Mobilā versija
-0.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Svētdiena, 4. decembris, 2016
16. maijs, 2016
Drukāt

Biogāzes ražotāji: Esam šokā par to, kas notiek (24)

LETA fotoLETA foto

Māris Treimanis, Limbažu novada Katvaru pagasta z/s Jaundzelves ražotnes īpašnieks, Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks

Latvijā ir vairāk nekā 50 biogāzes ražotņu, kurās ieguldīts liels darbs un nauda. Kādas ir turpmākās šā rūpala izredzes? Vai biogāzes staciju īpašnieki šodien jūtas kā ieguvēji vai zaudētāji? Žurnāla “Agro Tops” jautājumi biogāzes ražotājiem.

Māris Treimanis, Limbažu novada Katvaru pagasta z/s Jaundzelves ražotnes īpašnieks, Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks:

– Attīstības nav un nebūs. Valsts ir šo biogāzes ražotņu projektu noslēgusi. Ražotāju ieskats par turpmāko ir depresīvs, par perspektīvu nav iespējams runāt. Bizness kļuvis neizdevīgs – tagad pārsvarā strādā tādēļ, lai atmaksātu kredītus, jo ražotnēs ieguldīta liela nauda. Nav pamata uzskatīt, ka tuvākajos piecos gados paredzama nozares attīstība. Uzskatu, ka valsts Ekonomikas ministrija nedomā par nākotnes darbību, bet uz atjaunojamās enerģijas ieguvi nevar orientēties īstermiņā – diemžēl tādu valsts iestāžu tuvredzību, attieksmi pret šīs nozares attīstību tagad redzam. Esam spiesti pārliecināties, ka politiķiem ir īstermiņa domāšana, acīmredzot daudzi vairāk raizējas par savām izredzēm nākamajās vēlēšanās, nevis par tautsaimniecības nozaru attīstību, par pašu valsts resursu izmantošanu, lai panāktu mazāku atkarību no iepirktiem enerģijas resursiem.

Pašlaik jūtams, ka arī ES līdervalstīs par atjaunojamās enerģijas problēmām īpaši nedomā. Bet pieredze liek atcerēties, ka šādai attieksmei ir tendence ik pa laikam mainīties, gan jau arī tur nāks iedvesma no jauna un biogāze atkal būs modē. Tomēr ir atšķirība starp Eiropas līdervalsts tautsaimniecības noturību un mūsu valsts svārstīgās attieksmes ietekmi. Piemēram, ir labi zināms, ka lielākā daļa biogāzes ražotņu pieder piena nozares saimniecībām. Tās Latvijā ir ieguldījušas lielus līdzekļus attīstībā, ieviesušas modernākās tehnoloģijas, panākušas lielus izslaukumus, bet piena cenas jau ir zemākas par pašizmaksu. Šobrīd nav izredžu, ka enerģijas ražošana vienas saimniecības robežās varētu līdzsvarot piena nozari. Arī Jaundzelvēs mani vecāki nepalielina slaucamo govju ganāmpulku, jo pašlaik valsts īstermiņa rīcība nedod īpašas cerības uz attīstību.

Pāvels Melnis, Rēzeknes novada Griškānu pagasta SIA Sprūževa M valdes priekšsēdētājs:

– Esam šokā par to netaisnību, kas pašlaik notiek. Es taču dārgāk elektrību pērku, nekā paša saražoto pārdodu! Var iznākt, ka darbināsim biogāzes ražotni ar pusjaudu. Kas pirmie cēla biogāzes ražotnes, tiem bija Eiropas līdzfinansējums un noteikta cieta cena. Mēs cēlām apdomīgāk, jo, kaut arī būvē par ES naudu, tāpat jāņem kredīts. Tagad cena samazinās. Vēl pirms gada domāju: biogāzes ražošana, ja piena cenas kristos, būtu atspaids piena lopkopībai, jo saimniecībā ir 700 slaucamo govju. Tagad sanāk tā, ka samazinājušās gan piena cenas, gan biogāzes enerģijas cenas. Piena ražošana jau noslīdējusi zem pašizmaksas.

No biogāzes stacijas darbības taču ir labums visai saimniecībai, iedzīvotājiem un apkārtnei, jo tā noņem kūtsmēslu smakas. Lauksaimnieki sāka nodarboties ar enerģijas ražošanas biznesu, lai pierādītu, ka biogāze jāražo tām saimniecībām, kam ir lopi, tad nozare būs izdevīga. Vācijā tā dara, viņi māk paņemt enerģiju no kūtsmēsliem. Ja biogāzes ražošanu nolemj uzsākt uzņēmums, kam pašam jāaudzē izejviela, kaut vai tā pati kukurūza, tam ar izdevīgumu mazāk sakara. Biogāzes nozare svarīga arī darbavietu ziņā – Sprūževā strādā ap 70 darbinieku. Ja enerģijas ražošana kļūtu neizdevīga, darba vietas zaudētu arī mūsu cilvēki.

Aivars Kokts, SIA Ulbroka LTD valdes priekšsēdētājs:

– Mūsu uzņēmuma biogāzes ražotne bija vides projekts. Galvenais mērķis bija nevis pelnīt, bet samazināt cūku fermas smakas, kas izplatījās apkārtējā vidē. Bet nelaime jau tā, ka Ministru kabineta 221. noteikumi, kurus pieņēma 2009. gadā (Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā), bija rakstīti dabas gāzes lietotājiem, lai saņemtu siltumu un enerģiju. Lopkopības fermas pielika šiem noteikumiem klāt. Sarežģījumi sākās, kad ražotnē iegūtās enerģijas cenas samazinājās – par 30% saruka gāzes cena, tas pats attiecas uz elektrības cenu. Lūk, tad biogāzes ražotājiem radās zaudējumi. Ir ļoti aizvainojoši bieži vien presē lasīt, ka mēs esam tie, kas tikai grib pelnīt, kaut gan ražotņu īpašnieki veikuši lielus naudas ieguldījumus un pagaidām to atmaksāšanos grūti prognozēt.

Paskaidrošu, ko nozīmē tas, ka fermas, pēc valdības noteikumiem, ir klāt pie biogāzes ražotājiem, tas ir, nevis lauksaimnieciskajiem, bet industriālajiem ražotājiem. Mēs esam trīs gadus nostrādājuši, un šajā periodā radušies secinājumi, kas šajā ražošanas nozarē ir nepareizi. Pirmkārt, mūsu ražotne panākusi to, ka salīdzinoši lielā apmērā samazinājušās smakas, ko, dabiski, izplata cūku ferma – tātad vinnē iedzīvotāji. Otrkārt, zinām, ka tiem uzņēmumiem, kas strādā ar Krievijas gāzi, ražošanas izmaksas ir mazākas, jo pati gāzes cena zemāka. Tomēr galvenais, par ko esam pārliecinājušies ārzemēs, – industriālā biogāzes ieguve ir sabalansēta ar lauksaimniecisko ražošanu un tas izdarīts valstiskā līmenī. Tas savukārt nozīmē, ka, piemēram, Vācijā netiešā veidā tiek subsidēta cūkgaļas ražošana un tas, ka mums pastāvīgi jāraizējas, ka vāciešiem cūkgaļas pašizmaksa zemāka un viņu ievestā produkcija izkonkurē Latvijas gaļu, ir šā valstiskā risinājuma dēļ. Uzskatu, ka ir nepareizi, ja mūsu uzņēmumam, kas ir viens no lielajiem nodokļu maksātājiem, šādas tautsaimnieciski nesabalansētas, pretrunīgas politikas dēļ jācieš zaudējumi.


Jānis Višņevskis, Burtnieku novada Burtnieku pagasta SIA Zemturi ZS līdzīpašnieks:

– Mums valstī tik daudz kas salaists grīstē, ka gandrīz neiespējami kaut ko plānot uz priekšu. Šo situāciju var raksturot ar kādu līdzību. Sieviete ir stāvoklī un, gaidot bērnu, zina, ka pēc dzemdībām saņems pabalstu. Kad bērns dzemdēts, viņa uzzina, ka pabalsta nebūs. Bet bērns jāaudzina! Gluži to pašu izdarījusi valsts – noslēdzot līgumu ar zemnieku saimniecību par biogāzes ražotnē iegūtās enerģijas pirkšanu, mums nebija zināms, ka vēlāk saimniecības ienākumi tiks aplikti ar 10% nodokli. Man tas nozīmē 100 tūkst. eiro gadā.

Netiek ņemta vērā, kā tagad pārliecinos, laukiem ļoti nozīmīga lieta – biogāzes ražotne sakārto apkārtni. Piemēram, Zemturos ir 400 liellopu liels ganāmpulks, tātad biogāzes ražošanā izmantoju ne tikai kūtsmēslus, bet arī bojātos barības atlikumus, arī sliktāku zāli, atkritumus, kas rodas ražošanas procesā. Visi lopkopības blakusprodukti vai atlikumi tiek lietderīgi izmantoti enerģijas ieguvei. Sliktākā stāvoklī ir tie, kam lopu nav un kā izejviela jāaudzē kukurūza. Šīs kultūras ražošana nav lēta, līdz ar to pārdodamās enerģijas cena attiecīgi iet uz leju.

Pašlaik, kad piena cena nesedz tā pašizmaksu, biogāzes ražotne daļēji subsidē piena lopkopību. Katrs izlīdzas, kā var. Lai līdzsvarotu ienākumus par pienu, daļu no slaukuma pildām pudelēs, algojam strādniekus, jo tas ir roku darbs, un paši vedam uz veikalu. Pārdodam arī tiem iepircējiem, kas maksā pieņemamu cenu, raugāmies pēc situācijas par samaksu. Meklējam dažādus variantus, kā palielināt ienākumus. Rēķinoties ar biogāzes ražotnē iegūto siltumu, šogad uzrakstījām projektu pushektāru lielas siltumnīcas būvei, kur domājam audzēt zemenes. Būtu garšīgs, labs produkts vietējam tirgum. Projektu noraidīja…


Gatis Vītols, Tukuma novada Lestenes pagasta SIA Agro Lestene valdes priekšsēdētājs:

– Kaut arī mūsu biogāzes ražotne strādā ceturto gadu, nevar runāt par to, kad ieguldītie līdzekļi atmaksāsies. Vai vispār tas būs reāli viena iemesla dēļ – ražotājiem nav zināms, kā valdība turpmāk rīkosies. Ļoti šaubos, vai tie uzņēmumi, kam jāstrādā saskaņā ar MK noteikumiem nr. 221, spēs pastāvēt. Bankām procenti jāmaksā. Nodokļos maksājamā summa gadā sasniedz sešciparu skaitli. Enerģijas iepirkšanas tarifi ir zemi. Šāds priekšnoteikumu kopums nesola labas perspektīvas. Visi zina, ka kopumā dabasgāze nāk no Krievijas, un acīmredzot valstiskā mērogā netiek domāts par to, ka Latvijas biogāzes ražotāji, pirmkārt, strādā ar vietējiem resursiem, otrkārt, rada darba vietas laukos. Par politisko pusi domājot – ja reiz pieņemta noteikta tautsaimniecības programma ar saviem nosacījumiem, tad nekas labs nevar izdoties, ja šos nosacījumus maina ik pēc pāris gadiem.

Mūsu uzņēmums biogāzes ražošanai izmanto gan kūtsmēslus, gan kukurūzu. Izejvielas sagādē sadarbojamies ar SIA Lestene, līdz ar to nav jābalstās tikai uz kukurūzu, kas nav izdevīgākais variants. Tomēr ilgtermiņā darbību plānot nav iespējams, jāgādā par izdzīvošanu.


Andris Ramons, Tērvetes novada Tērvetes pagasta agrofirmas Tērvete enerģētikas nodaļas vadītājs:

– Mēs biogāzes ražošanas jaudas esam apguvuši pakāpeniski: 2013. gadā uzbūvējām ražotni ar Eiropas Savienības projekta līdzfinansējumu, 2014. gadā – otru ražotni par savu naudu. Jautājums, vai ar šo ražošanas nozari esam ieguvēji, ir relatīvs. Medaļai par izdevīgumu ir divas puses – tā kā agrofirmā ir 3000 slaucamo govju un vēl jaunlopi, tad kūtsmēslu, protams, ir daudz, tāpēc nācās izlemt: vai nu jābūvē papildu milzīga mēslu krātuve, vai arī sākam ražot biogāzi, lai uzkrātu enerģiju un tādējādi lietderīgi izlietotu lielo kūtsmēslu daudzumu. Izvēlējāmies pēdējo variantu. Biogāzes ražošanā izlietojam aptuveni 80% kūtsmēslu, 20% kukurūzas, tā ir laba attiecība. Savukārt pārstrādātais digestāts tiek izlietots augkopībā lauku mēslošanai.

Varam uzskatīt, ka kopumā esam ieguvēji. Ar mūsu biogāzes ražotnē iegūto siltumu apsildām agrofirmas ciematu, skolu, alusdarītavu. Šī atjaunojamā enerģija līdzsvaro arī piena nozari, kad samazinās piena cena. Tomēr pamats bažām par saražotās enerģijas tarifiem ir. Kad cena bija piesaistīta Latvijas gāzes cenai, tā bija laba – 19,8 eiro/MWh, šogad janvārī noslīdēja līdz 13,9, aprīlī vairs tikai 12,5. Tā ir ļoti jūtama starpība. Cena aptuveni samazinājusies par 30% atkarībā no gāzes cenas krituma. Nav skaidrības par to, kam būsim piesaistīti, kad atvērs gāzes tirgu, un tas gan mūs dara bažīgus.

Juris Cīrulis, Jelgavas novada Zaļenieku pagasta z/s Mežacīruļi īpašnieks:

– Ir pilnīgi skaidrs, ka biogāzes ražošana ir kompensējošs mehānisms piensaimniecībai, jo var drošāk skatīties nākotnē. Biogāzes ražošana saimniecībai iedod citu statusu – tas ir ekoloģisks process, kas novērš dabas piesārņošanas riskus, turklāt pilnībā pakļauts dzīvnieku vajadzībām. Ja saimniecībā netur lopus, tādā gadījumā jāpāriet uz atkritumu pārstrādi.

Visi sarežģījumi, kas tagad kaitē biogāzes ražotājiem, cēlušies jau tad, kad nolēma valstī realizēt šo atjaunojamās enerģijas programmu, jo toreiz ne Ekonomikas, ne Zemkopības ministrijā nebija speciālistu, kas izprastu projekta būtību, nebija neviena, kas nolemtu – šis projekts paredzēts tām saimniecībām, kam ir lopi. Ja tas būtu izdarīts, viss būtu kārtībā. Par laimi, mana saimniecība nav piesieta dabasgāzes cenai, jo uzcēlām biogāzes staciju vēl pirms zināmo MK 221. noteikumu pieņemšanas. Ar tiem ir smags jautājums – tiklīdz mainās ministri, arvien sagaidāmi jaunumi un var pieņemt citus nosacījumus, kas samazina mūsu ražotā siltuma un elektrības cenu. Ja skatās uz priekšu, nebūtu slikti, ja noteiktu cenu griestus Krievijas gāzei. Tas neļautu pakļaut riskam lauksaimniekus, biogāzes ražotājus. Šai nozarei lauku saimniecībās ir ne tikai enerģijas ieguves nozīme, bet tā veido ekoloģisku agrofonu gan saimniecībās, gan plašākā apkārtnē. Pārstrādātie kūtsmēsli kā digestāts nonāk augsnē, palielina zemes auglību un – kas īpaši svarīgi – ļauj ietaupīt uz minerālmēslu rēķina. Labvēlīgos apstākļos nozare ražotājam garantē finansiālu stabilitāti.

So un citus rakstus lasi žurnāla “AgroTops” maija numurā vai e-izdevumā.

Pievienot komentāru

Komentāri (24)

  1. Biogāze smird .Iecavā bieži un stipri.

  2. Ehh… Cik tendenciozi. Kā jau ierasts. Kur OIK maksājums, ko saņem ražotāji? Par to neviena vārda. Papētiet cik no šo uzņēmumu īpašniekiem ziedojuši zzs… Paskatiet, kas viņus saeimā aizstāv… Kam īsti pieder šis medijs…

  3. Politbizness pie kura var pieskaitīt arī biogāzes ražošanu ir ļoti ienesīgs līdz ar ko arī ļoti riskants, kā jau visi biznesi kas sola lelu peļņu.Tikko nomainās politiskais jumts tā arī peļņa ku-kū …………..

  4. kādēļ nodokļu maksātājiem būtu jāuztur miljonāru biznesi!lai taisa konkurētspējīgu biznesu nevis tik pa valts naudu dzīvot!

  5. Tie nelieši jāsauc pie krimināl atbildības ,pie mums Iecavā sagrābuši labāko aramzemi kukurūzu pūdē un ražo gāzi,bet appļaut aizaugušas platības esot darbietilpīgi.

  6. Bet kāpēc man ir jāuztur citu bizness, lai taisa savu biznesu normālos konkurences apstākļos!

  7. Sliktākā stāvoklī ir tie, kam lopu nav un kā izejviela jāaudzē kukurūza. Šīs kultūras ražošana nav lēta, līdz ar to pārdodamās enerģijas cena attiecīgi iet uz leju.
    ===============================
    Nu bet protams – varbūt no maizes vēl biogāzi taisīsiet? Tam ir jānotiek tikai no atkritumiem, nevis lauksaimniecības zemē te audzēs dzenot uz augšu pārtikas cenas.

  8. Liela daļa no šiem milionāriem regulāri, profesionāli ir šokā. Daudzi no šiem vārdiem mums ir labi pazīstami, jo viņi šokā ir tieši tik bieži. Tas viņiem atmaksājas, tieši tā arī viņi ir kļuvuši par miljonāriem.
    Valstij un mums tās iedzīvotājiem nav jāmaksā par viņu politbiznesiņiem. Mums nav labuma no tā, ka viņi kļust bagātāki un mēs pārējie nabadzīgāki, mums nav nekāda. Un lai nesaka, ka no viņu pāris megavatu kukurūzas mucām pēkšņi valsts elergo neatkarība tiek būtiski veicināta
    Acīm redzami pasūtījuma raksts. Kādēļ nepaprasīt kādam paklausīgākam LA žurnālistiņam ko tādu nesagatavot, ja tas pēcāk, palielinoties valsts iepirkumam, tas atmaksātos momentā.

  9. šis bizness ar OIK un milzīgajiem kukurūzas laukiem tikai sadārdzina elektrību vienkāršiem patērētājiem. tāda bodīte jāslēdz ciet

  10. Mūsu valdībai jāizbeidz Krievijas Gazproma lobēšanu un viss izregulēsies tā, kā vajag. Arī piena iepirkuma cenas ir svarīgs mehanisms, kas nosaka kam un cik pienākās. Protams, ka koruptantiem no lielveikaliem vieglāk iekasēt savu tiesu nekā no zemnieka. Tas, ka igauņi var iepirkt pienu par lielāku cenu kaut gan nav pamata domāt ka viņiem ir racionālākas piensaimniecības, apstiprina manu domu. Atjaunojamās enerģijas ražošanai ir nākotne, kas dabīgi nepatīk tiem, kas uzsēdušies uz krievu piegādātas enerģijas plūsmām un centīsies izjaukt šo programmu visos viņiem pieejamos līmeņos.

  11. Bet Ko no tiem saeimas pedikiem citu var sagaidit? Jus paverojiet vinju sejas bildes! Trulini gatavie, ne vienas inteligences pazimes, uzpustas sejas, uzpusti vederi. Nekas…savu vinji dabus par saviem “nopelniem” , vezis vinjus piebeigs pamazam

  12. Lielāku sašutumu par šiem kundziņiem var izteikt patērētāji kuriem ar regulām ir uzspiests maksāt OIK (uzsākt nerentablu ,bet dāsni subsidētu biznesu viņiem tak nespieda, tā teikt redzēja “ķērienu”). Lūk, par 700kw man jāmaksā 110eur, no kuriem tikai par elektrību 37eur, bet šiem kundziņiem par OIK man ir jāsamaksā 19eur. Proti, no tā cik es patērēju man meslos jāsamaksā papildus 50%. Vai tas nav rekets vieniem darboņiem pa labu? NĒ OIK!

  13. Mūsu pusē elektrību iegūst viens fiksais zellis uz straujas upītes. Neko nedara, braukā apkārt ar masšīnu, haltūrē brukājot kā taksists. Saņem katru mēņesi “”algu par elektrību”” un nopērk kasti šnabja, 20gb 2 litrus alus un liek pa bundžam. Jautra dzīvae strautmalā!

    • Kā smērēsi – tā brauksi! Kurš Jēkaba ielas mehānismu ielobē (iesmērē), tas “brīvajā tirgū” liek pa budžām.
      A kurš lauku papus nesaprot un/vai skopumā palaidies – tas nebeidz šokēties un šokēties. Savu partiju uzņēmējiem vajag, tad varēs staigāt kā Ventspils ķeizars pa visiem kabinentiem.

  14. Valstij nav jāsubsidē elektroenerģija, kas ražota no kukurūzas, atbalsts jāsniedz tikai tiem, kuri enerģijas ieguvei izmanto kūtsmēslus, pārtikas atliekas, sadzīves atkritumus un kanalizācijas notekūdeņus.

    • Pilnīgi pareizi!

    • Precīzi pateikts, šāda veida iegūta enerģija ir nonsense un tam marazmam ir kādreiz jābeidzas. Kāpēc tautai būtu jābaro daži aktīvisti, kuri pamanījušies izbīdīt šādus politiskos noteikumus. Nav elektrība jāražo no kukurūzas, tās muļķības ir jāizbeidz.

      Ja grib atbalstīt atjaunojamo enerģiju, tad labāk ieguldīt vēja turbīnās, bet muļķības ar “bio-gāzi” un “bio-degvielu” ir jābeidz. Šāda enerģija nekad nebūs ekonomiska.

      Galu galā atcerēsimies, ka elektroenerģijas un degvielas cenas ir pamats visām ražošanas izmaksām. Un, ja gribam, lai Latvijas uzņēmumi būtu rentabli, tad pamata nosacījums ir lēta enerģija. Tāpēc šiem ņaudētājiem labāk aizvērt muti un maksāt standarta tarifu.

      Nekādas OIK !!!!!
      Nost ar OIK !!!!!!

    • Ne jau valsts subsidē, bet iedzīvotāji un uzņēmēji ar OIK. Labi iekārtojušies….

    • nu ja, tikai atceries, ko Tu tagad saki , jo pēc pieciem gadiem mēs pirksim elektrību no Igaunijas un Lietuvas, jo viņi jau sen iegulda naudu šajā biznesā, un kas attiecas uz subsīdijām, tad jāsāk aizdomāties, kāda velna pēc arī zemniekiem jādod subsīdijas, bet man jāpērk piens pa dārgo

  15. Neviens no kungiem nepiemin ka Valsts no viņiem to elektrību iepērk dubultā, tam farsam ir jābeidzas, kur te izdevīgums Valstij, un darbinās viņas arī par mazāku cenu, jo uzceltas tak ir, dīkstāvē nestāvēs! Meklē lobijus utt, šoreiz Mežacīruļiem nedraud likums, līdz ar to Zemnieku Saeima ar tāda paklusa

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (6)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (10)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+