Laukos
Bio

Kur aug tavs kāposts? Biozemnieki satiek pircēju “pa tiešo” 0

Foto – Shutterstock

Šķiet, nav jāpierāda, ka no lauku vistu olām cepta omlete vai biskvīts garšas ziņā pārspēj omleti, biksvītu vai jebkuru citu ēdienu, kas gatavots no olām, ko dējušas lielfermu būros iesprostotas vistas. Tāpat nav salīdzināma bioloģiski audzētu tomātu, gurķu vai jebkuru citu dārzeņu garša un kvalitāte, salīdzinot ar konvencionāli audzētajiem dārzeņiem. «Tā ir manas bērnības garša!» ne viens vien ir izsaucies, ēdot no laukiem atvestus, ar dabiskām metodēm audzētus tomātus, kas aizdarīti ar krējumu.

Vēlme ēst garšīgu ēdienu ir pirmais stimuls, kāpēc meklējam bioloģiskos produktus. Pēc tam pievienojas izpratne, ka tie ir veselīgi, daudzām uzturvielām bagātāki nekā konvencionālie produkti, audzēti, izmantojot cilvēkam un videi draudzīgas metodes. Un ne mazāk svarīgs ir faktors, ka, pērkot bioloģiskajās zemnieku saimniecībās izaudzēto un nelielajās ražotnēs pārstrādāto, mēs atbalstām vietējos zemniekus un ražotājus, tātad arī valsts ekonomiku.

Audzētājam jāsatiekas ar pircēju

Tikpat svarīgi, kā izaudzēt un pārstrādāt bioloģisko pārtiku, ir atrast tai pircēju un pircējam – audzētājus. Šā procesa veicināšanā pirms vairākiem gadiem aktīvi iesaistījās arī ekoveikals “Dabas dobe”, aicinot pilsētniekus nenīkt virtuālajās fermās (tolaik populāra izklaide internetā. – Aut.), bet iestādīt kartupeli kārtīgā bioloģiskajā saimniecībā. “Zemniekam ir daudz vieglāk strādāt, ja viņš zina, cik daudz dārzeņu konkrētais pircējs konkrēti nopirks, tā teikt, garantēto pieprasījumu. Tad zemnieks var lēst, cik jāsēj un jāstāda. Tas bija viens no apsvērumiem, kāpēc pirms gadiem sešiem “Dabas dobe” uzsāka akciju “Audzēsim kopā!”,” atceras Liene Brizga-Kalniņa, Latvijas Dabas fonda komunikāciju speciāliste.

Ekoveikala mājaslapā varēja pasūtīt dārzeņus, par tiem iemaksājot simbolisku naudas summu, tā teikt, sēklai. Dārzeņus iestādīja un izaudzēja bioloģiskajā saimniecībā “Avotiņi”, kas atrodas Tirzā Gulbenes novadā. Par tiem rūpējās pieredzējusī zemniece Ligita Zvirbule, šīs saimniecības īpašniece. Rudenī, kad pienāca ražas laiks, dārzeņus varēja saņemt – pasūtīto daudzumu visu uzreiz vai pa daļām. Tiem, kas vēlējās, bija dota iespēja braukt ciemos uz “Avotiņiem”, lai uz vietas aplūkotu, kā audzē dārzeņus bioloģiskajā saimniecībā. “Gribējām stiprināt saikni starp zemniekiem un viņu izaudzētā patērētājiem. Uzzinot, cik grūts un sarežģīts ir bioloģisko dārzeņu audzēšanas process, daudziem mainās attieksme pret pārtiku. Pērkot domā līdzi, vai visu spēs patērēt, tāpēc samazinās pārtikas atkritumi,” skaidro Liene Brizga-Kalniņa.

Minētā akcija ilga vairākus gadus. Pilsētnieki visvairāk pirkuši kartupeļus, bietes, burkānus, sīpolus un ķiplokus. Tas bija pamatsortiments, ko citgad papildināja citi dārzeņi, piemēram, brokoļi, ziedkāposti un tomāti. Liene Brizga-Kalniņa pēdējos raksturo kā kultūras, kuru ražas apjomus ir grūtāk prognozēt.

Bet kāda bija pircēju ieinteresētība sadarboties ar bioloģiskajām zemnieku saimniecībām, izmantojot ekoveikala starpniecību? “Katru gadu tie bija 100 –150 cilvēku. Nelielam veikalam, kādi bijām mēs, tas ir vērā ņemams skaits. Mēs varējām dārzeņus pasūtīt nevis kilogramos, bet tonnās,” atceras Liene.

Vislielākā interese par bioloģiski audzētajiem labumiem bijusi jaunajām ģimenēm ar maziem bērniem, bet netrūka arī citu paaudžu cilvēku, kuri vēlējās no pazīstamiem zemniekiem iegadāties kvalitatīvus dārzeņus. “Otra lielākā bioloģiskā saimniecība, ar ko sadarbojāmies, bija z/s “Vizbuļi”, kas atrodas Dobeles novada Penkules pagastā. Iesaistījām arī citas,” sadarbības partnerus piemin Liene un piebilst, ka pilsētnieki tika aicināti ne vien pirkt dārzeņus no zemniekiem, bet arī iesaistīties lauku darbos – stādīt, kaplēt, ravēt. “Daudzi apciemoja šīs saimniecības, lai apskatītos, kas un kā aug, taču darbos neiesaistījās. Es negribu teikt, ka tas ir slinkums, drīzāk pilsētnieku noslogotais dzīves ritms liedz regulāri pievērsties lauku darbiem. Arī attālums ir šķērslis, ja grib pieskatīt savu burkānu vagu.”

Lienes Brizgas-Kalniņas ģimene joprojām priekšroku dod bioloģiskai pārtikai. Paši dārzeņus pagaidām neaudzē, tos iegādājas, izmantojot tiešo pirkšanu. Liene uzteic interneta platformu www.svaigi.lv, kur esot pieejams bagātīgs bioloģisko zemnieku saimniecību produkcijas klāsts.


Pēc zemenēm un cukurzirņiem

“Pagaidām neviens nav pieteicies, ka gribētu nomāt vai uz citiem noteikumiem izmantot mūsu īpašumā esošo zemi, lai iesētu kādu no kultūrām un izaudzētu līdz gala rezultātam. Patiesībā tas nebūtu ekonomiski izdevīgi ne mums, ne dārzeņu vagas nomātājam. Viņš taču zemi nears un nekultivēs, to būsim izdarījuši mēs, ieguldot līdzekļus, bet nomātājam burkāni izmaksās trīs vai vairākas reizes dārgāk, jo būs vismaz trīs reizes jābrauc burkānus ravēt,” saka bioloģiskās z/s “Vizbuļi” saimniece Laima Hercberga. Viņa Dobeles novada Penkulē saimnieko kopā ar vīru Andi, kas audzē gaļas lopus, un dēlu Jāni, kura pārziņā ir zemes apstrāde, lauksaimniecības tehnika, kā arī produkcijas nogāde uz Rīgu patērētājiem. Bet Laima ir uzņēmusies rūpes par dārzeņu audzēšanu, grāmatvedību un darbu organizēšanu. Trijotnei talkā nāk arī pārējie ģimenes locekļi – pārējie bērni un mazbērni. “Mūsu saimniecība atrodas 80 km no Rīgas, tāpēc iespējams, ka tos, kas varbūt gribētu paši izaudzēt kādu dārzeni, atbaida attālums. Taču pie mums iegriežas bioloģisko produktu pircēji. Grib redzēt, kā audzējam dārzeņus, ar ko mēslojam, vai tiešām ir tik “tīri”, kā tiek stāstīts.”

Īpaši daudz cilvēku «Vizbuļos» iebraucot ražas novākšanas laikā. Informāciju par saimniecībā nopērkamajiem dārzeņiem, augļiem, ogām un citu produkciju izplatot sociālajā vietnē facebook, kā arī sūtot informāciju pa e-pastu tiešajā pirkšanas kustībā iesaistītajiem.

“Mums piedāvājumā ir visu veidu dārzeņi: kartupeļi, burkāni, bietes, puravi, selerijas, pupiņas, zirņi, tomāti, gurķi, brokoļi, paprika, kabači un ķirbji. No ogām – zemenes un avenes, citkārt ir arī upenes, bet šogad tās izsala. Rudenī pie mums var braukt pēc āboliem,” uzskaita Laima.

Parādot lauku un pastāstot, kā vākt, blakus nestāvot. Par visiem dārzeņiem prasot vienādu cenu, zemenes un cukurzirņi gan esot dārgāki. “Cilvēki ir ļoti dažādi: vieni visu novāc ļoti akurāti, kamēr citi izvēlas tikai labāko, viņuprāt, nevērtīgo pat paspārdot ar kāju. Bet mēs par to neķeram kreņķi, jo paši izvēlējāmies šādu tirdzniecības veidu.”

Dārzeņus, ogas un garšaugus “Vizbuļos” audzē gan uz lauka piecu hektāru platībā, gan siltumnīcās, kas aizņem 800 kvadrātmetrus. Lielākoties pēc tiem ierodas pircēji no Rīgas, no Dobeles un citām tuvākajām pilsētām. Netrūkst arī vietējo iedzīvotāju, jo tagad daudzi vairs neko neaudzējot mazdārziņos. Starp pircējiem dominējot jaunās paaudzes cilvēki, jo vairāk informēti par veselīgu pārtiku nekā seniori, no kuriem vēl daļa dzīvojot padomju laika stereotipos, spriež Laima. “Bioloģiskos dārzeņus ir iecienījuši vegāni, jaunās māmiņas, kas mazuļiem vāra biezenīšus, arī cilvēki, kas cieš no alerģijas un ļaundabīgiem audzējiem.”

Uz “Vizbuļiem” brauc ne tikai vākt ražu. Pērn meita bija atvedusi savu 85 gadus veco māti, lai viņa varētu atsaukt atmiņā lauku dzīvi, kas savulaik bija viņas ikdiena. “Meita gāja ar ķeblīti līdzi, lai mamma var apsēsties un paskatīties, kā no ābeles pakšķēdami krīt āboli un no kartupeļu vagām tiek celti ārā tupeņi.”

Kļūstam atvērtāki jaunajam

Desmit gadu pieredze dārzeņu un zaļumu audzēšanā ir Jurim un Ilzei Lipskiem. Viņiem piederošā ģimenes saimniecība “Jaunstokas” Krimuldas novadā pašlaik ir bioloģiskās sertifikācijas pārejas posmā. “Pa šiem gadiem, kopš esam pievērsušies dārzeņu, garšaugu un dīgstu audzēšanai, ir diezgan pamatīgi mainījusies cilvēku izpratne par veselīgu uzturu,” uzsver Ilze Lipska, kas ir arī recepšu bloga “Absolūts ēd” autore. “Kad pirms desmit gadiem piedzima mūsu vecākais dēls un viņu vajadzēja sākt piebarot, es atklāju, cik garšīgs ir ķirbis. Līdz tam pret šo lielo ogu man bija rezervēta attieksme.”

Ķirbjus sāka audzēt paši. Ilzei bijis pārsteigums, cik daudz ir ķirbju šķirņu un cik tās atšķirīgas. Taču, izaudzēto ražu pirmoreiz aizvedot uz tirgu, piedzīvojusi vilšanos. Pircējiem nav bijis intereses par ķirbju daudzveidību, meklējuši tikai ierasto dzelteno dižogu. «Pat reti kuru izdevās pārliecināt vismaz pagaršot spageti ķirbi vai kādas citas šķirnes pārstāvi. Mājās pārbraucām ar visu ķirbju kravu. Tagad cilvēki ir daudz zinošāki un atvērtāki jaunajam.»

Šajā procesā liela nozīme ir arī interneta pieejamībai, kur atrodami gan dažādu dārzeņu šķirņu apraksti, gan ēdienus receptes, ko no tiem var pagatavot. «Te jāpiemin kaut vai mangolds – lapu biete, ko Latvijā savulaik audzēja. Palēnām to sākam novērtēt, kaut daudziem mangolds asociējas ar lopbarības bietēm.»

Protams, vieni saskarē ar jauno ir konservatīvāki, piesardzīgāki, kamēr otri uzreiz ir gatavi eksperimentēt un eksotisko dārzeni vai augli iekļaut ēdienkartē. Ilze turklāt ir pārliecinājusies, ka bērni un jaunieši, vismaz tie, kas ciemojušies pie Lipskiem ģimenes saimniecībā, pazīst dārzeņus un zina, kā tie aug un attīstās. Ka bietes un burkāni neaug kokos, bet zemē. “Esmu arī dzirdējusi mītus, ka bērni neēd dārzeņus un zaļumus. Man tas šķiet pārspīlējums. Varbūt tādi bērni ir, bet es, par laimi, viņus neesmu satikusi.”

Pērn un arī šogad Ilze Lipska sociālajos tīklos aicinājusi talciniekus. Kad dārzeņi jāstāda, jāravē un jāravē, palīgi vienmēr ir nepieciešami. Diemžēl neviens neesot atsaucies. Par to Ilzei mazliet sāp sirds. Jo klātienē dārzeņu patērētājiem rastos daudz lielāka izpratne par to, kāpēc bioloģiski audzēts burkāns maksā tik, cik tas maksā.

Bez darba nekas nenotiek

Uzņēmēja Iveta Sondore, divu bērnu māmiņa, ir vienojusies ar kādu zemnieku saimniecību, ka augustā vecākais dēls, kuram ir astoņi gadi, vienu nedēļu padzīvos lauku vidē, palīdzēs dažādos darbos. “Tas ir labākais veids, kā pilsētas bērnam iepazīt zemnieku dzīves ikdienu un pārliecināties, ka bez darba nekas nenotiek. Tagad skolēnu vasaras brīvlaikā lieli un mazi var doties uz laukiem, kur tiek organizētas nometnes. Jā, tur redz labības laukus un dārzeņu vagas, var nopeldēties dīķī, taču nav ne jāravē, ne citi lauku darbi jādara. Tāpēc tas vairāk ir plezīrs,” spriež Iveta.

Par bioloģisko pārtiku sākusi interesēties, rakstot žurnālam “Vides Vēstis”. “Uzzināju par konvencionālās lauksaimniecības ēnas pusēm, tostarp par to, ka uz laukiem kaisa pesticīdus un liellopiem profilakses nolūkā dod antibiotikas. Informācija man nokrita kā lavīna uz galvas. Tas šķita biedējoši,” neslēpj Iveta. Sākusi pārvērtēt, ko ēd pati, kas jāmaina ēšanas paradumos, lai saglabātu veselību.

Bioloģisko pārtiku Sondori sāka iegādāties, kad piedzima bērni. “Viņiem taču gribam sarūpēt vislabāko,” saka astoņgadīgā un sešgadīgā dēlu māmiņa. “Jau vairākus gadus vismaz divreiz braucam uz vienu konkrētu bioloģisko zemnieku saimniecību, kur paši salasām dārzeņus un ogas tūlītējam patēriņam un arī ziemas krājumiem. Tāpat izmantojam tiešās pirkšanas iespējas, bioloģisko pārtiku pērkam arī lielveikalos.”

Iveta uzskaita, ka ģimenes maltītēm iegādājas bioloģiski audzētus dārzeņus, gaļu, olas, piena produktus, arī makaronus, putraimus, griķus un citus pārtikas produktus. “Jā, tie ir dārgāki, tomēr garšīgāki un vērtīgāki nekā konvencionāli audzētie. Tagad mums ir izveidojusies cita attieksme pret pārtiku. To reti kad izmetam atkritumos, jo katlā ieberam, piemēram, tik daudz makaronu, cik apēdīsim, nevis visu iepakojuma saturu, kā to darījām iepriekš.”


Veidojas liels pieradums

Laura Grēviņa , žurnāliste, bloga “Viens+Viens” autore, divu dēlu māmiņa, par bioloģiskajiem produktiem sāka interesēties līdzīgi kā Iveta Sondore, strādājot kulinārijas žurnālā “Četras Sezonas”. “Pētot produktus un ietekmējoties no kolēģiem, uzzināju daudz jauna par pārtiku un dažādu produktu izcelsmi. Sāku saprast, ko eko īsti nozīmē. Darbā nogaršojot dažādus bioloģiskos produktus, pamazām tos ieviesu arī mājas virtuvē. Mācījos un sāku izprast, kur un kādus tos labāk pirkt.”

Līdz ar dēlu piedzimšanu par veselīgu uzturu domājusi vēl vairāk, jo bērni pret visu, tajā skaitā pesticīdu atliekvielām produktos, ir jutīgāki nekā pieaugušie. “Pie zemniekiem pēc bioloģiski audzētiem dārzeņiem nedodamies, jo ar diviem maziem bērniem un bez auto to ir grūti izdarīt. Eko produktus iegādājamies ar piegādi uz mājām (svaigi.lv), kā arī ekoveikalos un lielveikalos, kas ir pa ceļam no darba uz mājām. Šobrīd visērtāk šķiet iepirkties internetā.”

Laura atzīst – lietojot bioloģisko pārtiku ikdienā, veidojas liels pieradums pie tās. “Negribu apšaubīt ne-bioproduktu kvalitāti, bet to garša atšķiras. Bio produkti man šķiet sātīgāki, dabiskāki, īstāki.”

Pagaidām, kamēr dēli paaugas, Grēviņi esot īsti pilsētnieki, kuri priecājas par bioloģisko zemnieku saimniecību izaudzēto ražu un to piegādi uz mājām. “Domāju, ka nākotnē paši kaut ko noteikti izaudzēsim, bet līdz tam vēl jāpagaida.”

Cilvēcīgāka ražošana

Bioloģisko lauksaimniecību no konvencionālās atšķir ļoti konkrētas prasības pret ražotāju. Augkopībā nedrīkst lietot sintētiskos augu aizsardzības līdzekļus, minerālmēslus, jāievēro augu seka; lopkopībā jāievēro dzīvnieku labturības prasības, tie obligāti jālaiž ganībās, jālieto bioloģiskā barība, norādīts Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) mājaslapā. Ražas palielināšanai bioloģiskie zemnieki baro nevis augus, bet ar dažādiem paņēmieniem rosina dzīvības procesus augsnē, piemēram, augsekā obligāti iekļauj augus, kas simbiozē ar mikroorganismiem spēj slāpekli uzņemt no gaisa; nodrošina sīkbūtņu barošanos, ievadot augsnē dažādu organisko masu (kompostu, zaļmēslojumu); lieto mikroorganismu darbību rosinošus augsnes apstrādes paņēmienus – atkārtotu augsnes apvēršanu, vagu metodi dziļirdināšanu.

Savā ēdienkartē izvēloties ekoloģiskos produktus, iespējams izvairīties no ķīmiskā kokteiļa, kas rodas no pesticīdiem, minerālmēsliem un citām intensīvajā lauksaimniecībā izmantojamām ķimikālijām. Piemēram, viens no tiem ir nezāļu iznīdēšanas līdzeklis glifosāts, kas var izraisīt cilvēka endokrīnās sistēmas traucējumus un ietekmēt hormonālo sistēmu. Īpaši uzņēmīgi pret pesticīdu atliekvielām pārtikā ir bērni, jo viņu organisma sistēmas vēl nav nostiprinājušās, taču patērētais pārtikas daudzums pret ķermeņa masu ir lielāks nekā pieaugušajiem.

Bioloģiskā pārtika nesatur bioloģiski modificētos organismus. Dārzeņi, augļi un ogas aug bagātīgā, veselīgā un dzīvā augsnē, no kuras saņem mikroorganismus, minerālvielas un labās baktērijas, uzskaitīts LBLA mājaslapā. Dzīvnieki tiek turēti dabīgos apstākļos, nevis sev atvēlēto laiku pavada saspiestībā, audzējot masu un ražojot.

Deviņdesmito gadu sākumā bija tikai daži desmiti bioloģisko zemnieku saimniecību, bet 2004. gadā tādu bija vairāk nekā tūkstotis, un 2009. gadā to skaits pieauga līdz gandrīz četriem tūkstošiem. LBLA publiskotie dati liecina, ka vēlāk to skaits nedaudz saruka – 2013. gadā Latvijā bija 3473 bioloģiskās zemnieku saimniecības.

Galerijas nosaukums

Daži fakti par bioloģisko pārtiku 

• Termini “bioloģisks”, “ekoloģisks”, “bio” un “eko”, ar ko apzīmē šo pārtiku, nozīmē vienu un to pašu un ir savstarpēji aizvietojami.

• Zaļa ekolapiņa ir vienots obligātais ekomarķējums, ko kopš 2011. gada lieto Eiropas Savienībā.

• Preču zīmi “Latvijas ekoprodukts” lieto bioloģiskās lauku saimniecības un uzņēmumi, kam ir izdots sertifikāts par atbilstību bioloģiskās lauksaimniecības prasībām.

• “Dabīgs produkts”, “Lauku produkts”, “Bez e-vielām” – šādi un tamlīdzīgi apgalvojumi nenorāda uz bioloģisku pārtiku. To var atpazīt pēc zaļās ekolapiņas vai preču zīmes “Latvijas ekoprodukts”.

• Latvijā aptuveni 5% no visas lauksaimniecības produkcijas nāk no bioloģiskajām zemnieku saimniecībām.

• Lielākais pieprasījums ir pēc piena un piena produktiem, gaļas, graudaugu izstrādājumiem, dārzeņiem, augļiem, ogām, medus un tējām.

• Bioloģiskajā pienā un gaļā ir vairāk “labo” tauku.

• Bioloģiskie augļi un dārzeņi satur vairāk antioksidantu nekā nebioloģiskie.

• Bioloģiskās pārtikas lietotāji atzīst – iekļaujot uzturā eko produktus, samazinās izmestās pārtikas apjoms.

Avots: www.biologiski.lv

Der zināt 

* Rīgā un citās Latvijas pilsētās darbojas tiešās pirkšanas pulciņi. Tā ir pircēju entuziastu kopīgi radīta un organizēta iespēja regulāri un ik nedēļu tikt pie svaigas bioloģiski audzētas vietējās pārtikas, to bez starpniekiem iegādājoties no bioloģiskajām zemnieku saimniecībām (vairāk informācijas interneta vietnē www.tiesapirksana.lv).

* Interneta vietnē www.biologiski.lv ievietotajā Latvijas kartē atrodamas zemnieku saimniecības, kuras savu produkciju piedāvā gala patērētājam. Ir pieejama gan adrese un tālrunis, gan arī norādīts, kādus pārtikas produktus pārdod.

LA.lv