un, iespējams, nākotnē tiks lemts par vienotas pieejas izstrādi attiecībā uz regulētajiem ICO piedāvājumiem, proti, tiem gadījumiem, kur emitētais žetons piešķir gaidas uz finansējuma atmaksu vai labumu.

“Vairums dalībvalstu finanšu uzraudzības iestāžu, tajā skaitā arī FKTK, atkarībā no ICO piedāvājumā emitēto žetonu funkcionalitātes jau pašlaik piedāvā saņemt kādu no FKTK izsniegtajām atļaujām finanšu pakalpojumu sniegšanai.”

“Riski viennozīmīgi saglabājas, it īpaši gadījumos, ja ICO tiek veikts un piedāvāts ārpus finanšu jomas regulētā ietvara. Svarīgi uzsvērt, ka katrs ICO gadījums ir vērtējams individuāli, ņemot vērā ICO lietojumu un emitēto žetonu funkcijas.”

“FKTK ir informācija par ICO piedāvājumiem arī citās valstīs un tajās izsludinātajiem finansējuma piesaistes apmēriem, taču lielākā daļa ICO piedāvājumu ir sākotnējās idejas stadijā un uzņēmumi, kuri vēlas piesaistīt finansējumu ar ICO starpniecību, nav sākuši reālu darbību.”

“Tas nozīmē, ka tie ir ļoti augsta riska ieguldījumi, tāpēc potenciālajiem investoriem pirms naudas ieguldīšanas ir rūpīgi jāizvērtē piedāvājumi un jābūt īpaši piesardzīgiem attiecībā uz solīto peļņu un citiem labumiem,” stāsta D. Jansone.

 

Lietuva soli priekšā

Runājot par blokķēdi – Latvija ir parakstījusi nodomu protokolu ar abām pārējām Baltijas valstīm, vienojoties atbalstīt blokķēžu iniciatīvas, savā rakstā portālā “lsm.lv” norādījusi tehnoloģiju entuziaste Jūlija Giforda.

Tostarp FKTK izteikusi gatavību konsultēt blokķēžu iniciatīvas par dažādām atļaujām, kas var būt nepieciešamas.

Viena no tipiskajām nepieciešamajām licencēm, lai veiktu ICO, kurā ir paredzēts piesaistīt investoru naudu, ir ieguldījumu pārvaldes sabiedrības licence, un, lai to saņemtu, nepieciešams minimālais sākotnējais kapitāls 125 000 eiro.

Līdzīgi kā Lietuvā, licence var tikt piešķirta trīs mēnešu laikā. Lietuvā pērn izstrādātas arī ICO pamatnostādnes, ierindojot kaimiņus starp pirmajiem, kuri izstrādājuši noteikumus ICO projektiem, ietverot regulējumus arī nodokļu iekasēšanai un grāmatvedībai.

Dace Jansone stāsta, ka FKTK ir atvērta diskusijai ar jebkuru ICO organizētāju, lai izvērtētu tā iespējas veikt ICO piedāvājumus esošā finanšu regulējuma ietvaros un saņemt FKTK izsniegtu darbības atļauju.
Saistītie raksti

“Pēdējā laika tendences rāda, ka par ICO organizēšanu interesējas personas, kas vēlas ICO piedāvāšanu veikt regulētajā tirgū, tostarp sadarboties tikai ar tādiem virtuālo aktīvu turētājiem, kas sevi ir identificējuši un pierādījuši finansējuma izcelsmi.”

“Gadījumā, ja ICO organizētājs vēlēsies piesaistīt finansējumu esošā finanšu regulējuma ietvaros, tam būs jāievēro Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasības.”

 

UZZIŅA

Apzinātie latviešu uzņēmumi, kas piesaistījuši finansējumu ar ICO:

•”Digipulse” (0,85 miljoni eiro) – digitālo aktīvu mantošanas platforma;

•”HashRush” (1,55 miljoni eiro) – datorspēle, kas ļauj spēlējot iegūt kriptovalūtas;

•”Aeternum” (3,05 miljoni eiro) – platforma, kurā var ieguldīt zinātnieku intelektuālā īpašuma tiesībās;

•”Forty Seven Bank” (10,84 miljoni eiro) – digitālā banka;

•”Globitex” (9,7 miljoni eiro) – globāla bitkoinu biržas platforma;

•”Cryder” (29,6 tūkstoši eiro) – decentralizēts taksometru pakalpojumu dienests;

•”Live Stars” (2,12 miljoni eiro) – pornogrāfisko filmu straumēšanas platforma.

Kopējā summa – 28,650 miljoni eiro.

Dati: Jūlija Giforda/lsm.lv

 

LA.lv