Blaumaņa luga izlasīta 0
“Īpašā skatītāja krēslā” šoreiz aicināju Latvijas Kultūras koledžas svētku režijas apakšprogrammas vadītāju, svētku režisori Annu Jansoni.
– Iestudējuma acīmredzamā intriga ir tā, ka uz skatuves vienlaikus ir divas Kristīnes – Ieva Aniņa un Madara Botmane. Manā uztverē Madara Botmane atklāj tos mirkļus lugā, kad Kristīnē runā debesis, un viņu plosa kaislība, mīlestība, bet Ieva Aniņa vairāk atklāj mirkļus, kad Blaumaņa varonē virsroku gūst prāts. Vai gradācija viņu spēlē ir pietiekami liela?
A. Jansone: – Jā, šī režisora doma ar abām Kristīnēm nolasās skaidri, vienīgi jūtu amplitūdu atšķirība abu aktrišu spēlē varētu būt vēl jūtamāka. Iestudējumā uzvar mīlestība un romantika, bet kas tajā mirklī notiek ar prātu? Izrādes finālā tas pastāv maliņā, bet vai pēc dienām, mēnešiem, gadiem atkal negribēs teikt savu vārdu? Lūk, šī režisora doma man līdz galam netop skaidra, bet var jau būt, ir labi, ka šis neatbildētais jautājums paliek. Katrā ziņā režisora piedāvājums man likās ļoti interesants, viņš runā ar jauniešiem un viņiem saprotamā valodā. Faktiski Blaumaņa luga “Purva bridējs” ir izlasīta. Un man pilnīgi nerodas jautājums, ir tas Blaumanis uz skatuves vai arī uz tās redzētais runā pret viņa domu. Režisors šajā uzvedumā autoru ir godam izlasījis.
– Zemtekstiem visnotaļ piesātināta ir arī scenogrāfija: skatītāji sēž visriņķī zaļam laukumam, pa kuru aktieri skrien basām kājām…
– Nospēlēt apli, atklāt, kā aktierim tajā darboties, allaž ir grūti. Šajā uzvedumā ar to tikts galā profesionāli: lai kurā vietā skatītājs sēdētu, viņš var justies kā izrādes dalībnieks, kā kāzu viesis. Tu ne mirkli neesi malā un nav sajūtas, ka pēkšņi kaut kas tev paiet garām. Ļoti veiksmīgs telpas vizuālais iekārtojums. Jā, mani pārliecināja jaunais režisors Elmārs Seņkovs un viņa domāšana. Tā šķiet interesanta un katrā ziņā ar perspektīvu.
