Mobilā versija
+3.5°C
Elizabete, Betija, Liza, Līze
Svētdiena, 19. novembris, 2017
7. februāris, 2017
Drukāt

Bīstamās Latvijas “zebras”: Uz gājēju pārejām cilvēki turpina mirt (16)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Gada otrā pusē, kad dienas saraujas un tumšais laiks kļūst arvien garāks, Latvijā ierasti pieaug smagu negadījumu skaits uz gājēju pārejām. Par gājēju drošību tiek runāts regulāri, satiksmes dalībnieki tiek izglītoti sociālās kampaņās, tiek uzlabota gājēju pāreju pamanāmība un tamlīdzīgi. Speciālisti atzīst, ka situācija esot uzlabojusies, tomēr statistika rāda, ka nepatīkamā tendence, iestājoties gada tumšākajam periodam, saglabājas.

Vērtējot pagājušā gada statistiku par negadījumiem uz gājēju pārejām, pilnīgi precīzus datus man saņemt neizdevās. Viens no iemesliem – policisti dažādi noformē protokolus. Piemēram, ja cilvēks notriekts dažus metrus no pārejas, to var noformēt gan saistībā ar pāreju, gan – ne.

Valsts policijas pārvalde šobrīd analizējusi tikai negadījumus, kuros gājēji smagi cietuši vai gājuši bojā. 2016. gadā Latvijā par tādiem atzīts 51 negadījums, no kuriem puse (26) – notikuši Rīgā. Valstī kopumā pērn negadījumos uz neregulējamām pārejām dzīvību zaudējuši pieci gājēji un 33 smagi cietuši, bet uz regulējamām pārejām – viens bojāgājušais un 12 smagi cietuši. 23 negadījumi notikuši diennakts tumšajā laikā, 28 – gaišajā.

No 51 negadījuma 16 notikuši uz brauktuves ar divām joslām katrā virzienā. 23 gadījumos gājēju pāreja noformēta tikai ar ceļa zīmi un ceļa apzīmējumu, 10 – ar papildu apgaismojumu, 5 – ar luminiscējošu materiālu, 1 – ar dzeltenu mirgojošu gaismas signālu.

Policistu piezīmēs par katru konkrēto negadījumu var atrast vērtīgus priekšlikumus situācijas uzlabošanai. Tā, piemēram, piezīmēs par Pūrciema gājēju pāreju (negadījumā gāja bojā cilvēks) teikts: lauku apvidus, ātrums liels, būtu labi uzlikt luminiscējošu materiālu un apgaismojumu. Vērtējot traģisko negadījumu Daugavgrīvas un Tvaikoņu ielas krustojumā Rīgā, secināts, ka pāreja ierīkota atbilstoši – ir gan zīme, gan apzīmējums uz asfalta, gan apgaismojums. Savukārt apzīmējums nodilis Rīgā, Bebru ielā 26, Kurzemes prospektā 58, A. Saharova ielā 20, pie Aizkraukles stacijas, Limbažos, Barona un Burtnieka ielas krustojumā. Rīgā G. Astras ielā pie A. Deglava ielas policisti iesaka apgaismojumu, Deglava ielā 68 – luminiscējošu materiālu ap zīmi, Buļļu ielā 23 – apgaismojums par vāju un vajadzīgi luminiscējoši elementi. Savukārt Salaspilī, Lauku un Skolas ielas krustojumā, pēc policistu domām, nepieciešams kaut kas vairāk par ceļa zīmi, bet Rīgā, Kalpaka un Antonijas ielas krustojumā, un Daugavpilī, Kandavas un Aleju ielas krustojumā, iesaka luksoforu. Rīgā, Kurzemes prospektā 124, ir četras braukšanas joslas un tikai zīme ar apzīmējumu uz asfalta. Rīgā, Bāriņu un Talsu ielas krustojumā, – “vienkārši drausmīgs krustojums, nav normālu ceļa apzīmējumu, tā teikt, tikai vietējais sapratīs, kur braukt”. Savukārt Balvos, Stacijas ielā aiz tilta, gājēju pāreja ir ieleja, un tur policisti iesaka “guļošo policistu”.

Pērn Latvijā kopumā notikuši 324 uzbraukumi gājējam uz gājēju pārejām, kas ir par 32 negadījumiem vairāk nekā pirms gada. Toties bojā gājušo skaits samazinājies vairāk nekā uz pusi – no 14 (2015. g.) līdz 6 (2016. g.).

Pagājušajā gadā 150 (2015. g. – 143) uzbraukumi notikuši uz pārejām ārpus krustojumiem, tās regulē gājēju luksofori, vai ir tikai apzīmējumi ar ceļa zīmēm, bet 174 (2015. g. – 149) – uz pārejām ar luksoforu regulējamiem krustojumiem, ar ceļa zīmēm regulējamos krustojumos un neregulējamos krustojumos.

 

 

Pievienot komentāru

Komentāri (16)

  1. 1. Ceļu Satiksmes Noteikumi Gājējiem ir uzrakstīti neatbilstoši satiksmes drošībai ! Salīdziniet ar Anglijas Higway Code !
    2. To ierēdni kurš saka ka nepietiek naudas atlaidiet no darba valsts struktūrās un nekad neņemiet atpkaļ un tā tik ilgi , kamēr pietiek naudas .

  2. Bija gadījums, kad velosipēdists nepinīgi pilngadīgs brauca samērā ātri pa ietvi un tad nepaskatījies visā ātrumā metās uz pārejas. Gājēji lai arī problēma, bet ne tik būtiska kā velosipēdisti pēc jaunajiem noteikumiem.

  3. Kad iet,nav ko lūrēt telefonā. Cita grūž pa priekšu bērnu ratiņus,bet pati skatās uz citu pusi.

  4. Nav jau šoferi enģeļi, bet problēma vairāk ir gājējos. Sķērso ielu pat nepaskatotie sānis. Šķērso knapi kājas vilkdami, īpaši daži jaunieši. Pienāk pie pārejas un apstājas, lai aizrautīgi parunatu pa telefonu. Ārps pilsētas tumsā joprojām staigā melnās drēbēs…

    Visu cieņu tiem, kuri nesteidz tuvoties pārejai, ja ir tikai 1 auto, jo var pāriet arī aiz tā, tiem, ka šķērso raitā solī, pēc tam, kad pārliecinājušies, ka var iet… tiem, kas et gar ceļu ne tikai ar atstarotāju, bet arī lukturīti …

    Un nevajag stāstit pasakas, ka citur labāk. Ir vietas, kur gājēji brīnās, kad apstājos viņus palaist.

  5. Vakar gandrīz vienam gājējam uzbraucu- tieši pretī spīdēja spoža saule, kas pašlaik ir ļoti zemu-ja spīd virsū neko nevar redzēt-labi ka tas cilvēks strauji tivojās paŗejai un viņa siluetu ieraudzīju ar acs kaktiņu, ja viņš jau būtu brauktuves malā-tātad tieši pretī-nepamanītu.

  6. Ja šoferi NEVAR iegaumēt vai redzēt savlaicīgi ceļu un gājēju pāreju, tad nevar braukt ar ātrumu, ko nepārvalda! Piekrītu, ka gājēju pāreja jāpārredz arī gājējam, pirms iet pāri ielai! Taču lielāka ATBILDĪBA ir šoferiem!!! Bieži sods ir neadekvāts par cilvēka sakropļošanai!? Uzskatu, ka ŠOFERI sevi uzskata par PĀRĀKIEM UZ BRAUKTUVES! Latvijā ir ĻOTI ZEMA BRAUKŠANAS KULTŪRA un KAMĒR neuzlabosies situācija, NEKAS LABĀKS NAV GAIDĀMS! TĀDĒĻ ir jāpastiprina sodi par cilvēka bojā eju vai sakropļošanu, lai šādi ” šoferīši” savu nevērību vai lecīgumu izjūt gan materiāli, gan morāli! Vadītāja tiesības BEZ IERUNĀM ir JĀATŅEM uz visu atlikušo mūžu! Pati braucu un zinu, ka auto NAV ROTAĻLIETA!

    • Ko atņemsim bojāgājējam, kurš zin tikai savas it kā tiesības, zin savu ievainojamību, bet spļauj virsū visam un visiem?
      Un pienākumus neievēro principā (pirms gājēju pārejas apstāties un pārliecināties par drošību, nešķērsot ielu neparedzētā vietā).
      Kam ir vieglāk apstāties? Gājējam vai daudztonnīgam braucamajam?

  7. Dziļākā būtībā ne jau gājēju pāreju aprīkojumā ir problēma, bet
    1) jokainajā dalītajā atbildībā, kad uz gājēju pārējas nobraukts gājējs arī var būt pēkšņi vainīgs, jo “nav pārliecinājies” vai pārāk ātri gājis. Tāds absurds eksistē tikai padomju savienībā, visur citur pasaulē gājēju pāreja pēc tiesībām ir kā trotuāra pagarinājums: gājējs tur var kaut uz galvas staigāt, visa atbildība ir automašīnai. Attiecīga arī uzvedība.
    2) ātruma limits 50 km/h priekš Latvijas ziemas un zemajiem ieguldījumiem apgaismojumā noteikti ir daudz par daudz. Ielas ir šauras, trotuāri šauri un ņemot vērā policijas uzskatu, ka +10 ir ok un visi brauc uz 60 km/h, nav brīnums par negadījumu skaitu. Tas varbūt pat vairāk attiecas uz lauku pilsētiņām, kur t.s. ” vecpilsētas” ir parasti vēl šaurākas par Rīgu, automašīnu ir maz un dzērāji kursē brauna kustibā.

    • Vajadzība pārliecinaties ir veselā saprāta diktēta lieta. Nu nevar ar trulu sejas izteiksmi vienkārši maukt pāri brauktuvei. Ok, es vēl saprotu ja mēs varam kaut kādā mērā “terorizēt” parastos braucējus, bet ātarjai palīdziba un ugunsdzēsējiem braucot uz izsaukumu arī leksim priekšā? Pāreja taču ir ietves turpinājums… Nav gājēju pāreja ietves turpinājums, un tie kas tā uzskata, principā ļaunprātīgi izmanto savas teoretiskās privilēģijas. Cienīsim viens otru. Šoferi cienīs gajējus un palaidīs, ja gājēji cienīs viņus pirms tam pārliecinoties, ka šoferis ir spējis apturēt savu auto.
      Un starp citu, padomju savienība jau 25 gadi kā neeksistē.

    • Kamēr no bērna kājas neiemācīs, ka šķērsojot ielu arī uz gājēju pārejas, jāpaskatās pa labi un kreisi, tikmēr būs asiņainas arī gājēju pārejas. Arī gājējam jāredz situācija uz brauktuves, kas kur brauc, apbrauc, apdzen, vienalga vai šoferis brauc pareizi, tvaikā, nepareizi. Tās 4 sekundes ko gājējs iegūst akli metoties uz tās gājēju pārejas, tas ir tāds pašnāvnieka izgājiens. Gan gājējs, gan šoferis tik cilvēki vien ir, katrs no viņiem var kļūdīties. Ja uzmanīgi būs abi, nevienam nedraudēs ne slimnīca vai taciņa.

    • “…visur citur pasaulē gājēju pāreja pēc tiesībām ir kā trotuāra pagarinājums:…”
      Un gājēju pārejas “citur pasaulē” nav izveidotas tā, ka tās ar gājējiem uz pārejas traucētu braukt transportlīdzekļiem.
      Bet kā tas var būt, to latvijā nevienam nesaprast!

      Drīzāk otrādi, ar aplami izveidotām gājēju pārejām latvijā papildina budžetu!

  8. Turpina un turpinās līdz apjēgs ka arī gājējam ir pienākumi uz gājēju pārejas. Saprotiet beidzot ka gajēju pāreja ir tā vieta kur vadītājs rēķinās ar gājēja parādīšanos. Un tas ir gājēja !!! P I E N Ā K U M S !!! pirms kāpt uz brauktuves, pārliecināties !!!, ka viņš ir pamanīts un vadītājs spēj apturēt auto. Kā arī pašiem savas drošības vārdā, pirms iet pāri pārejai, kur ir luksafors, pat ja ir “zaļais”, pārliecinieties ka šoferi šo savu “sarkano” tiešām ir pamanījuši un apstājušies.

    • Jāatzīst, ka tas ir arī šofera PIENĀKUMS, tuvojoties gājēju pārejai izvēlēties tādu braukšanas ātrumu, lai paspētu apstāties.

      • Tas smagākais – šoferim cilvēku drūzmā jāuzmin, šķērsos kāds to gājēju pāreju vai tomēr nešķērsos.

      • It īpaši, ja kāds stāv pie gājēju pārejas (un nevis pieturā) un gaida mikroautobusu. Katram vadītājam būtu jāsamazina ātrums, jāapstājas, jāpasveicina tas … un jānovēl jauku dienu pirms braukt tālāk?

      • Būtiba gājeju pāreja ir domāta gājējiem Vismaz mūsu pusē ta ir pienemts. Šeit pat lielie smagie stājās pie pārejas,kaut kādreiz vinu gribās palaist pirmos. Jo zinu cik gruti vinam stāties, bet pa bremzēm un tev gājējam prieksroka. Kā vācu policisti saka-šoferiem jāredz 3 gājieni uz priekšu.
        Par gajeju un ritenbrauceju drosibu šeit tiek padomāts.

Draugiem Facebook Twitter Google+